Šodien draugi nomotivēja mani to sameklēt un ieskatīties tajā. (katrs interesents to var atrast MK vietnē: ej.uz/ubgw

Ar cerību, ka jaunais papīrs būs ko patiešām jaunu ienesis mūsu valsts ekonomiskajā politikā, to pat izdarīju.

 

Tikai daži atspulgi.

0) Sāksim ar titullapu - Galvenē tas nosaukts par informatīvo ziņojumu par Valsts ekonomisko attīstību, kas tā kā norāda uz dokumenta statusu un tematisko saturu. Savukārt, lielais nosaukums vēsta, ka tas ir diskusiju dokuments, kura esence ir priekšlikumi mūsu valsts tautsaimniecības straujākai izaugsmei. Kas norāda uz jau pavisam citu saturu. Tad kas ir šis dokuments? Un par ko? Tas ir EM dokuments? Vai tomēr jau visas valdības pozīcija?

 

1) Ir gana smieklīgi (lai neteiktu, ka traģiski), ja pēc gada aizritēšanas atkal tiek pateikts, ka tas joprojām "... ir diskusijas dokuments, kura mērķis ir apspriest alternatīvas un izvēlēties optimālos risinājumus izaugsmes sasniegšanai." AIZRITĒJIS GADS. Un joprojām tikai tiek solīts apspriest alternatīvas, bet nolemtu risinājumu nav. Un pat pašu apspriežamo alternatīvu nav. Bet paši autori joprojām stāv krustcelē, nesaprazdami, ko viņi patiesībā rada - vienā teikumā to sauc par ziņojumu (tas nekādas saistības būtībā nerada - nu pastāstīja kaut ko...), bet rindkopu tālāk to nosaukuši jau par "izaugsmes stratēģiju". Bet "stratēģija" - tas jau ir plānošanas dokuments. Būtībā galvenais plānošanas dokuments, kas nosaka vispārējos mērķus un to sasniegšanas ceļus. Un ja vēl to ir apstiprinājusi ("pieņēmusi") valdība- tad teorētiski visiem var ziņot, ka vispār jau mums ir plāns, ka valdībai ir stratēģija... Jeb - tomēr tā nav valdības stratēģija? Bet tad sanāk, ka valdībai ekonomiskās politikas stratēģijas joprojām nav? ....

 

2) Saliekot kopā ar faktu, ka:

= JV vadītā valdība joprojām nav spējusi vienoties un tiesiski akceptēt valsts Enerģētikas stratēģiju, ko teorētiski jau sen ir sagatavojusi KEM (martā ir publicēts KEM dokumenta galaversija, bet tai nedz ir valdības akcepts, nedz tajā ir stratēģija kā plāns - arī šis dokuments ir fantāzija par iespējām un scenārijiem), bet tikmēr EM, kā izrādās- izstrādā vēl citu papīru ara gandrīz analogu nosaukumu "Informatīvais ziņojums: Latvijas ilgtspējīgas enerģijas tehnoloģiju attīstības ietvars līdz 2035. gadam "...;

= tās pašas KEM izstrādātais Klimata un Transporta enerģijas likums ir izrādījies pat paša koalīcijai Saeimā nepieņemams,

= mūsu valstī joprojām ir Baltijā augstākās biznesa nodokļu likmes,

= mums joprojām nav skaidra RB daudzmiljardu projekta attīstība,

 

bet kas visas ir ekonomikas politikas bāzes lietas, patiešām sanāk ka JV vadītajai valdībai patiešām ekonomiskās politikas stratēģijas joprojām nav, bet veiktās darbības vērtējamas kā sporādiskas publiskās naudas tērēšanas kustības un politikānisku publisko attiecību kampaņas elementi. Kas gana labi sarakstās kopā ar gana plaši publiskoto izpratni, ka privātais patēriņš ir IKP ražotājs, un tieši privātā patēriņa pārmaiņas ir mūsu IKP augsmes faktors.

 

3) Ja runājam jau par saturu varbūt vienīgajā šī dokumenta vērā ņemamajā sadaļā - EKONOMIKAS POLITIKAS VIRZIENI, man nav iebildumu pret virzieniem virsrakstu līmenī - tādiem var būt tiesības pastāvēt, kaut manā vērtību un profesionālās izpratnes sistēmā tie būtu citādi.

Un pat pret daudzām no nosauktajām rīcībām to vārdisko formulējumu līmenī man personīgi nav būtisku iebildumu.

