DokumentiZIRGKOPĪBAS NOZARE. Attīstības programmas pamati - 1998Arnis Ļaudanskis, LR Zemkopības ministrija (ZM)
06.09.1998 ZIRGKOPĪBAS NOZARE: attīstības rīcības programmas pamati ir izstrādāti liela kopdarba ietvaros, kura galvenais mērķis ir radīt un turpmāk īstenot valsts politiku visā lauksaimniecības un lauku attīstībā. ### Lasāmākā formātā dokuments pievienots pielikumā PDF formāta failā Pievienotie dokumenti1. Rīc.programmas pamati
Lauksaimniecības un tās nozaru attīstības programmas pamati - 1998:
Zirgkopības nozare
Dokumenta redakciju sagatavoja: Arnis Ļaudanskis
1998
Priekšvārds Zirgkopības nozares attīstības rīcības programmas pamati ir izstrādāti liela kopdarba ietvaros, kura galvenais mērķis ir radīt un turpmāk īstenot valsts politiku visā lauksaimniecības un lauku attīstībā, kā tas izriet no Saeimā apstiprinātā Lauksaimniecības likuma, reizē ar to Saeimā skatītās Lauksaimniecības attīstības koncepcijas, kas vēlāk kļuva par daļu no Latvijas Lauku attīstības programmas, kuru savukārt LR Saeima akceptēja 1998.gada jūnijā, kā arī no Valsts atbalsta programmas lauksaimniecībai 1998.-2002. gadam, ko MK akceptēja 1997.gada 13.maijā. Sagatavotais dokuments uzskatāms par pamatu tālākai detalizētas rīcības programmas izstrādei. Dokuments aptver lauksaimnieciskās ražošanas un lauksaimniecības produktu pārstrādes nozares. Tomēr dokumentā fokusētās attīstības aktivitātes ir saistītas ar 1998. gada 10. martā Saeimā akceptēto “Latvijas Lauku attīstības programmu”, kuras mērķis ir lauku attīstība. Zirgkopības nozares darba grupā strādāja: Darba grupas vadītāja Skaidrīte Aleksejeva - ZM Lopkopības nodaļas vecākā referente. Darba grupas dalībnieki: Arnis Ļaudanskis - LLU Ekonomikas fakultātes 3. kursa students; Juris Astičs - a/f "Turība" zirkopības staļļu vadītājs, Preiļu raj.; Modris Goba - p/s "Tērvete" priekšsēdētājs, Dobeles raj. Visu nozaru grupu sagatavoto redzējumu kopsavilkums ir iekļauts ZM publicētajā dokumentā “Lauksaimniecības un tās nozaru attīstības programmas pamati. 1998” Dokuments atrodams ej.uz/knns Saturs 1 NOZARES VISPĀRĪGIE ASPEKTI 3 1.1 NOZARES GALVENIE PRODUKTI UN BLAKUSPRODUKTI; 3 1.2 RAŽOŠANAS APJOMI 4 1.3 NOZARES GALVENĀS PROBLĒMAS; 4 2 NOZARES RAŽOŠANAS RAKSTUROJUMS 5 2.1 SAIMNIECĪBU KLASIFIKĀCIJA PĒC SAIMNIECĪBU LIELUMA. 5 2.2 RAŽOŠANAS REĢIONĀLĀ STRUKTŪRA 1997. GADA 1. JANVĀRĪ. 6 3 SAIMNIECĪBAS BUDŽETA APRĒĶINĀŠANA 8 3.1 3.1. BUDŽETS PASTĀVOŠAJĀ SITUĀCIJĀ. 8 3.2 BUDŽETS IDEĀLAJĀ SITUĀCIJĀ. 9 4 EKONOMISKIE DATI 10 4.1 LATVIJAS IEKŠZEMES TIRGUS CENAS. 10 4.2 STARPTAUTISKĀS CENAS ZIRGIEM. 