Ražība

Šogad pavērusies nākotne arī braucamā tipa zirgiem

Jau aizritējis 1. decembris, kas, var uzskatīt, noslēdzis 2004. gada ciltsdarbu zirgkopībā. Jāteic, nozarei šis bijis ražīgs gads, kas iesākās ar ciltsdarba programmas izstrādi Latvijas šķirnes braucamā tipa saglabāšanai. Turklāt par svarīgu jāatzīst fakts, ka zirgaudzētāji izveidojuši otru ciltsdarba organizāciju zirgkopībā - Latvijas šķirnes zirgu audzētāju asociāciju (LŠZAA). Pasaulē tā nebūt nav jauna prakse, jo arī tepat, kaimiņos, Lietuvā, ar 58 tūkst. zirgu darbojas pat veselas septiņas sabiedriskās organizācijas, bet Igaunijā, kur zirgu skaits ir mazāks nekā pie mums (tikai 5,5 tūkst.), ciltsdarbu nozarē veic četras organizācijas.
Zirgu reģistra un pasu sistēmas izveidošana
Viens no lielākajiem pavērsieniem zirgkopībā 2004. gadā bija zirgu reģistra izveidošana un pasu sistēmas ieviešana, šo jautājumu kārtošanu uzņemoties Valsts aģentūrai Lauksaimniecības datu centrs (LDC, bijušais VCIDAC). Praktisko zirgu reģistrēšanu un apzīmēšanu veica sertificētie speciālisti zirgu vērtēšanā visā Latvijā. Tika paveikts milzīgs darbs, kas turpmāk ļaus sakārtot dokumentāciju, kā arī dos iespēju spriest par kopējo zirgu populāciju valstī. Līdz 13. decembrim LDC izsniedzis pases 12975 zirgiem Latvijā (gan tiem, kuru īpašnieki ir Latvijas zirgaudzētāju biedrības biedri, gan tiem, kuru saimnieki ir Latvijas šķirnes zirgu audzētāju asociācijas biedri - red.).
Nacionālās subsīdijas ciltsdarbam
Ciltsdarbs mūsu valsts zirgkopībā attīstās, balstoties uz divām ciltsdarba programmām vienas šķirnes ietvaros. Nacionālo subsīdiju saņemšanai 2004. gadā Latvijas šķirnes zirgu audzētāju asociācijā saņemti pieteikumi no 45 saimniecībām un Lauku atbalsta dienestā (LAD) iesniegti saraksti subsīdiju izsniegšanai:
· 25 sertificētiem vaislas ērzeļiem, kuriem ir pēcnācēji;
· 131 jaunzirgam, kas sagatavoti darba spēju pārbaudei;
· 110 kumeļiem, kas sagatavoti vērtēšanai;
· 23 sertificēšanai sagatavotiem un sertificētiem vaislas ērzeļiem;
· kā arī 17 zirgiem, kas novērtēti pēc pēcnācēju kvalitātes.
Ja nacionālās subsīdijas 2004. gadā pārsvarā saņēma sporta tipa zirgu audzētāji, tad nākotnē, domājams, netiks aizmirsti arī šķirnes braucamā tipa zirgi.
ES nauda šķirnes zirgu atbalstam
Pamatojoties uz valsts apņemšanos saglabāt dzīvnieku ģenētiskos resursus un Eiropas Savienības (ES) līdzekļu piesaisti apdraudēto šķirņu dzīvnieku audzētājiem, 2004. gadā tika uzsākta Latvijas šķirnes braucamā tipa zirgu apzināšana, aicinot šo zirgu īpašniekus pieteikties saglabāšanas programmas realizācijai. Šobrīd Latvijas šķirnes zirgu audzētāju asociācija Latvijas šķirnes ģenētisko resursu saglabāšanas ciltskodolā iekļāvusi 22 ērzeļus un 129 ķēves. Daļa braucamā tipa ķēvju šogad aplecinātas ar šī paša tipa sertificētajiem ērzeļiem. Tas vieš cerības tipa turpmākai pastāvēšanai un tā īpašību uzturēšanai.
Gribas gan atgādināt, ka ES strukturālo fondu maksājumiem pieteikts mazāks dzīvnieku skaits, nekā bija programmā paredzēts (cerēja, ka vērtēšanai tiks pieteikti aptuveni 500 zirgi), bet tas izskaidrojams ar vairākiem iemesliem.
Kāpēc tik maz?
Pirmkārt, informācija par saglabāšanas programmas norisi varēja būt plašāka, ne tikai ar AgroPola starpniecību..
Otrkārt, atsaucīgāki varēja būt arī paši zirgu audzētāji. Nav noslēpums, ka vairums braucamā tipa zirgu kalpo lauksaimniecības darbos, tāpēc ne mazums zirgu īpašnieku, no kuriem liela daļa ir gados vecāki cilvēki, nevēlas atražot kumeļus, kas varētu traucēt gan pārvietošanos pa lielajiem ceļiem, gan izbradāt dārzus. Tā nu rodas situācija, ka zirgaudzētājiem, kas vēlas iegādāties braucamā tipa zirgu vai, vēl jo vairāk, kumeļu, trūkst piedāvājuma, jo līdz šim šī tipa zirgi tika atražoti maz.
Tomēr šāgada laikā interese tieši par braucamā tipa zirgu iegādi ievērojami pieaugusi gan no to zemnieku saimniecību puses, kurās vēlas bezšķirnes zirgu aizstāt ar ģenētiskajiem resursiem atbilstošu, gan, jo īpaši, no tūrisma un reitterapijas organizatoru puses.
Sarežģījumus rada arī lielie attālumi, kas šķir individuālos zirgu turētājus citu no cita, kā arī koordinatoru trūkums pagastos. Tāpēc nākotnē darbu iecerēts organizēt tā, lai zirgu audzētāji arī Latvijas attālākajos nostūros saņemtu nepieciešamo informāciju par veicamajiem pasākumiem un vaislas darbības organizāciju. Drīzumā būs pieejama informācija par Latvijas šķirnes ģenētiskajos resursos iekļauto sertificēto vaislas ērzeļu izvietojumu, lai 2005. gada pavasarī varētu uzsākt lecināšanas sezonu.
Par vēl vienu no iemesliem, kādēļ saglabāšanas programmai pieteikto dzīvnieku skaits šobrīd ir mazāks par ieplānoto, var uzskatīt arī pārāk vēlu saņemto ES atbalstu. Ja saglabāšanas process būtu uzsākts aptuveni piecus gadus agrāk, saglabāts tiktu lielāks skaits braucamā tipa ķēvju un ērzeļu, jo arī patlaban apzināto tipiskāko zirgu vidējais vecums ir vairāk nekā 10 gadi.
Ceram, ka arī samērā nelielā materiālā palīdzība - ES atbalsta nauda - zirgu turētājiem noderēs un mudinās viņus ļaut šķirnei joprojām attīstīties divos virzienos, nepazaudējot šķirnes pamattipu. Lielākās cerības liekam uz zirgu izmantotājiem tūrisma jomā, kur šķirnes ģenētiskajiem resursiem kā tūrismam vispiemērotākā tipa zirgiem paveras visplašākās iespējas.