AgroPols

Vācijas tilti uz Krieviju šķeļ atvērto Eiropu

Financial times publicēts raksts "Vācijas tilti uz Krieviju šķeļ atvērto Eiropu. Uzrunājot Maskavu, pastāv risks ignorēt ES centrālās un austrumu valstu bažas. @@@@ Pagājušajā nedēļā Vācijas prezidents Franks Valters Šteinmeiers izteicās par Vācijas un Krievijas attiecībām. Intervijā laikrakstam viņš aizstāvēja Nord Stream 2 cauruļvada projektu, kas paredzēts Krievijas gāzes piegādei Vācijai pāri Baltijas jūrai, kā vienu no nedaudzajiem tiltiem starp Krieviju un Eiropu citādi pasliktinošajā diplomātiskajā un drošības klimatā. Šteinmeiers turpināja teikt, ka "mums, vāciešiem, ir cita dimensija" - Otrajā pasaules karā nogalinātie vairāk nekā 20 miljoni padomju cilvēku. "Tas neattaisno nekādus pārkāpumus Krievijas politikā šodien, bet mēs nedrīkstam aizmirst par kopējo ainu," viņš teica. ### Visa raksta tulkojums pievienots pielikumā.

Vācija jau sen un visu laiku ir  RU atbalsta punkts ES telpā. Un Šteinmaijers ir tās prezidents. 

Šis raksts pastāsta par citiem šās situācijas cēloņiem, ne tikai ekonomikas un enerģētikas interesēm.  

Otrs atbalsta punkts visu Berluskoni laiku bija IT, un FR arī, brīdi pa brīdim - gan Olanda laikā, gan tagad pie Makrona. 

Bija pat mazliet pārsteidzoši 2014. gadā, ka DE vispār piekrita jelkādām konkrētām sankcijām pret RU. Vispār jau es to DE saprotu -attiecību atkušņa laikā tiešām liela virkne DE uzņēmumu RU teritorijā izveidoja savas vai kopuzņēmuma veida ražotnes. Kas faktiski pašlaik ir kā RU teritorijā esošs sava veida mantisks ieķīlājums. Ko sliktas uzvedības gadījumā var vienkārši atņemt.

Un es pat nezinu, kas ieguldītās naudas ziņā būtu summāri vērtīgāks - 2 NS gāzes caurules vai neizkustīgs DE kapitāls RU teritorijas ražotnēs. Ticami, ka pēdējais. Un tas arī varbūt izskaidro, kāpēc Merkele visu laiku tā pusaktīvi pretojas NS2 bloķēšanai.

Ja mani kas pārsteidz, tad tā ir nevis Šteinmaijera paustā pozīcija, bet gan tās motivācija. It kā RU būtu vienīgā un galvenā cietēja 2.PK. Patiesībā PL un UA ir nesalīdzināmi vairāk cietušas nekā RU. Gan iedzīvotāju nonāvēšanas, gan ekonomikas iznīcināšanas kontekstā. Un politiski, manā ieskatā, ir pilnīgi nepareizi palīdzēt uzturēt domu, ka RU ir vienīgā uzvaras veidotāja un vienīgā upure. Ar šo un šādi pausto pozīciju Šteinmaijers bloķē Borrela vizītes noslēgšanas tēžu ietekmi. 

Ne velti RU infotelpā skaidri staigā doma, ka nekādas jaunas nozīmīgas sankcijas ES nenoteiks. Vienkārši formas pēc paniekosies. Jo kaut kāda reakcijas imitācija jau ir jāparāda. Un, ja savienojam šo ar Lavrova ultimātu, tad redzam, ka Eiropa pašlaik ir sava veida cugcvangā. Pozīcijā, no kuras atkāpšanās tomēr ir faktiski neiespējama. Bet arī RU ir cugcvangā. Ar vēl sliktākām perspektīvām. 

RUlandei lielā mērā ir vienaldzīgas attiecības ar ES. Gan tāpēc, ka viņi vispār ES par subjektu neuzskata, par ko rakstīju jau vakar - sarunā ar FI ĀM Lavrovs nepārprotami pastāstīja, ka "visa šī situācija .... mūsu attiecības ar Somiju,  ... ka mēs nejūtam nekādu negatīvu ietekmi uz mūsu ciešo divpusējo sadarbību, uz sadarbību reģionālo struktūru ietvaros ziemeļos." Un tāpat  - attiecībā uz citām ES dalībvalstīm. 

Un arī tāpēc, ka savu politisko platformu viņi ir skaidri izveidojuši: 
- Mēs esam no ceļiem pacēlusies valsts ar savu suverēnu pasaules redzējumu.

- Un mums mūsu [ietekmes] telpā ir visas suverēnas tiesības darīt visu, ko un kā vēlamies. Mums - tas ir Kremlim, jo mēs esam likumiski ievēlēta vara. 