Tomēr uztverē iegriežas šī dokumenta ideoloģija, kas vairumam politikas formulēto rīcību fokusējas uz "valsts atbalsts", valsts piesaistītām investīcijām, valsts uzņēmumu ieguldījumiem un rīcību. Kas demonstrē šīs ekonomikas politikas veidotāju izpratni, ka ekonomikas augsmes pamatā ir valsts un nevis privātie uzņēmēji. Un simptomātiski, ka lietas, kas patiešām tirgus ekonomikās parasti tomēr ir valsts kompetencē - transporta infrastruktūra, enerģētikas infrastruktūra, izglītība un darbaspēka pieejamības politika, privātās militārās industrijas un valsts sadarbība - šajā dokumentā nav pieminēti vispār, vai tiek skarti tikpat sporādiski kā augstāk jau nosauktās darbības.

 

4) Es te pat nerunāšu par fantāzijām par reģionu ekonomiskajiem profiliem, kas esot valstiski jānosaka (vēl viens relikts no klasiskās padomju plānveida ekonomikas pārvaldības); par zaļajām industrijām, par pašvaldību ekonomisko un sociālo sasniegumu rādītāju sistēmu - it kā pašvaldībai vispār būtu reālas iespējas ar saviem resursiem jūtami ietekmēt ekonomikas attīstību savā teritorijā; par Rīgas cilvēkkapitāla un inovāciju ekosistēmām, par ostu kā tieši ostu attīstību, kur runāts par ostu infrastruktūras vēl jaunu attīstību (bez nosaukta ostu darbības stratēģiskā mērķa bet ar fantāziju par ostu kravu apgrozījuma augsmi 3 gadu laikā par 30%), par...., par... ;

 

5) bet atgriezīšos pie paša dokumenta sākuma.

Tiešs citāts no papīra:

"Neskatoties uz nelabvēlīgo situāciju 2024. gadā Izaugsmes stratēģijā definētie mērķi paliek spēkā t.i. līdz 2035. gadam dubultot Latvijas ekonomiku,"

(Tātad tomēr tas nav diskusiju dokuments....)

"līdz 2035. gadam panākot Latvijas IKP apjomu 83 mljrd. EUR apmērā (pašlaik 40,2 GEUR faktiskajās cenās)."

Tas nozīmē, ka ikgadējam vidējam IKP pieaugumam jābūt 6,8%.

VIDĒJAM. KATRU GADU 11 GADU LAIKĀ.

 

Varētu domāt, ka pretēji visām normālajām ekonomikas dokumentos lietotajām izpratnēm, ka ekonomikas augsmi mēra salīdzināmajās cenās, šeit populistiski uzspēlēts uz inflāciju kā galveno ekonomikas izaugsmes rādītāju veicinošo rādītāju.

Tomēr nē - autori sevi pienaglo un pasaka: "To plānots sasniegt, ievērojami kāpinot Latvijas uzņēmumu produktivitāti – no 60 % no ES vidējā rādītāja 2023. gadā līdz ES vidējam līmenim 2035. gadā"

 

Citiem vārdiem ekonomikas produktivitātei mūsu valsts teritorijā jāpieaug 1,66 reizes straujāk nekā pieaugs ES vidēji. Jeb par 4,7% straujāk nekā visās citās ES dalībvalstīs.

Tātad, vienkāršoti rēķinot un saprotot, ka arī citas ekonomikas uz vietas nestāvēs - valdība pauž savu redzējumu, ka ekonomika pie mums augs tempos, kādi pasaules ekonomikas vismaz pēdējo 60 gadu vēsturē vienkārši nav redzēti valstīs bez jaunatklātu dabas resursu eksporta.

Tāpēc arī mans šī atspulga ievadteikums: "Ekonomikas ministrija visticamāk ir ražīgākā literāro fantāziju radīšanas ministrija."

Konkurēt ar to var vienīgi KEM.

 

P.S> To varēja uztvert ar iejutīgu ironiju, kad PIRMS GADA dokumentā, kas oficiāli it kā ir tikai diskusiju dokuments, bet ko paši autori publiski visur sauc par Izaugsmes stratēģiju TIKA FORMULĒTS REALITĀTĒ NESASNIEDZAMS MĒRĶIS DUBULTOT LATVIJAS EKONOMIKU, un norakstīt to uz EM jaunās vadības komandas sākotnējo neprofesionalitāti.

Bet,

= ja arī pēc reālas recesijas gada tas pats mērķis uzstājīgi tiek atkārtots,

= ja valstij joprojām nav pat stratēģijas, bet ir tikai diskusijas dokuments,

= ja tas notiek 2 mēnešus pēc tā sauktā EvikaS valdības skaļā restarta-

 

 - tas vairs nav pat smieklīgi, tā vairs nav vienkārši motivējoša ambiciozitāte. Tas konkrēti liecina par medicīnisku simptomu- nespēju kritiski pieņemt realitāti. Jeb par absolūtu neprofesonalitāti.