Ražība

Pēc Zirgaudzētāju biedrības datiem

Eiropas Savienības atbalstam par dzīvnieku ģenētisko resursu saglabāšanu no Latvijas zirgaudzētāju biedrības biedriem saņemti pieteikumi 162 Latvijas braucamā tipa šķirnes zirgiem:
· no Ziemeļaustrumu reģiona - 22 zirgi (no Balvu rajona - 4, no Alūksnes rajona - 6, no Gulbenes rajona - 11);
· no Ziemeļvidzemes reģiona - 43 zirgi (no Limbažu un Valkas rajona - pa 12, no Cēsu rajona - 14, no Valmieras rajona - 5);
· no Ziemeļkurzemes reģiona - 19 zirgi (izņemot vienu tukumnieku, 18 zirgi no Talsu rajona);
· no Dienvidkurzemes reģiona - 7 zirgi (no Liepājas rajona - 4, no Saldus rajona - 3);
· no Viduslatvijas reģiona - 17 zirgi (no Madonas rajona - 15, no Jēkabpils rajona - 2 zirgi);
· no Dienvidlatgales reģiona - 21 zirgs (no Preiļu rajona - 18, no Daugavpils rajona - 3);
· no Zemgales reģiona - 10 zirgi (no Jelgavas rajona - 8, no Dobeles rajona - 2);
· no Lielrīgas reģiona - 23 zirgi (no Rīgas rajona - 14, no Aizkraukles rajona - 5, no Ogres rajona - 4).
Visvairāk Latvijas šķirnes braucamā tipa zirgu pieder Talsu rajona SIA Amatas (12), Talsu rajona SIA Oktes muiža, Limbažu rajona Liepupes pagasta z/s Ķēniņkalni (6), Jelgavas rajona Cenu pagasta SIA Princis, Rīgas rajona Siguldas pagasta z/s Ataugas un Liepājas rajona Virgas pagasta z/s Stiebriņi - pa četriem šķirnes zirgiem.
Dati liecina, ka no šiem 162 šķirnes zirgiem 55 ir dzimuši pagājušā gadsimta 80. gados, tātad uz ciltsdarba programmu tos var attiecināt samērā nosacīti.