Ražība

Par augļu dārzu mēslošanu

Pēdējos gados augļkopība ieguvusi līdztiesību ar citām nozarēm, ar to sāk rēķināties. Tāpat mainījusies audzēšanas tehnoloģija. Jaunajos komercdārzos vairs netiek stādītas ābeles uz spēcīga auguma potcelmiem, kuru saknes augsnē izvietojās plaši un iesniedzās arī lielā dziļumā, kā tas bija agrāk. Sakņu sistēmai atbilda kupls, augsts vainags. Rindstarpas tika turētas melnajā papuvē, tāpēc tās regulāri diskoja vai kultivēja. Labi koptajos dārzos neliels zāles kušķis zaļoja tikai pie stumbra, bet nekoptajos zāle auga visā apdobes platumā. Dažas saimniecības mēģināja zāli audzēt arī rindstarpās, diemžēl to nopļaut varēja tikai 1-2 reizes sezonā, kad tā netraucēja citus darbus.
Minerālmēsli bija lēti, tos izmatoja regulāri un lielās devās. Lielākajā daļā saimniecību (arī mazdārzos) vainagus regulāri neveidoja. Pie tā, ka dārzi ražoja ik otro vai trešo gadu, bija pierasts.
Bet kā lai izdzīvo un pelna tas, kuram dārzs vairs nav tikai vaļasprieks? Vai citās zemēs dārzi ražo labāk tikai tāpēc, ka tur vairāk saules, arī augsne labāka? Vai mums nevajadzētu vismaz mēslot vairāk, ja sauli un siltumu nevaram nodrošināt? Ar lielo ražu taču arī barības vielu iznesām no augsnes jābūt lielām...
Kas ietekmē barības vienu uzņemšanu
Vispirms par faktoriem, kas var ietekmēt barības vielu saturu augsnēs un tās uzņemšanu.
Pirmkārt, ābelēm uz maza vai vidēja auguma potcelmiem, kuri vairoti veģetatīvi, sakņu sistēma ir visai neliela, virspusēja, un galvenā sakņu masa izvietota apmēram līdz 30 cm dziļumā. Sakņu sistēmas dziļums un plašums atbilst vainaga lielumam: jo plašāks vainags, jo arī saknes aiziet plašāk. Parasti tās izvietojas tikai no apauguma brīvajā apdobē vai tās joslā, kur tām nav konkurentu - nezāļu - barības vielu uzņemšanā. Arī ūdens režīms labāks. Barības vielas var uzņemt tikai ar ūdeni, kura plūsmu nodrošina iztvaikošana. To samazina gan pārāk liels mitrums, gan pārāk liels sausums.
Tātad pat Latvijā, lai nodrošinātu optimālu mitrumu un regulāru augstu ražu, dārzos nepieciešama apūdeņošana. Apūdeņošanas nozīmi ražu veidošanā apliecina arī izmēģinājumu dati Dobelē ar maza auguma potcelmiem ābelēm un dažādiem potcelmiem plūmēm un ķiršiem. Vai to nepierādīja arī šī vasara, kad salnu neskartajos dārzos gan āboli, gan bumbieri bija pat ļoti lieli?
Otrkārt, tagad rindstarpās audzē zāli, kuru regulāri appļauj (4-6 reizes sezonā) un sasmalcinātu turpat atstāj vai arī izmet uz apdobēm, lai tur veidotu mulčas slāni. Ja augsne nav pārāk auglīga, zālājs nabadzīgs, pirmajos gados tam var noderēt neliela minerālmēslu deva. Kad zālājs izveidojies, tā regulāri nopļautā masa pati kļūs par barības vielu avotu.
Kādā bioloģiskā dārzā Zviedrijā organisko vielu saturs augsnē dārzu stādīšanas gadā bija 1,8-3%, bet pēc 7 gadiem jau 4,3-4,9%. Uz apdobes slejas uzklātā zaļā masa jau pirmajos gados stipri palielināja slāpekļa un kālija saturu, kas veicināja veģetatīvo augšanu. Pirmajos gados, lai zarojums ātrāk aizpildītu augšanas telpu, tas ir vēlams. Turpmāk pārāk spēcīga veģetatīvā augšana, augsta nodrošinātība ar slāpekli aizkavē ražošanas sākumu, jo palēnina ziedpumpuru ieriešanos, īpaši ābelēm un zemenēm. Savukārt kauleņkokiem, tāpat kā graudaugiem, augstāks augu nodrošinājums ar slāpekli ģeneratīvos procesus un ražību stimulē.