10 5 INVESTĪCIJAS NOZARĒ 11 5.1 NEPIECIEŠAMAIS KAPITĀLS RAŽOŠANAI. 11 5.2 ORIENTĒJOŠĀ INVESTĪCIJU VAJADZĪBA UN IESPĒJAMIE FINANSĒŠANAS AVOTI. 11 6 NOZARES INSTITUCIONĀLĀ VADĪBA 12 6.1 NOZARES JURIDISKĀ BĀZE. 12 6.2 TIRDZNIECĪBAS METODES NOZARĒ. 12 7 MĀRKETINGA KANĀLI 12 7.1 EKSPORTĒTO ZIRGU DAUDZUMS. 12 7.2 IMPORTĒTO ZIRGU DAUDZUMS. 13 7.3 LATVIJAS KONKURENTI ĀRĒJĀ TIRGŪ. 13 7.4 EKSPORTA VEICINĀŠANAI NEPIECIEŠAMIE PASĀKUMI. 13 8 PAŠREIZĒJĀ POLITIKA 13 8.1 8.1. TIRGUS BARJERAS UN EKSPORTAM - IMPORTAM NEPIECIEŠAMĀS PROCEDŪRAS. 13 8.2 IEKŠĒJĀ TIRGUS CENU REGULĀCIJA. 14 8.3 VALSTS ATBALSTS ĢENĒTISKAI PADZIĻINĀŠANAI. 14 8.4 NEPIECIEŠAMĀS IZMAIŅAS POLITIKAS VIDĒ. 14 9 SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI RĪCĪBAS PROGRAMMAI 15 9.1 SECINĀJUMI. 15 9.2 PRIEKŠLIKUMI RĪCĪBAS PROGRAMMAI: 15 Ievads Par atsaucību un palīdzību darba tapšanā, paldies gribu pasacīt LVAEI direktoram Dr. oec. Andrim Miglavam, Lielbritānijas ekspertam lauksaimniecības politikas jautājumos Dr. Derekam Beikeram, Latvijas Jātnieku federācijas ģenerālsekretārei Ivetai Vanagai, Dr. hab. Agr., LLU rektoram, prof. Dr. agr. hab. c., Voldemāram Strīķim, LZA kor. loc. Kazimiram Špoģim, Dr. oec. docentei Veronikai Buģinai. 1 Nozares vispārīgie aspekti 1.1 Nozares galvenie produkti un blakusprodukti; Zirgkopība ir sena lauksaimniecības nozare, kas bija plaši attīstīta neatkarīgajā Latvijā pirms kara. Tā laika saimniecībās zirgs bija galvenais vilcējspēks. Uz šo brīdi galvenais mērķis zirgkopībā ir nodrošināt iekšējā un ārējā tirgus pieprasījumu pēc augstvērtīgiem šķirnes zirgiem sportam, atpūtai, tūrismam, saglabājot un radot jaunas darba vietas laukos. Latvijā audzē Latvijas, Hanoveras, Holšteinas, Traķenes šķirnes zirgus. Latvijas šķirnes zirgi tiek izkopti divos tipos – sporta un braucamā. Latvijas braucamā tipa zirgi ir piemēroti izmantošanai zemnieku saimniecībās dažādos palīgdarbos. Braucamā tipa zirgu skaits pēdējos gados samazinās, bet sporta tipa zirgu skaits pieaug. Rikšotāju un ardeņu skaits ir ļoti nenozīmīgs. 1.2 Ražošanas apjomi Galvenais produkts zirgkopībā ir kvalitatīvs darba vai sporta zirgs, blakusprodukts ir kūtsmēsli. Latvijas šķirnes sporta tipa zirgi izmantojami klasiskos sporta veidos, kā arī realizācijai eksportam. Pēc sporta tipa zirgiem ir pieprasījums Vācijā, Holandē, Dānijā, Somijā, Itālijā, Zviedrijā, Igaunijā, Lietuvā, Baltkrievijā, Krievijā u.c. Šobrīd nozares galvenā attīstība virzīta uz eksportam piemērotu šķirnes un sporta zirgu izaudzēšanu. Šim nolūkam, sākot ar 1988. gadu, notiek plānveidīga labāko