- Un savu suverenitāti mēs esam nostiprinājuši jaunajā konstitūcijā, nosakot nacionālās likumdošanas pārākumu pār jelkuriem starptautiskiem nolīgumiem un lēmumiem.

- Jūs mūs nemīlat un ar mums draudzēties negribat. Tāpēc ka jūs nemīlat mūsu tautu un gribat mūs pakļaut.

- Mūsu ģenētiskais kods pakļauties neļauj, un tāpēc Jūsu centieni ir bezjēdzīgi. Tāpēc pat necenšaties tos turpināt. 

- Jums vienkārši jāatzīst, ka Jums nav taisnība un ka jūs dzīvojat kaut kādos dubultos standartos un sludināt  kaut kādas pļurkstīgas vispārcilvēciskas vērtības, kurām nav nekādas nozīmes, jo uz maizes tās neuzsmērēsi, un mūsu ģenētiskajam kodam tās principā nav pieņemamas.

- Un vispār Eiropas savienība nav nekāda reāls subjekts un nekāda ne Eiropa - tā ir tikai tāda institucionāla virsbūve - īstā Eiropa ir tās atsevišķās valstis, kuru starpā ir daudz mūsu patiesu draugu. Tiesa, vārdā vairs neviens netiek nosaukts, Varam nojaust Ungāriju, vienīgo, kura demonstratīvi piekritusi pieteikties un individuāli  iereģistrēt Sputniku V.  Vēl arī Kipra, kurā joprojām daudz RU kapitāla paslēpts un ofšori iereģistrēti. Bet ar to arī reālais saraksts izsmelts, un tāpēc paliek nenosaukts. 

Kaut kādu Bortņikova tipa personāžu iekļaušanu personālo sankciju papildus listē tas režīms mierīgi sagremos. Bet viņiem šķietami nodarītos zaudējumus visa tauta pēc varas nolēmuma šiem "cietušajiem" ar uzviju sametīs. Ja cietušie būs pietiekami tuvi šefam un nenovērsīsies no viņa. Tāpat kā tas notika pēc Krimas sankcijām. Neviens tuvā loka miljardieris savu kapitāla apjomu nezaudēja, bet šajā laika posmā nozīmīgi palielināja. 

Ja paraugāmies ekonomisko attiecību struktūru un ES atkarību no attiecībām ar RU, Eiropai, bet īpaši Vācijai (un pagaidām arī Latvijai, atšķirībā no Lietuvas ar tās SDG terminālu) svarīga ir RU gāze un lielā mērā arī nafta - tie ir kādi 30 % no bloka kopējā energoresursu bāzes apjoma (nepretendēju uz precizitāti - būtu vēlreiz jāpārbauda), 

Naftu var pavisam viegli aizstāt pat bez ļoti lielām izmaksām - ar tankkuģu naftu no Vidusjūras un Arābijas. Sarežģītāk uz mirkli ir ar gāzi - 35% no gāzes patēriņa ES ir Krievijas izcelsme. Bet arī tas ir risināmi. Kopējā tirdzniecības apgrozījumā, ja pareizi atceros, RU Eiropai nepārsniedz 6,5%, tajā skaitā visu C produktu imports. Sliktāk ir ar tiem ES kapitālam piederošiem uzņēmumiem RU teritorijā, par ko rakstīju. 

Savukārt RU ekonomikai ES daļa ārējās tirdzniecības apgrozījumā ir ~40% (plus KZ, BY un dažas citas agrākās NVS valstis). Tā ir dominējoši atkarīga no resursu eksporta uz ES (kaut kādi 75% kopējā eksporta apjoma uz Eiropu ir plūstošie ogļūdeņraži) un no tehnoloģijām, kas importētas no ES.  Tehnoloģijas nu jau noteikti var lielā mērā aizstāt ar, piemēram, Ķīnas vai Turcijas izcelsmes risinājumiem. Bet energoresursus praktiski nekur citur nav kur likt.

Tā kā patiesībā Eiropai svarīgi ir pašlaik vienkārši "nenomīzt" un stiprināt kopējo pozīciju, neļajaujot top nacionāli izšūpot. Šteinmaijera izteicienus RU jau pieņem kā "nomīzienu" un savos tīklos dēvē par vienīgā normālā politiķa saprāta balss noskanēšanu.  Bet skaļas polemikas vietā ir jāapsver vienkārši klusa un mierīga, bez skaļām deklarācijām, atteikšanās no RU naftas. Tieši naftas un ne no gāzes. Un tā ir vienīgā reālā sankcija. Atņemt režīmam galveno kabatas naudas avotu. Kā jelkurai organizācijai, kas nes draudus citām valstīm un saviem pilsoņiem.