Ražība

Ko rāda ziemas kviešu pētījumi

Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) mācību un pētījumu saimniecībā Pēterlauki jau vairākus gadus tiek veikti lauka izmēģinājumi ar ziemas kviešu šķirnēm, lai pētītu dažādu faktoru ietekmi uz graudu ražas lielumu, kvalitātes rādītājiem, to sakarībām un izmaiņu amplitūdām ziemas kviešiem kopumā, kā arī katrai konkrētai šķirnei, atkarībā no meteoroloģiskās situācijas un slāpekļa mēslojuma normām un to sadalījuma veģetācijas periodā.
Izmēģinājumos iekļauti pieci slāpekļa mēslojuma varianti ar mēslojuma kopējo normu no N90 līdz N180. Pavasarī, atjaunojoties veģetācijai, visos variantos tika iestrādāta vienāda slāpekļa mēslojuma deva - N90. Pārējais mēslojums tika sadalīts pēc sekojošas shēmas: N90+30; N90+60; N90+60; N90+60+30.
Tabulā apkopoti trīs pēdējo gadu vidējie nozīmīgākie kvalitātes rādītāji dažām plašāk izplatītajām šķirnēm ar svārstību amplitūdu slāpekļa mēslojuma ietekmē, pieņemot, ka vidējais rādītājs ir 100%.
Dati liecina, ka lipekļa saturs lielā mērā atkarīgs no šķirnes īpatnībām, taču slāpekļa mēslojuma ietekmē lipekļa svārstības ik gadu ļoti atšķiras. Vairumam šķirņu, pieaugot lipekļa saturam meteoroloģisko apstākļu ietekmē, slāpekļa mēslojuma ietekme samazinās. Taču to nevar attiecināt uz visām. Šķirnei "Zentos", pieaugot vidējam lipekļa saturam meteoroloģisko apstākļu ietekmē, palielinās arī mēslojuma efektivitāte.
Līdzīgi aina vērojama arī attiecībā uz proteīna saturu, taču šī rādītāja lielums ir vēl ciešāk saistīts ar gada meteoroloģisko situāciju, un šķirnes potenciālās iespējas vislabāk izpaužas gadā, kas ir visatbilstošākais konkrētās šķirnes īpatnībām. Zeleny indeksa jeb sedimentācijas vērtības rādītāji pa gadiem ir diezgan atšķirīgi, taču šī rādītāja lielums visvairāk atkarīgs no slāpekļa mēslojuma, it īpaši tas attiecas uz šķirnēm "Kobra", "Zentos", "Kosack". Pārējām divām šķirnēm ("Donskaja polukarļikovaja", "Stava") atsevišķos gados Zeleny indeksa svārstības slāpekļa mēslojuma ietekmē var būt arī nelielas.
No minētajām šķirnēm ar vislabākajiem kvalitātes rādītājiem varēja lepoties "Donskaja polukarļikovaja", taču tai ir viszemākais ražas potenciāls un bieži vien neapmierinoša lipekļa kvalitāte.
Pētījumu rezultāti liecina, ka tikai ļoti labvēlīgā meteoroloģiskā situācijā un labi iekoptās augsnēs kvalitātes rādītāju skaitlisko vērtību palielināšanai līdz tirgū pieprasītajam optimumam slāpekļa papildmēslojumam nav noteicoša loma. Taču jāuzsver, ka arī tad, ja graudu ražas ir augstas (7-8 t/ha), mūsu izmēģinājumos slāpekļa mēslojuma norma virs N150 kg/ha nevienu gadu nav bijusi efektīva.