Rietumeiropas jājamzirgu šķirnes vadošo līniju vaislas ērzeļu ievešana valstī, piemēram, Calando, Landgolds, Radiants, Pikards, Kingstons. Vaislinieki tiek izmantoti Latvijas sporta tipa zirgu eksterjera un kustību īpašību uzlabošanai. Pateicoties 1996. un 1997. gada sezonā uzrādītajiem un starptautiskajās sacensībās atzītajiem Latvijas zirgu sacensību rezultātiem (skat. 1. pielikumu), lielu ievērību ieguvuši viņu pēcnācēji. Rezultātā zirgaudzētājiem ir iespējams realizēt šo vecāku sešu mēnešu vecus kumeļus par cenām, kādas iepriekšējos gados tika maksātas par labi trenētiem trīs līdz četrus gadus veciem zirgiem. 1993. gadā eksportēti 360 zirgi, bet 1996. gadā 1700 zirgi. Šī informācija var būt neprecīza, jo pārdoto zirgu pilnīga uzskaite Latvijā netiek veikta. Domājams, ka pārdoto zirgu skaits varētu būt lielāks. 1.3 Nozares galvenās problēmas; Galvenās problēmas ir: • Latvijā trūkst augstvērtīgu šķirnes ķēvju. Tas samazina iespēju iegūt kumeļus, kuri izaudzēti varētu konkurēt pasaules tirgū; • zirgu pārpircēji “nosit” kvalitatīvu zirgu tirgus cenu (iepērk par Ls 100-200 no zemniekiem, kuri ir spiesti pārdod zirgu slikto ekonomisko apstākļu dēļ, bet pārdod par Ls 300 un vairāk), veidojot nevienlīdzīgu tirgus konkurenci starp pārpircējiem un specializētajām šķirnes zirgu audzētavām un fermām. Neveidojas vienots cenu līmenis; • pieaug pircēju pieprasījums pēc trenētiem un apmācītiem zirgiem, taču pircēji vēlas iegādāties labāk trenētus zirgus par to pašu cenu, kādu agrāk viņi maksāja par netrenētu (darbs ir ieguldīts lielāks, bet samaksa tā pati); • zirgu izaudzēšanas pašizmaksas pakāpeniski aug, bet pārdoto zirgu cenas paaugstinās nepietiekami, jo Latvijas iedzīvotājiem ir zema pirktspēja, bet ārvalstīs cenu par zirgu nepaaugstinās augstās konkurences līmeņa dēļ starp labiem šķirnes zirgiem; • trūkst kvalificētu speciālistu (audzētāji, treneri, kalēji); • maz tiek pielietota augstražīga, specializētā tehnika un tehnoloģija (zirgu trenēšana ar trenažieri u.c.); • Latvijā trūkst slēgta tipa manēžu. Tas kavē zirga sagatavošanu un sporta kondīcijas saglabāšanu visu gadu. Līdz ar to zirga sagatavotības pakāpe ir zema, kā rezultātā krītas pārdošanas cena; • tirgus piesātinātības dēļ zirgu, kad tas ir sasniedzis pārdošanas vecumu, neizdodas savlaicīgi realizēt un līdz ar to rodas papildus uzturēšanas izmaksas; • nepietiekama informācija Latvijas un ārzemju pircējiem par pārdodamo zirgu piedāvājumu, cenām un dzīvnieku uzturēšanas iespējām; • nepieciešamība veikt visu Latvijas zirgu identifikāciju un datorizētu uzskaiti; • Latvijā nepastāv aukcionu tirgus; • nav ieviesta progresīva zirga individuālās vērtēšanas sistēma. 