Laidiens no arhīva:

Laidars

Kūtsmēslu krātuves Zviedrijā un Igaunijā

Iveta Grudovska, AgroPols
20.11.2003

Pievienotie dokumenti

Doc7.doc
Doc7.doc
“Būtiskākie nosacījumi kūtsmēslu krātuvju būvniecībai ir gluži vienkārši: tām jābūt tik ietilpīgām, lai attiecīgo laiku kūtsmēslus varētu uzglabāt, nepieļaujot apkārtējās vides piesārņošanu. No kādiem materiāliem un kā būvēt – tas jau ir otršķirīgs jautājums, jo šī būve nesaistās ar jebkādas peļņas iespēju. Tādēļ saimniekam jārēķina īpaši rūpīgi”, tā par kūtsmēslu krātuvju būvniecību spriež igauņu celtniecības firmas Agorek vadītājs Vello Luts.
Jāatzīst, kūtsmēslu krātuvju izbūvei Latvijas saimniecībās nav pievērsta vajadzīgā uzmanība, allažiņ citas rūpes daudz svarīgākas. Taču tuvākajos četros gados, pateicoties Nitrātu direktīvas ieviešanas pasākumiem, gandrīz 2000 lopkopības saimniecību Zemgalē tā kļūs par prioritāti.
Kā plānot kūtsmēslu savākšanu un uzglabāšanu, eksperti stāstīja Zemnieku saeimas rīkotajā seminārā Ilgtspējīgas lauksaimniecības un rūpniecības industrijas attīstības iespējas Baltijas valstīs projekta DOSIAB ietvaros.

Zviedri skaita zaudēto slāpekli
Gorans Karlsons, eksperts no Zviedrijas lauksaimniecības un vides inženierijas institūta Upsalā, uzsvēra, ka mēslu krātuvei jāpilda šādas funkcijas:
· jābūt praktiski novietotai;
· tajā jāvar uzglabāt kūtsmēslus tik ilgi, cik prasa attiecīgās valsts tiesību akti;
· paplašinot lopu skaitu, arī krātuvi jāspēj viegli palielināt;
· krātuvei jābūt viegli iztukšojamai;
· nedrīkst pieļaut apkārtējās vides piesārņošanu.
Zviedrijā tradicionāli kūtsmēslu krātuves ir apaļas (3-4 m dziļas; 1,5 m virs zemes) un no betona (no plastmasas vai metāla ļoti reti). Tikai nedaudzi atļaujas krātuvei uzlikt jumtu; galvenokārt izmanto govju mēslus, jo salmi uzpeld virspusē un veido labu garozu. Cietmēsli parasti tiek izvākti no kūts otra gala un nogādāti krātuvē, savukārt šķidrmēslus savāc pumpēšanas tvertnē līdzās kūtij un pēc tam pārsūknē uz krātuvi, kura var atrasties tālāk no kūts.
Zviedrijā raugās, lai barības pievešanas ceļi pie kūts nekrustotos ar kūtsmēslu izvākšanas ceļiem, par piena savākšanas vietu nemaz nerunājot. Diemžēl šādi pārkāpumi novērojami pie mums, īpaši padomju laikā būvētajās kūtīs.
Gorans Karlsons secina:
· fermās ar mazu dzīvnieku skaitu izdevīgāk iegūt cietos kūtsmēslus, taču tie pareizi jāsavāc un jāuzglabā, lai nerastos slāpekļa zudumi;
o virca un lietusūdens jāsavāc atsevišķi;
o virca pēc iespējas ātrāk jāaizvāc no kūts uz īpašu slēgtu vircas krātuvi netālu no kūts vai tā jāabsorbē pakaišos;
· fermās ar lielu dzīvnieku skaitu izdevīgāka ir šķidrmēslu ieguve;
o vircas apsaimniekošana atkarīga no sausnas satura tajā;
o mēsli no kūts jāizvāc iespējami ātrāk, lai nebūtu lieli slāpekļa zudumi;
o mēslu krātuves jāizvieto optimālā attālumā, dažkārt pat vairākus desmitus metru no kūts;
o vismazākie slāpekļa zudumi būs, ja šķidrmēslus iepildīs no apakšas: virspusē izveidosies dabisks segums no salmiem;
· dziļās kūtis Zviedrijā ir liels retums, jo trūkst salmu pakaišiem - tos izmanto kā kurināmo.

