Horizontālās agrobiznesa

Gustavs Norkārklis: Bioloģiskās lauksaimniecības attīstību kavē pārstrādes trūkums

Bioloģiskā jeb ekoloģiskā lauksaimniecība ir perspektīva biznesa niša ar miljonu apgrozījumu, kuras attīstību bremzē saražoto produktu pārstrādes trūkums - tikai 5% bioloģisko lauksaimnieku saražotās produkcijas tiek realizēta kā bioloģiska, viss pārējais tiek pārstrādāts  un realizēts kā konvencionālā jeb tradicionālā produkcija, intervijā biznesa portālam „Nozare.lv" akcentē Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas (LBLA) valdes priekšsēdētājs Gustavs Norkārklis.

G. Norkārklis uzsver, ka nodarboties ar bioloģisko saimniecību ir finansiāli ļoti izdevīgi, par ko liecinot fakts, ka Eiropā turīgākie ir tieši bioloģiskie jeb ekoloģiskie zemnieki. Viņš stāsta, ka Latvijā izdevīgākais bizness ir piena produkti un gaļa.

„Dārzeņu un medus segments ir vairāk piesātināts, ir lielāka konkurence. Brīva biznesa niša ir bioloģiski audzētu vistu gaļa, cūkgaļa, jogurts, saldējums, ļoti nelielā daudzumā ir vistu olas, vispār nav bioloģiski ražotas lopbarības. Jo īpaši plašas iespējas ir bioloģiski ražotas produkcijas pārstrādes sektorā, kurā tikpat kā nav konkurences.

 Ļoti izdevīgs zemniekiem ir Eiropas Savienības atbalsts, kurš paredzēts starpības segšanai par neiegūtajām ražām, jo mēs neizmantojam mākslīgos minerālmēslus, līdz ar to ražas ir mazākas. Atkarībā no audzētās kultūras un nozares atbalsts svārstās no 97 latiem līdz pat 280 latiem par hektāru. Šis atbalsts ir krietni lielāks par ES tiešajiem maksājumiem, kas nepārsniedz 40 latus par hektāru. Eiropas atbalsta maksājumi pienākas arī liellopu audzētājiem, jo, nelietojot papildus barības stimulatorus, mēs nevaram izslaukt no govs astoņas tonnas piena gadā, bet tikai, piemēram, piecas”, sacīja LBLA valdes priekšsēdētājs.

G. Norkārklis arī atzīst, ka izdevīgāk strādāt lielākā saimniecībā, jo pašreizējā valsts politika atbalsta lielsaimniekus. Tomēr arī nelielas saimniecības ar pieciem hektāriem zemes var sekmīgi ražot ekoproduktus. Vajadzīgi uzņēmīgi cilvēki, kuri varētu aktīvi strādāt, veidot jaunus uzņēmumus.

G. Norkārklis stāsta, ka bioloģiskajā lauksaimniecībā procentuāli visvairāk tiek saražots medus - 58,6% no visas produkcijas, griķi - 30,6%  pākšaugi - 31,1%, auzas 16,7%, aitas gaļa - 37,3%, liellopu gaļa - 21,7%.

Eiropas atbalsts ir ļoti izdevīgs, taču izdevīgums beidzas brīdī, kad nav kur realizēt ražu, jo nav pārstrādes. Bioloģiskie lauksaimnieki ir spiesti realizēt produkciju vai nu tirdziņos, vai arī lielākus apjomus nodot pārstrādes uzņēmumiem par tradicionāli saražotas produkcijas cenu. Tikai 5% no kopējā pārstrādātā produkcijas apjoma nonāk pie patērētāja kā bioprodukcija, kas ir fasēta un marķēta atbilstoši bioloģiskās lauksaimniecības prasībām. Piemēram, Latvijā tikai diviem no 38 piena pārstrādes uzņēmumiem ir bioloģiskā piena pārstrādes līnijas.

LBLA valdes priekšsēdētājs G. Norkārklim nav saprotams, kāpēc lielie pārtikas pārstrādes uzņēmumi neiesaistās bioloģisko produktu pārstrādē lielos apjomos, laikam jau tāpēc, ka konvencionālo produkciju ražot ir lētāk. Patlaban Latvijā darbojas  3514 bioloģiskās saimniecības, no tām 63 ir pārstrādes uzņēmumi, un tikai četri no tiem pārstrādā lielus apjomus, pārējie lielākoties pārstrādā sava saimniecības saražoto produkciju.

Viņš nepiekrīt Zemkopības ministrijas pārmetumiem, ka nav pietiekami ražu apjomi, lai varētu pretendēt uz atbalstu rūpnieciskajai ražošanai. Bioloģiskais piens vien gadā ir turpat 140 000 tonnu, taču tas lielākoties aiziet „kopējā katlā" kā konvencionālais piens. No visiem pārstrādes uzņēmumiem tikai daži spēj apstrādāt lielākus bioloģiskās produkcijas apjomus. Graudu pārstrādes uzņēmums AS "Rīgas Dzirnavnieks" pērn uzsāka bioloģisko kviešu pārstrādi - tirdzniecībā pieejami bioloģiskie milti „Hercogs". SIA "Lāči" un zemnieku saimniecība "Ķelmēni" lielākos apjomos cep maizi no bioloģiskajiem miltiem, AS „Talsu piens" pārstrādā pienu, savukārt SIA "Aloja-Starkelsen" ražo kartupeļu cieti no bioloģiski audzētiem kartupeļiem.

Lai bioloģiskā lauksaimniecība straujāk attīstītos kā biznesa niša ir nepieciešams pilns ķēdes cikls - ir produkcija, ir veikals un pircējs, bet trūkst galvenā posma - pārstrādes.  

Diemžēl Zemkopības ministrija noraidīja LBLA ieteikumu topošajā piena pārstrādes rūpnīcā, kas piederētu lauksaimniecības kooperatīviem, iekārtot bioloģiskā piena pārstrādes līniju, tādēļ asociācija vērsīsies pie pārstrādātājiem ar attiecīgu priekšlikumu.

Pilnu interviju ar Gustavu Norkārkli lasiet "Nozare.lv" sadaļā "Viedokļi, intervijas".