2 Nozares ražošanas raksturojums 2.1 Saimniecību klasifikācija pēc saimniecību lieluma. Pašreiz nav reālu datu, kas raksturotu zirgaudzētāju saimniecības lielumus Latvijā. Ir saimniecības, kas gadu no gada palielina zemes platības, tās pērkot vai nomājot no apkārtējiem zemes īpašniekiem. Tāpēc zeme, kuru saimniecība apsaimnieko, vēl neizsaka patieso saimniecības lielumu. Ja salīdzina 90-tos gadus ar pirmskara gadiem, var redzēt, ka zirgu skaits ir ļoti strauji samazinājies (skat. 1. zīmējumu). 1. zīmējums. Zirgu skaita dinamika no 1938-1998 gadam Latvijā. Avots: * Latvijas statistikas gadagrāmata Valstī kopējais zirgu skaits arī šobrīd pakāpeniski samazinās, 1997. gada 1. janvārī tas bija 23,7 tūkstoši jeb par 8,85 % mazāk nekā 1996. gadā, bet 1998. gada 1. janvārī jau bija vairs tikai 21,9 tūkstoši zirgu, kas ir jau par 15,77 % mazāk nekā 1996. gadā. 2.2 Ražošanas reģionālā struktūra 1997. gada 1. janvārī. 8,1% no šiem zirgiem pieder valsts saimniecībām un statūtsabiedrībām, bet pārējie 91,9% - zemnieku saimniecībām, piemājas saimniecībām un personiskajām palīgsaimniecībām (skat. 1. tabulu). 1. tabula. Zirgu skaits Latvijas rajonos uz 1997. gada 1janvāri N. p. k. Rajoni Pavisam Īpatsvars % valsts saimnie- cībās un sta- tūtsabiedrībās zemnieku un piemājas saimniecībās 1 Aizkraukles 515 2.35 14 501 2 Alūksnes 667 3.04 7 660 3 Balvu 1318 6.01 2 1316 4 Bauskas 580 2.64 75 505 5 Cēsu 520 2.37 1 519 6 Daugavpils 2464 11.24 14 2450 7 Dobeles 474 2.16 260 214 8 Gulbenes 639 2.91 50 589 9 Jēkabpils 506 2.31 6 500 10 Jelgavas 478 2.18 165 313 11 Krāslavas 2629 11.99 17 2612 12 Kuldīgas 461 2.10 1 640 13 Liepājas 621 2.83 0 621 14 Limbažu 345 1.57 2 343 15 Ludzas 1643 7.49 228 1415 16 Madonas 440 2.01 59 381 17 Ogres 159 0.73 9 150 18 Preiļu 1859 8.48 129 1730 19 Rēzeknes 2426 11.06 65 2361 20 Rīgas 700 3.19 150 550 21 Saldus 223 1.02 8 215 22 Talsu 560 2.55 270 290 23 Tukuma 390 1.78 10 380 24 Valkas 382 1.74 13 369 25 Valmieras 780 3.56 384 396 26 Ventspils 152 0.69 0 152 KOPĀ 21931 100.00 Avots: Zemkopības Ministrija 2. zīmējumā ir parādīta zirgu skaita reģionālā struktūra. Rīga tiek ņemta kā atsevišķs reģions, jo tai ir savas tradīcijas, un tāpēc tā nav pievienota nevienam reģionam. 2. zīmējums. Dzīvnieku skaita reģionālā struktūra 1997. gadā Avots: Latvijas statistikas gadagrāmata Latvijā labākie vaislai izmantojamie zirgi ir Zemgalē un Rīgas reģionā, bet Latgalē tie, kaut arī daudz, nav tik kvalitatīvi, jo tikai labi zirgi var pretendēt uz valsts subsīdijām (skat. 3. zīmējumu). 