Igaunijā – lētāk un ērtāk
Igauņu zemnieki ar kūtsmēslu krātuvju būvniecību nesteidzas, tas ir dārgs pasākums, un bez valsts atbalsta iztikt neiespējami. Igauņu fermeri, tāpat kā mūsējie, gaida ES atbalstu, un to pirmajā gadā sola EEK 3 tūkst. par katru ragaino galvu. Taču, lai pie šīs naudas tiktu, jāizstrādā saimniekošanas plāns. Tāpēc, šķiet, fermeri vēl nesteidz pasūtīt projektus.
Ņemot vērā līdzšinējo pieredzi, Vello Luta aplēses ir visai draudīgas: lai izbūvētu 1000 m3 ietilpības krātuvi, katrs m3 izmaksā apmēram EEK 495 (Ls 20,35), turpretī četrreiz ietilpīgākas krātuves būvniecība jau ir daudz lētāka – EEK 316 (Ls 13) par m3. Taču šīs ir tikai celtniecības izmaksas (vēl jāņem vērā projektēšanas izmaksas, PVN un sūkņi).
Vienkāršotus aprēķinus var veikt paši: vienai govij mēnesī cietmēslu uzglabāšanai jāparedz 1 m3; ja vidēji mēsli jāuzglabā 8 mēnešus - 8 m3 plus 2,5 m3 vircas uzkrāšanai (ja vircas krātuve ir pārsegta) vai 9 m3 (ja nav pārsegta). Tātad kopējā ietilpība jāparedz līdz 17 m3 vai, uzkrājot šķidrmēslus,- 16 m3. Tātad, ņemot vērā igauņu pieredzi, vienai govij kūtsmēslu krātuves izbūves izmaksas ir Ls 220–340.
Ja krātuves sienas ir no metāla (firmas piedāvā nerūsējošā tērauda), izmaksas 1 m3 izbūvei ir apmēram EEK 800 (Ls 32,90).

Ja būvē betona krātuvi
Var izmantot dzelzsbetona paneļus (ar augstu izturības koeficientu); ja šādu paneļu nav, pamatu lej no betona. Vispirms klāj smiltis, pēc tam plēvi divās kārtās, un tad 15 cm kārtā betonu (C 25–30 markas cementu; ja izvēlas vieglāku marku, pēc pirmās ziemas betonā var parādīties plaisas, radot vides piesārņošanu). Plēvi klāj tāpēc, lai betons uz tās varētu droši staigāt.
Krātuves sienas ieteicams būvēt no betona blokiem ar tukšiem vidiem: tajos var iestiprināt armatūru. Ja šādu bloku nav, jātaisa koka veidnes un betons jālej. Izmantojot blokus, pastāv liela iespēja, ka starp tiem tomēr var sūkties šķidrums, tāpēc krātuvi no iekšpuses izklāj ar īpašu ūdensizturīgu asfaltbetona laku.
Govju šķidrmēslu krātuves var izgatavot no īpašas plēves. Jāizrok 1,5–1,7 m dziļa bedre, kuras dibenā jāizklāj 20-30 cm slānī smiltis (zem tām vēlams ieklāt drenāžu) un jāieklāj 2mm bieza plēve ar labām sametināšanas īpašībām (marka HPD). Bedres malās jāparedz 15x15 cm kanāls, ko aizrok, lai nostiprinātu plēves malas. Šāda plēves krātuve var kalpot līdz 20 gadiem, atkarībā no tā, cik uzmanīgi strādā ar kūtsmēslu maisītāju pirms krātuves iztukšošanas. Šādas krātuves mīnusi: vējainā laikā grūti ieklāt plēvi un, ja krātuvei neapvelk apkārt žogu, bedrē viegli iekrist, bet laukā tikt neiespējami.
Nelielām fermām gan ieteicamākas ir betona krātuves, taču - ja tiek novadīts un savākts atsevišķi lietusūdens.
Starp citu, zviedru eksperts iesaka drenāžu novietot zem jebkuras mēslu krātuves, lai var paņemt ūdens paraugu un konstatēt, vai tvertnē plaisu nav vai sūču, kuru rezultātā var tik piesārņota apkārtne. Pagaidām gan šāda prasība vēl neesot obligāta, bet gan jau tuvākā nākotnē būs – par to projektētājs ir pārliecināts.

Krātuve – ar vai bez jumta
Pagaidām nedz Zviedrijā, nedz Igaunijā netiek prasīts, lai kūtsmēslu krātuves sedz ar jumtu. Pakaišu kūtsmēsliem tas arī netikšot prasīts, turpretī šķidrmēslu krātuves jānosedz, lai novērstu amonjaka iztvaikošanu un lietusūdens nonākšanu krātuvē. Pagaidām gan neesot normatīvu, kādam tad jābūt krātuves jumtam, turklāt tikai tas vien neaizturēs amonjaka izgarošanu.
Vislielākās problēmas sagādā cūku šķidrmēslu krātuvju nosegšana, jo, atšķirībā no govju mēsliem, kuri uzpeld augšpusē un izveido garozu, cūku mēsli nogrimst līdz ar pievienotajiem salmiem vai zāģu skaidām.
Iespējami vairāki risinājumi:
· šķidrmēslos iekaisa keramzīta gabaliņus, kuri nostājas virspusē; līdzīgi - arī polistirola gabaliņi (diemžēl tos var aizpūst vējš, savukārt keramzīts bojā sūkni);
· šķidrmēslus pārklāj ar rapšu eļļu vismaz puscentimetra biezā slānī;
· nosegšanai izmanto plastikāta plēves, kas gan ir ļoti dārgas;
· visvienkāršākais risinājums - cūku mēsliem piejauc govju mēslus; tad veidosies dabīgā garoza un cits segums vairs nebūs nepieciešams.

AgroPols

x

Paroles atgadināšana