Jāņem gan vērā, ka pārāk spēcīgiem dzinumiem ir pazemināta ziemcietība. Bet pārāk augsts kālija saturs, kas kavē kalcija uzņemšanu, veicina zemmizas korķplankumainības veidošanos.
Treškārt, intensīvajos dārzos apdobju slejas tiek turētas brīvas no nezālēm. Pētījumi rāda, ka šādās slejās 0-90 cm slānī augsnē uz ha ir ap 120 kg slāpekļa, bet, ja sleja visu veģetācijas periodu bijusi apaugusi, minerālais slāpeklis ir tikai 25 kg uz ha. Augļkopjiem vēlamais slāpekļa daudzums 0-60 cm biezā augsnes slānī ir ap 75 kg/ha.
Kādas ir barības vielu iznesas. Intensīvajos dārzos ar bagāti ražojošiem kokiem, šķiet, barības vielas vairāk iznesīs ar ražu, bet mazāk - ar zariem. Vai tā ir? Izrādās, ka 25-50 t/ha ābolu iznes tikai 15-30 kg slāpekļa, bet kopumā no ha tiek uzņemti 100 kg slāpekļa. Lapās, izgrieztajos un turpat rindstarpās sasmalcinātajos zaros esošais slāpeklis gan drīz vien atgriežas augsnē.
Jāatgādina arī, ka minerālmēsli tagad ir dārgi, tāpēc tos vajadzētu lietot tikai tad, kad augsnes un lapu analīzes rāda - augiem kāda barības viela trūkst. Pareiza minerālvielu lietošana aktuāla arī tāpēc, lai lieki nepiesārņotu apkārtējo vidi. Dot visu nepieciešamo devu uzreiz vai vairākkārt, te nu jāņem vērā augsnes īpašības.
Kā redzams, audzēšanas tehnoloģijas ietekmē barības vielu uzņemšanu. Citās valstīs šīs tehnoloģijas izmanto jau sen, veikti dažādi pētījumi, iegūta daudzveidīga pieredze, tostarp, pieredze visu aprēķināt. Ja to nedara pats augļkopis, to dara konsultants.
Trūkst ilggadīgu pētījumu
Tas, ka mēslošanas sistēma intensīvajos augļu dārzos nevar būt tāda pati kā vecajos dārzos, skaidrs visiem. Kā to izdarīt? Vai pārņemt ārzemju pieredzi? Protams, labāk šādu pieredzi iegūt pašiem,- ja būtu nauda un zinātnieki, kas pētījumus gribētu veikt.
Izmēģinājumiem jābūt ilggadīgiem. Jāizaudzē dažādu šķirņu un kultūru stādi, jāiestāda dažādās vietās izmēģinājumu kvartāli. Arī Latvijā augsne un to ietekmējošie apstākļi ir ļoti daudzveidīgi. Tāpat šķirņu un kultūru daudz. Tātad tas prasīs ap desmit gadu ilgu augstas kvalifikācijas speciālista liela apjoma rūpīgu darbu. Vai mūsu augļkopji var tik ilgi gaidīt?
Taču šādi pētījumi būtu vitāli nepieciešami, cerams, kādreiz arī nauda šim nolūkam tiks iedalīta. Bet pagaidām būs vien jāizmanto citu valstu pieredze. Tiesa, arī daudzviet citur šādu pētījumu nav, un šo valstu zinātnieki, tāpat praktiķi, izmanto, piemēram, Vācijas pieredzi.
Tāpēc esam paredzējuši žurnāla Agrotops pielikumā Augļu dārzi-3, kurš iznāks 2005. gada pavasarī, mēģināt izvērtēt vāciešu un citu zemju augļkopju pieredzi vidi saudzējošu intensīvo dārzu mēslošanā.