3. zīmējums. Subsidējamo dzīvnieku reģionālā struktūra 1998. gadā. Avots: Latvijas statistikas gadagrāmata Uz 1998. gada 2. ceturksni ar šķirnes zirgu audzēšanu Latvijā nodarbojas 4 zirgaudzētavas un apmēram 39 šķirnes zirgu fermas (skat. 2. tabulu). 2. tabula. Kopējais un subsidējamo zirgu skaits zirgaudzētavās un šķirnes zirgu fermās N.p.k. kopējais zirgu skaits Subsidējamo zirgu skaits Zirgaudzētavas ķēves ērzeļi sporta zirgi 1. Dobeles raj. a/s “Agrofirma Tērvete” 270 56 7 2 3. Ludzas raj. "Cerība” 120 21 3 2. Preiļu raj. agrofirma "Turība" 130 36 4 4. Valmieras raj. SIA "Zirgaudzētava Burtnieki" 170 32 6 5 Šķirnes zirgu fermas 1. Aizkraukles raj. p.s. "Zaļais krasts" 30 - - - 2. Aizkraukles raj. S. Kļaviņas z.s. 30 9 1 - 3. Aizkraukles raj. z.s. "Porkalni" 35 - - - 4. Alūksnes raj. z.s. "Arāji" 30 - - - 5. Balvu raj. L. Zaļotovas z.s. 30 9 1 - 6. Bauskas raj. SIA "Impulss" 40 3 - - 7. Bauskas raj. z.s. "Alejas" 45 - - - 8. Bauskas raj. z.s. "Sveņķi" 20 3 3 - 9. Cēsu raj. z.s "Mālkalni" 30 11 3 - 10. Dobeles raj. Apguldes LS 30 - 1 - 11. Gulbenes raj. p.s. "Litene" 20 - - - 12. Gulbenes raj. z.s. "Pilssēta" 30 21 - - 13. Jelgavas SIA "Princis" 70 21 2 - 14. Jelgavas raj. z.s. "Cūciņas" 40 29 3 - 15. Jelgavas raj. z.s. "Narvaiši" 70 - 5 - 16. Jēkabpils raj. Zīlāni” 40 14 - - 17. Kuldīgas raj. Kurzemes a/s “CMAS” 65 - 2 1 18. Liepājas raj. z.s. "Jura staļļi" 35 - - - 19. Ogres raj. G. Jonāta z.s. 25 - - - 20. Ogres raj. z.s. "Cepļi" 70 9 - - 21. Ogres raj. z.s. "Mangaļi" 30 - 1 - 22. Preiļu raj. "Raipole" 40 8 - - 23. Rīgas raj. z.s. "Vigas" 35 - 1 - 24. Rīgas raj. "Kriķi" 40 - 6 2 25. Rīgas raj. S. Pērles z.s. "Tīraine" 20 15 2 - 26. Rīgas raj. z.s. "Druvas" 75 - 2 - 27. Rīgas raj. "Zirgaudzētava Allaži" 15 - - - 28. Talsu raj. SIA "Amatas" virs 100 17 - - 29. Talsu raj. SIA "Zirgaudzētava Okte" 60 10 2 - 30. Talsu raj. Stendes SIS 40 9 - - 31. Tukuma raj. i.u. "Ivetas zirgi" 25 9 - - 32. Tukuma raj. z.s. "Lejnieki" 35 - - - 33. Valkas raj. Smiltenes LT - - - - 34. Valkas raj. z.s. "Akoti" 50 6 1 - 35. Valkas raj. z.s. "Dampnieki" 25 - - - 36. Valkas raj. z.s. "Irbītes" 30 - - - 37. Valkas raj. z.s. "Jaunupītes" 35 5 - - 38. Valmieras raj. SIA "Astras" 90 32 8 3 39. Ventspils raj. z.s. "Dumbrinieki" 70 15 2 - Avots: *Latvijas Zirgaudzētāju biedrība Laikā, kad tika rakstīts šis darbs, ar šķirnes zirgu audzēšanu pārtrauca strādāt viena zirgu ferma un ļoti daudzas zirgu fermas strauji samazināja sava ganāmpulka zirgu skaitu 3 Saimniecības budžeta aprēķināšana 3.1 3.1. Budžets pastāvošajā situācijā. Latvijas vadošie zirgaudzētāji neizpauž informāciju par zirgu pašizmaksu. To uzskata par komercnoslēpumu. Zinot dažādās izmaksas, ir izrēķinātas pieauguša zirga izmaksas gadā (skat. 3., 4. tabulu). 