Ražība

Latgales labības programmas kopprojekta trīs gadi

Latgales rajonu graudaudzētāju, labības pārstrādātāju un SIA Latgales lauksaimniecības zinātnes centrs (LLZC) kopprojekts par savam novadam piemērotāko labības šķirņu audzēšanu tādos apjomos, lai a/s Rēzeknes dzirnavnieks vairs nevajadzētu iepirkt pārtikas graudus Zemgalē vai citos novados, tika izstrādāts 2001. gadā. Bet 2002. gada pavasarī notika pirmā konference, kurā visi ieinteresētie lēma par sadarbības praktisko pusi. Ļoti aktīvs šī projekta atbalstītājs bija Rēzeknes rajona padomes priekšsēdētājs Monvīds Švarcs, un tas mudināja līdzdarboties arī reģionālo lauksaimniecības pārvaldi, lauksaimniecības konsultāciju biroju u.c. iestādes.
Ar a/s Rēzeknes dzirnavnieks toreiz līgumus noslēdza pirmais desmits uzņēmīgāko zemnieku, tagad sadarbības partneru skaits pārsniedz 162. Savukārt LLZC direktore, agronomijas zinātņu doktore Veneranda Stramkale apņēmās izmēģināt par ražīgākajām, perspektīvākajām ieteiktās labības šķirnes un salīdzināt tās, izmantojot progresīvākās tehnoloģijas, pētot mēslojuma, pesticīdu ietekmi uz dažādām kultūraugu sugām un šķirnēm. Protams, šāds darbs prasa laiku un pacietību, jo zemnieki izvēlas tikai to, kas izturējis pārbaudi, ir viņu pašu atzīts un tirgū pieprasīts.
A/s Rēzeknes dzirnavnieks ģenerāldirektora vietnieks Aivars Tjarve salīdzina: "Latgalē pirms četriem gadiem varējām iepirkt tikai 5 tūkst. t pārtikas graudu, vairāk vienkārši nebija. Šoruden no saviem graudkopjiem esam iepirkuši aptuveni 20 tūkst. t graudu. Toreiz braucām uz Zemgali pirkt pārstrādei vajadzīgos kviešus, tagad mums savu ražu ved arī Alūksnes, Aizkraukles, Jēkabpils u.c. rajonu saimnieki." Uzņēmuma vadītājs piebilst, ka kopprojekta trīs gadu darbs pierādījis - Latgales zemnieki māk izaudzēt tikpat augstvērtīgu pārtikas labību kā citos Latvijas novados. "Ja pat tik grūtā gadā kā šis proteīns kviešu graudos bija 14-15%," viņš saka, "par to vairs nevar būt nekādu šaubu. Veiksmīgākie zemnieki novāca pat 5-6 t/ha lielu ražu. Protams, visi zina - tur, kur labība vai rapši aizlija, iznākums nebija nekāds labais. Toties pats savā saimniecībā pārliecinājos, ka, izvēloties pareizo šķirni un atbilstošāko tehnoloģiju, iespējams iegūt labu ražu. Piemēram, vasaras kviešu šķirne "Vinjett" deva 4 t/ha."
Zinātnes projektu paplašināšanās
Saskaņā ar Latvijas Zinātnes padomes projektu notiek laukaugu audzēšanas tehnoloģijas agrotehnisko paņēmienu pētījumi ražas, tās kvalitātes un racionālas izmantošanas vadības modeļa izstrādē Austrumlatvijas agroklimatiskajiem apstākļiem. Lai pārliecinātos, cik plašs ir izmēģināto kultūru un šķirņu piedāvājums, pietiek minēt 2004. gada zinātniskās pētniecības darbu. Tika salīdzinātas 10 ziemas kviešu šķirnes ar pieciem audzēšanas tehnoloģijas variantiem ("Kontrast", "Tarso", "Zentos", "Bussard", "Stava", "Gunbo", "Moda", "Kobra", "Hereward", "Donskaja polukarļikovaja") un 16 šķirnes ar optimālo audzēšanas tehnoloģiju ("Krista", "Sakta", "Banga", "Pamjati Fedina", "Astron", "Bjorke", "Novalis", "Lars", "Kompliments", "Legenda", "Ibis" u. c.); 8 vasaras kviešu šķirnes ("Munk", "Eta", "Fasan", "Vinjett", "Zebra", "Estrad", "Triso", "Jasna") ar trim audzēšanas tehnoloģijas variantiem. Ziemas rudzi pētīti 7 šķirņu izmēģinājumos ar 4-5 audzēšanas tehnoloģijas variantiem, trim šķirnēm ar optimālo tehnoloģiju, to vidū ir jau pazīstamās šķirnes "Kaupo", "Duoniai", "Amilo" u. c., taču izmēģinājumus arvien papildina jaunas - "Nikita", "Walet", "SW Kubik", "Kaskclott" u. c. Ziemas tritikāles izmēģinājumos LLZC laukā varēja pārliecināties par deviņu šķirņu atšķirībām. Izmēģinājumos varēja redzēt arī divas ziemas miežu šķirnes - "Karola" un "Tilea".
