AgroPols

Ekonomikas attīstība Latvijas valstpilsētās un reģionu "lauku teritorijās": 2022

Ekonomikas attīstība Latvijas valstpilsētās un reģionu "lauku teritorijās": 2022

Andris Miglavs, AgroPols
18.01.2025

Izmantojot CSP datus, varam iegūt priekšstatu par izaugsmes tempiem atsevišķi gan reģionos, gan gan uzrādītājās valstpilsētās, gan reģionu "lauku teritorijās". Šeit mazliet papildināts analīzes atjaunojums ar 2022.gada datiem. Un tad izrādās, ka gandrīz visos reģionos laukos IKP ražošana aizvadītajā gandrīz desmitgadē palielinājusies straujāk nekā šo reģionu valstspilsētās. Un tas ir pilnīgi pretēji sabiedrībā un politikā valdošajam naratīvam par valstpilsētu "izcilo" lomu mūsu valsts ekonomikas attīstībā. Nu nespēlē viņi šo lomu labi. Izņemot Liepāju un Valmieru, daļēji arī Jelgavu. Un aina arī atšķiras no publiskajās diskusijās bieži dzirdētā, ka izaugsme ir tikai Rīgā. Arī lauku reģionos ir izaugsme, un tā ir straujāka nekā Rīgā...


Izmantojot CSP jaunākos publicētos datus (tie publicēti šeit ej.uz/bnp2 ), atjaunināju savas pirms gada rēķinātās reģionu ekonomikas attīstības salīdzinošās bildītes. (Tās var redzēt šajā saitītē ej.uz/n7u1 )
 
Centrālā statistikas pārvalde pa šo laiku gan ir mazliet izmainījusi statistikas reģionu robežas (jauno statistikas reģionu dalījumu un salīdzinājumu ar agrāko dalījumu var redzēt šajā saitītē ej.uz/nwxo ), tomēr tas nav šķērslis jau agrāk izmantotās metodoloģiskās pieejas turpināšanai - Pierīgas reģionu arī tagad var viegli izdalīt, no Rīgas statistiskā reģiona datiem atņemot Rīgas pilsētas datus.
 
Atgādināšu, ka sākotnēji šīs analīzes veidošanas mazais mērķītis bija pārbaudīt tēzi par lielpilsētām kā par galveno un noteicošo Latvijas ekonomiskās izaugsmes telpas daļu. Tāpēc arī bildītēs šāds dalījums: lielpilsētas un reģionu lauku teritorijas.
 
Tā kā starpvalstu salīdzinājumos izmantotais ekonomiskās produktivitātes līmenis, ko mēra kā reģistrēto IKP uz 1 iedzīvotāju, valsts iekšējā reģionālā salīdzinājumā neietver milzīgo ikdienas un iknedēļas darba migrāciju, tāpat arī ne milzīgās atšķirības iedzīvotāju vecuma struktūrā, ēkonomikas "veselīguma" un spējas novērtēšanai nozīmīgāki ir rādītāji , kas raksturo teritorijas īpatsvara pārmaiņu kopējā valsts IKP ražošanā, un ar to cieši saistītie IKP ražošanas pārmaiņu relatīvie tempi katrā atsevišķajā teritorijā. Šos rādītājus būtiski mazāk ietekmē darba migrācijas paradumi, tāpat arī aktuālā iedzīvotāju vecuma struktūra.
 
Tāpēc šajā ierakstā akcents likts uz IKP ražošanas struktūras pārmaiņām valsts teritoriju griezumā.
 
Vispirms par 2022.gadā reģistrētajiem IKP ražošanas attīstības tempiem, un atceroties, ka 2022.gads faktiski ir C_19 beigu gads, kad teorētiski varēja sākties dzīves paradumu normalizācija. Tāpēc vietā ir arī 3 gadu kopējais attīstības temps (2022.gads pret 2019.gadu) - kā katra teritorija pārvarējusi pandēmijas radītos ekonomiskās darbības ierobežojumus.
 
Tabula ir ar mazliet neparastiem datiem - tajā ir iekļauti 2 veidu dati: 
- par Latviju kopā ir doti IKP pārmaiņu absolūtie tempi - gan faktiskajās cenās, gan salīdzināmās 2020.gada cenās vērtētie. 
- par katru no teritorijām ir doti šīs teritorijas IKP pārmaiņas relatīvais temps attiecībā pret valsts vidējo attiecīgajā laika posmā. 
 