3. tabula. Zirga uzturēšanas izmaksas Produkcija/ Vajadzība Izmaksas Izmaksas pakalpojumi dienā mēnesī gadā mēnesī gadā Siens 10 kg 300 kg 3600 kg 9.00 Ls 108.00 Ls Spēkbarība 5 kg 150 kg 1800 kg 9.00 Ls 108.00 Ls Ūdens 60 l 1800 l 21600 l 1.80 Ls 21.60 Ls Vet. pakalpojumi 0.23 Ls 2.70 Ls Kopšana 3.00 Ls 36.00 Ls Trenēšana 10.00 Ls 120.00 Ls Elektrība 1.5 kW 45 kW 540 kW 2.96 Ls 35.46 Ls Nagu griešana 4 reizes 1.33 Ls 16.00 Ls Kalšana 1 reizi 1.42 Ls 17.00 Ls Mēslu izvešana 60 kg 1800 kg 21600 kg 1.80 Ls 21.6 Ls KOPĀ 40.54 Ls 486.48 Ls Subsīdiju daļa vaislas ķēvēm 6.00 Ls 72.00 Ls vaislas ēzeļiem 16.00 Ls 192.00 Ls Kopā (ķēve) 34.54 Ls 414.48 Ls Kopā (ērzelis) 24.54 Ls 294.48 Ls *Siguldas CMAS Tīraines filiāle No 3. un 4. tabulā izdarītiem aprēķiniem var secināt, ka nozīmīgu daļu no īstās zirga pašizmaksas sedz valsts subsīdijas. 4. tabula. Sporta zirga uzturēšanas izmaksas Produkcija/ Vajadzība Izmaksas Izmaksas pakalpojumi dienā mēnesī gadā mēnesī gadā Siens 10 kg 300 kg 3600 kg 9.00 Ls 108.00 Ls Spēkbarība 5 kg 150 kg 1800 kg 9.00 Ls 108.00 Ls Ūdens 60 l 1800 l 21600 l 1.80 Ls 21.60 Ls Vet. pakalpojumi 0.23 Ls 2.70 Ls Kopšana 3.00 Ls 36.00 Ls Trenēšana 20.00 Ls 240.00 Ls Elektrība 1.5 kW 45 kW 540 kW 2.96 Ls 35.46 Ls Nagu griešana 1 reizi 12 reizes 4.00 Ls 16.00 Ls Kalšana 6 reizi 8.50 Ls 102.00 Ls Mēslu izvešana 60 kg 1800 kg 21600 kg 1.80 Ls 21.6 Ls KOPĀ 60.29 Ls 723.48 Ls Subsīdiju daļa sporta zirgam 30.00 Ls 360.00 Ls KOPĀ 30.29 Ls 363.48 Ls *Siguldas CMAS Tīraines filiāle * Izmaksās nav ņemta vērā pamatlīdzekļu amortizācija, jo katrā saimniecībā tā var būt savādāka, piem., tikai dažās saimniecības ir slēgta tipa manēža. 3.2 Budžets ideālajā situācijā. 5. tabula. Zirga uzturēšanas izmaksas Produkcija/ Vajadzība Izmaksas Izmaksas pakalpojumi dienā mēnesī gadā mēnesī gadā Siens 10 kg 300 kg 3600 kg 9.00 Ls 108.00 Ls Spēkbarība 6 kg 180 kg 2160 kg 10.80 Ls 129.60 Ls Ūdens 60 l 1800 l 21600 l 1.80 Ls 21.60 Ls Vet. pakalpojumi 0.23 Ls 2.70 Ls Kopšana 5.00 Ls 36.00 Ls Trenēšana 15.00 Ls 120.00 Ls Elektrība 1.5 kW 45 kW 540 kW 2.96 Ls 35.46 Ls Nagu griešana 12 reizes 4.00 Ls 48.00 Ls Kalšana 2 reizi 2.83 Ls 34.00 Ls Mēslu izvešana 60 kg 1800 kg 21600 kg 1.80 Ls 21.6 Ls KOPĀ 53.42 Ls 556.96 Ls *Siguldas CMAS Tīraines filiāle Salīdzinot 3.,4. un 5. tabulas