No vasarāju kultūrām pētīta tehnoloģija 18 vasaras miežu un 11 auzu šķirnēm. Jāteic, ka miežu izmēģinājumos pārsvarā sētas Latvijas šķirnes - "Idumeja", "Gāte", "Linga", "Balga", "Rūja". "Ansis", "Druvis", "Sencis", "Kristaps", auzām - "Stendes Dārta", "Arta", "Līva", "Laima", "Māra". Protams, arī svešzemju šķirņu netrūkst, bet tā tam jābūt, lai audzētāji varētu salīdzināt.
Izmēģinājumos sētas četras zirņu šķirnes, no jauna pētījumu kultūras papildinājusi kukurūza, baltās sinepes un eļļas augs idra.
Ievērojot to, ka Latvijā arvien vairāk zemnieku audzē rapšus, Latgales lauksaimniecības zinātnes centrs ierīko šīs kultūras demonstrējuma izmēģinājumus. Šogad pētīta 19 ziemas rapšu šķirņu piemērotība audzēšanai Latgalē, kā arī 16 vasaras rapšu šķirņu salīdzināšana. Tika noteikts ekonomiski optimālais mēslojuma daudzums, tāpat mikroelementu mēslojuma ietekme uz rapšu u. c. kultūru ražu. Vārdu sakot, Latgales rapšu audzētājiem dota iespēja gan izvēlēties labāko šķirni, gan konsultēties par izdevīgāko mēslošanas un augu aizsardzības līdzekļu pielietošanas variantu.
Vēl LLZC nodarbojas ar garšķiedras linu šķirnes "Vega 2" izlases sēklu ražošanu.
Zinātnes darba lietišķumu parāda labi apmeklētā Lauku diena 9. jūlijā: tajā dalībnieku skaits pārsniedza 250.
Kopš projekta uzsākšanas paplašinājusies arī sadarbības programma ar pārstrādes uzņēmumiem. Sākotnēji tā bija a/s Rēzeknes dzirnavnieks, tagad vēl piebiedrojušās SIA Latgales lini un SIA Rapsis. Udo Pērsis (SIA Rapsis) informēja, ka ar LLZC noslēgts līgums, kas paredz minēto audzēšanas tehnoloģiju ietekmi uz ražu, kas bez šaubām ir svarīgi katram zemniekam. Zinaida Šulberga (SIA Latgales lini) pastāstīja: "Mūsu uzņēmums ir ieinteresēts, lai zemnieki audzētu kvalitatīvus linus, jo savu produkciju - linu dziju pārsvarā pārdodam Eiropas valstīs. Tāpēc sadarbība ar zinātniekiem ir ļoti svarīga, piemēram, slapjie rudeņi mēdz sagādāt zaudējumus, un te mums ļoti palīdz agrīno linu šķirņu izmēģinājumi, kas notiek Stramkales kundzes vadībā. Ar LLZC esam noslēguši sadarbības līgumu. Vienlaikus katru pavasari uzņēmums rīko semināru linu audzētājiem, lai informētu par jaunāko un lai viņi zinātu tirgus prasības."
Izvēršoties projektu darbībai, rasta sadarbība ar LLU, Latvijas Universitātes (LU) Bioloģijas fakultāti, Bioloģijas institūtu, Rēzeknes augstskolu u. c. ar lauksaimniecību un augkopību saistītām iestādēm.
