LaidarsCūku ciltsdarba centrs - ganāmpulka uzlabošanaiDzintars Veide, Ausma Veģe, AgroPols
15.11.2003 Pievienotie dokumentiLandrases jauncūku.docCūku ciltsdarba centrs (CCC) koordinē to darbu, un šīs saimniecības spēj piedāvāt pārējiem cūku audzētājiem gan Landrases (L), gan Jorkšīras (Y), gan abu minēto šķirņu krustojumu cūciņas (M1). Šķirnības uzlabošana Latvijas Landrases (LL) un Latvijas baltās (LB) šķirnes cūkas kopš 2000. gada tiek uzlabotas ar Ziemeļvalstu Landrases un Jorkšīras šķirņu kuiļiem no Dānijas, Zviedrijas un Somijas. Tādēļ Jorkšīras šķirnes dzīvniekos kopumā pašlaik ir no Dānijas importētie tīršķirnes dzīvnieki un ar importētiem vaisliniekiem uzlabotie dzīvnieki ar 50% un 75% Jorkšīras šķirnes asins īpatsvaru. Mūsu vietējo cūku šķirnību strauji uzlabot bija iespējams tāpēc, ka tika ieviesta sivēnmāšu mākslīgā apaugļošana. Tā panācām importēto vaislinieku plašu izmantošanu un cūku ģenētiskā materiāla ciltsvērtības paaugstināšanu. Šogad rudenī ievedām jaunus augstvērtīgus Landrases un Jorkšīras šķirnes vaisliniekus no Zviedrijas. Tas ļaus paplašināt apsēkloto dzīvnieku skaitu, aptverot daudz vairāk cūku ganāmpulku. Gaļas kvalitātes izmaiņas Pārraudzības rezultātu analīze liecina, ka pēdējos gados Jorkšīras šķirņu grupā liesās gaļas īpatsvars cūku kautķermenī ir pieaudzis par 2,1%, speķa biezums pēdējās ribas apvidū samazinājies par 2,0 mm un tagad vidēji ir 12,8 mm. Landrases šķirnes cūkām jau iepriekš, salīdzinot ar pārējo šķirņu cūkām, bija raksturīgs lielāks liesās gaļas daudzums kautķermenī. Tādēļ Landrases šķirnei uzlabojums ir mazāks: liesums palielinājies par 1,2%, un pašlaik ir 59,8%. Izmainījusies arī cūku ātraudzība. Jorkšīras cūkas 100 kg dzīvsvaru sasniedz vidēji 170 dienās (n= 2686) vai par 21 dienu agrāk, nekā 1999. gadā (Landrases šķirnes cūkām - 19 dienas). Tagad Landrases šķirnes cūku nobarošanai pašlaik vajag par 50 kg mazāk barības nekā iepriekš. Ja vērtē atsevišķi ar Ziemeļvalstu Landrases kuiļiem uzlabotās cūciņas, redzams, ka dzīvsvara pieaugums diennaktī palielinājies par 182 g un speķa kārta ir par 2,3 mm plānāka kā neuzlabotajām. Speķa biezumu veiksmīgi izdodas samazināt, uzlabojot vietējās Landrases cūkas ar Zviedrijas un Somijas Landrases kuiļiem. Latvijas balto cūku šķirni atkārtoti uzlabojot ar Jorkšīras šķirni, ieguvām 75% Jorkšīras cūciņu. To dzīvsvara pieaugums sasniedz 850 g diennaktī; liesās gaļas īpatsvars palielinājās par 3,4-4,1%. Cūku kautķermeņos mainījās arī augstvērtīgo gaļas daļu īpatsvars (šķiņķis, karbonāde). Piemēram, Latvijas baltās šķirnes cūkām 1999. gadā šķiņķa svars bija 10,9 kg, bet uzlabotajām cūkām tā svars pašlaik sasniedz 11,5-12,2 kg. Sivēnmāšu auglības izpausmes Reprodukcijas spēja ar Jorkšīras šķirni uzlabotajām sivēnmātēm ir nedaudz zemāka kā neuzlabotajām. Auglība ir no 10,7 līdz 11,6 sivēniem metienā, no tiem 9,5 sivēni izaug līdz atšķiršanai. Tādēļ cūkgaļu ražojošām saimniecībām iesakām savos ganāmpulkos izmantot krustojuma sivēnmātes (M1), kuru auglība ir noturīgāka. Ir pierādīts, ka labākus rezultātus var iegūt tad, ja ganāmpulkā M1 sivēnmātes veidotas no Landrases šķirnes sivēnmātēm, tās sēklojot ar Jorkšīras šķirnes kuiļiem. Krustojuma sivēnmātēm metienā dzimst par 0,5 nedzīviem sivēniem mazāk nekā tīršķirnes sivēnmātēm. Bet gadā no vienas sivēnmātes iegūto sivēnu skaits palielinās par 1,7 sivēniem. Cūku ciltsdarba centra saimniecību darba mērķis ir piedāvāt cūkgaļu ražojošām saimniecībām augstvērtīgu vaislas materiālu, kas spētu dot augstu ražību, ar garu izmantošanas periodu un ātraudzīgus pēcnācējus ar kautuvju prasībām atbilstošu kautķermeni un gaļas kvalitāti. Vaislas cūciņas un kuilīši šķirnes saimniecībās tiek pārbaudīti pēc ātraudzības, un speķa biezums mērīts četrās vietās ar ultraskaņas aparātu. Pārdošanai piedāvājam pēc ciltsvērtības labākos dzīvniekus. Vienlaikus iespējams iegādāties no Zviedrijas un Somijas ievestu Landrases, Jorkšīras, Hempšīras un Djurokas šķirņu vaislas kuiļu augstvērtīgu bioproduktu visām cūkkopības saimniecībām. |