aprēķinus var secināt, ka • zirga kopšanai tagad netiek pielietots viss vajadzīgais (piem., nagu griešanas biežums); • algas apkalpojošam personālam ir pārāk mazas, lai tās radītu būtisku ietekmi uz zirga pašizmaksas; Šeit ir jāatzīmē, ka subsīdiju daļa nav objektīvi vērā ņemama, jo tikai par 70 Latvijas ērzeļiem un 400 vaislas ķēvēm tiek maksātas subsīdijas, bet republikas vaislas zirgu ciltskodolā ir ap 200 vaislas ērzeļi un 1300 vaislas ķēves. 4 Ekonomiskie dati 4.1 Latvijas iekšzemes tirgus cenas. Pēc Latgalē veiktās aptaujas kumeļa cena vecumā no 6 mēnešiem līdz 1 gadam ir no Ls 80-130 robežās. Šķirnes audzētavās par tāda paša vecuma kumeļu tiek prasīts ap Ls 250, taču realizācijas iespēju praktiski nav. Attiecīgi 1,5–2,5 gadu vecu kumeļu cena zemnieku saimniecībās svārstās no Ls 100-250, bet šķirnes saimniecībās pieprasītā cena var būt no Ls 200-600. Vidējā pārdošanas cena ir Ls 350. Latvijā sporta zirgu vidējā cena ir no Ls 600-1000. Eksportējamo sporta zirgu cena ir augstāka. Cena ir atkarīga no daudziem faktoriem: zirga izcelsmes, šķirnes, darbaspējas, veselības stāvokļa, vecuma, krāsas, auguma u.c. Par svarīgāko kritēriju tiek uzskatītas darba spējas. 4.2 Starptautiskās cenas zirgiem. 6. tabula. Izsoļu rezultāti Vācijā Hanovera, 1995. gada izsole skaits vidējā cena DEM Max cena DEM Konkūra zirgi 55 51400 400000 Licencētie ērzeļi 55 152000 Nelicencētie ērzeļi 46 42000 Kumeļi 19 13447 60000 Hanovera, 1997. gada vasaras izsole skaits vidējā cena DEM Max cena DEM Sporta zirgi 56 48214 450000 Licencētie ērzeļi 52 160000 Nelicencētie ērzeļi 38 85500 Hanovera, 1997. gada rudens izsole skaits vidējā cena DEM Max cena DEM Sporta zirgi 58 50568 510000 Licencēti ērzeļi 58 180000 nelicencēti ērzeļi 33 37000 *žurnāls “Pferdemarkt” 1997. gada jūlijs/augusts. Notiek arī gaļas zirgu eksports. Tie ir darbam vai sportam nederīgie zirgi. Eksporta pieprasījums ir ļoti mazs, taču ļoti izdevīgs. Vācijā un Dānijā par vienu zirga dzīvsvara tonnu tiek maksāts ap 1200 DEM, bet Latvijā tikai 390-1000 DEM, salīdzinot atkaulotas gaļas cena ir 660-1600 DEM. Priekšstatam: zirga gaļas kautiznākums ir 45-50%. 5 Investīcijas nozarē 5.1 Nepieciešamais kapitāls ražošanai. Pēc Latvijas Zirgaudzētāju biedrības aprēķiniem, zirgkopības nozares attīstībai laika posmā līdz 2003. gadam nepieciešami vismaz Ls 40-60 miljoni lieli kapitālieguldījumi (staļļu un manēžu celtniecība, augstražīgas un modernas tehnikas un tehnoloģijas pirkšana, augstvērtīga šķirnes materiāla iegāde ārzemēs, kvalificētu treneru apmācība, zemes pirkšana u.c.) 5.2 Orientējošā