  
Kādam var būt pārsteidzoši, bet tieši visas lielās pilsētas, izņemot Ogri un Valmieru, šajā 3 gadu posmā ir ar zemākiem par Latvijas vidējiem ekonomikas augsmes tempiem. 
 
Arī Rīgas ekonomika augusi lēnāk par valsts vidējo tempu. Bet visu 5 reģionu lauku teritorijas (patiešām lauki + mazās pilsētas) ir ar augstākiem ekonomikas augsmes tempiem, un līderi ir Zemgale un Vidzeme. Tiesa gan, jāatceras, ka te sava loma ir energonesēju (un koksne arī pieder pie tiem) un pārtikas izejvielu straujākam par citām preču grupām cenu pieauguma tempam.
 
Arī 2022. gadā Rīga nav attīstības tempu līderis. Virs galvaspilsētas 2022.gadā bijušas visas citas lielpilsētas, izņemot Jēkabpili, un 3 no 5 lauku reģioniem - šoreiz tradicionāli ekonomiski atpaliekošākajai Latgales lauku teritorijai pievienojusies arī Vidzeme.
Arī PieRīgas "lauku" teritorijas mazliet straujākā par Rīgu augsme nav spējusi kompensēt Rīgas salīdzinošo atpalicību, un LielRīgas loma valsts ekonomikas struktūrā, kaut joprojām liela un dominējoša, tomēr ir drīzāk dilstoša nekā pieaugoša.
Kopumā man tas šķiet pat labi - jo ļauj cerēt uz līdzsvarotāku ekonomikas un sabiedrības izvietojumu visā valsts teritorijā.
 
Tas rezultējas arī valsts kopējā ekonomikas teritoriālajā struktūrā. 
 
Teorētiski Latvijā reģionu attīstības koordinēšanai joprojām eksistē plānošanas reģioni. Kas teritoriāli beidzot laimīgā kārtā sakrīt ar statistikas reģioniem.
 
10 gadu laikā (līdz 2022.gadam) LielRīgas reģiona tas, ko tagad beidzot VARAM mēģina atzīt par īpašu Metropoles reģionu, īpatsvars ekonomikas produkta radīšanā nav būtiski mainījies, tomēr 2022. gadā praktiski tas ir vēsturiski zemākais. 65,63%.

Jūtami samazinājusies Kurzemes, bet arī Latgales reģionu loma Latvijas ekonomikā, vienlaikus palielinoties Zemgales, bet, īpaši - Vidzemes reģiona daļai ekonomikas produkta ražošanā. 
 
Paraugot detalizētāku dalījumu augstāk jau pieminētajā atsevišķo lielpilsētu un reģionu lauku teritoriju griezumā, Rīgas loma, protams, joprojām ir dominējoša- Rīgā tiek ražots vairāk par pusi no Latvijas IKP, un, pievienojot PieRīgu, tās joprojām ir gandrīz 2/3 no Latvijas kopējā rādītāja. 
 
 
Vidzemes lauku lomas nozīmīgums arī ir saprotams - tas vienkārši ir ĀrRīgas reģions ar lielāko teritoriju un iedzīvotāju skaitu. Vidzemes lauku reģions Latvijas ekonomikai 2022.gadā devis lielāku pienesumu nekā 6 valstpilsētas kopā- Jūrmala, Valmiera, Ventspils, Ogre, Rēzekne, Jēkabpils. 
 
 
 
Katrā ziņā patīkami, ka kopumā ekonomikas augsme pēdējās desmitgades laikā notikusi gan Rīgā ar PieRīgu, gan gandrīz visās pārējās Latvijas teritorijās. Praktiski - izņemot Ventspili. 
 
No pilsētām nozīmīgākie summārie augsmes tempi ir bijuši Valmierā un Liepājā, tagad tām pieulcināta arī Ogre, kam temps ir augsts, tikai īpatsvars joprojām ir ļoti mazs. 
No lauku rajoniem summāri lielākā augsme bijusi PieRīgā, tomēr arī Zemgale un Vidzeme daudz nav atpalikušas, un visu lauku teritoriju augsmes tempi bjuši praktiski tādi pat vai augstāki nekā Latvijā vidēji.