Attīstības projekti gūst starptautiskus mērogus
Veneranda Stramkale uzskata: šo triju gadu laikā ražošanas un zinātnes kopdarbība ir ieguvusi starptautiskus mērogus. Gan tāpēc, ka ražošana Latvijā attīstās, un zemnieki izglītojas (arī ārzemēs), konsultējas ar zinātniekiem, lai ražotu labāk un efektīvāk. Gan tāpēc, ka pārstrādes uzņēmumiem jāspēj konkurēt tirgū, tātad vajag labu izejvielu, turklāt tā nedrīkst būt pārāk dārga. Bet, piemēram, ja rēzeknieši labību ved no Dobeles, transporta izdevumi vien apēd labu tiesu izmaksu.
Bez šaubām, attīstības projektos iesaistījušās ārvalstu pakalpojumu firmas: zviedru Swalof Weibull AB un BASF, somu Kemira Grow How, vācu DSV (Deutsche Saatvereinigung) u. c. Katra no šīm firmām atbalstījusi lauka izmēģinājumus. Zemnieki ar tām sadarbojas, savās saimniecībās ierīkojot demonstrējuma laukus, kas parāda dažāda mēslojuma un augu aizsardzības līdzekļu iedarbības atšķirības.
Ļoti darbietilpīgs un svarīgs ir projekts Linu ģenētisko resursu kolekcijas izpēte un saglabāšana, kas notiek pēc ZM apstiprinātas programmas. Kolekcijas izpētes grupā strādā LU bioloģijas zinātņu doktore Dace Grauda, LLZC direktore Dr. agr. Veneranda Stramkale un agronome Ināra Nagle. Kolekcijā ietilpst gan Latvijā izveidotās linu šķirnes, gan mūsu valstī izveidotie vērtīgie hibrīdi - pavisam 238 šķirnes.
Strādājot pie linu projekta, LLZC sadarbojas ar Upītes (Lietuvā) zinātniskās pētniecības staciju. Šoruden kopā ar lietuviešu kolēģiem V. Stramkale izzināja linkopības problēmas Toržokas Linu pētniecības institūtā (Krievija). Pagājušajā gadā zinātniece piedalījās linkopības starptautiskajā konferencē Poznaņā (Polija), kas notika Dabisko šķiedru zinātniskās pētniecības institūtā. LLZC uztur kontaktus arī ar Ukrainas un Baltkrievijas zinātniekiem.
"Toržokas zinātniskajā konferencē sprieda par linu kvalitātes uzlabošanu, sākot ar selekciju un beidzot ar pārstrādi," pastāstīja V. Stramkale. "Jāņem vērā, ka pasaulē, piemēram, Ķīnā, linkopība strauji attīstās, tāpēc jāgādā par to, lai nākotnē mums linšķiedru nenāktos importēt. Toržokā sprieda, ka jāselekcionē tādas šķirnes, kas dotu vairāk par 30% šķiedras."
Krievijas kolēģu sagādātais pārsteigums
Krievijas institūta konferencē V. Stramkale piedzīvoja pārsteigumu. Toržokas Linu institūta ģenētiskajā laboratorijā ir saglabājušies Latvijas pirmās brīvvalsts laikā selekcionētu linu šķirņu sēklu paraugi. "Latvijas linu ģenētiskos resursus atjaunojam no 1992. gada. Meklējam tos pasaules gēnu bankās, un līdz šim izdevās atrast tikai 15 Latvijas izcelsmes šķirņu paraugus," stāsta zinātniece, "un te tāda negaidīta dāvana - veseli 33 linu genotipi! Turklāt uzzināju to latviešu zinātnieku vārdus, kas tās selekcionējuši. Tagad šie šķirņu sēklu paraugi atrodas mūsu Zinātnes centrā. Nu varēsim tos izsēt, pavairot, pārbaudīt, saglabāt un nodot Latvijas gēnu bankā. Ir paraugi, kuru pietiks tikai vienai sējumu rindiņai, bet ir arī tādi, ar kuriem varēs apsēt kvadrātmetru, un vēl citi, ko drīkst izsēt tikai laboratorijā. Tas ir krievu kolēģu nopelns, ka viņi sapratuši šo šķirņu nozīmi un atdevuši tās Latvijai."
Šogad no Krievijas augkopības institūta (VIR) vēl repatriēti 13 Latvijas linu genotipi.