investīciju vajadzība un iespējamie finansēšanas avoti. Iespējamie finansēšanas avoti zirgkopības nozarei ir: • pašu ražotāju līdzekļi; • bankas un kredītiestādes; • valsts subsīdijas; • ārvalstu investori. Zirgkopības nozarē šobrīd pašiem ražotājiem nav tādu līdzekļu, kurus varētu ieguldīt nozares attīstībā. Visas nozarē strādājošās organizācijas samazina savus zirgu ganāmpulkus, jo šobrīd šī nozare nedod peļņu un, lai izdevumus varētu segt ar ieņēmumiem, pastiprināti tiek iztirgoti jaunzirgi un vaislas ķēves. Šī iemesla pēc diezgan riskanti būtu ņemt aizņēmumus bankās un kredītiestādēs. Praksē jau ir pierādījies, ka zirgaudzētāju saimniecības, kuras ir paņēmušas kredītu, no zirgkopības ieņēmumiem kredītu atmaksāt nespēj. Valsts subsīdijas ir iespējams saņemt par izlietotajiem līdzekļiem jaunu lopu mītņu celtniecībā, zemes pirkšanā, tehniskā aprīkojuma modernizācijā, vaislas dzīvnieku iegādē. Subsīdijas aprēķina 25-30% apmērā no minētajiem mērķiem izlietotās summas, ņemot vērā zemes kadastrālo novērtējumu. Diemžēl zirgkopības nozares īpašnieki šo iespēju izmanto maz, jo, lai saņemtu subsīdijas par augstākminēto, nepieciešams ņemt kredītu, bet kredītu ir diezgan nereāli saņemt un atdot. Daži ārvalstu zirgkopības nozares aktīvi atbalstītāji labprāt savus līdzekļus ieguldītu Latvijas zirgkopībā, jo šeit, salīdzinoši ar Lietuvu un Igauniju, ir kvalitatīvāks ciltsmateriāls un, salīdzinoši ar Skandināvijas un Eiropas valstīm, lētāks darba spēks. Ārvalstu investori ir interesējušies arī par hipodroma celtniecības iespējām Latvijā. 6 Nozares institucionālā vadība 6.1 Nozares juridiskā bāze. Ciltsdarbu koordinē un vada Zemkopības ministrijas Lauksaimniecības stratēģijas un kooperācijas departaments. Svarīgāko zirgkopības jautājumu risināšanā tiek organizētas darba grupas, kuras sastāv no aktīvākajiem zirgkopības speciālistiem. Metodisko vadību zirgkopībā veic Latvijas Zirgaudzētāju biedrība. Tā nodarbojas ar Latvijā audzējamo zirgu šķirņu izkopšanas un selekcijas darbu. Latvijas Zirgaudzētāju biedrība realizē vienotu ciltsdarba sistēmu visā zirgu populācijas apjomā, veic jauno ērzeļu atlasi, zirgu darba spēju pārbaudi un ganāmpulka ģenētiskā potenciāla novērtēšanu, izstrādā selekcijas darba rekomendācijas, veic subsidējamo dzīvnieku sarakstu apstiprināšanu, ciltsdokumentu pārbaudi un apstiprināšanu. Zirgkopības nozares ciltsdarba pamatā ir dzīvnieku izcelšanās reģistrācija un identifikācija, veidojot datu bāzi ar vērtējumu par darba spējām, vaislas kvalitāti un atlasīto jaunērzeļu imunoģenētisko pārbaudi, kā arī dokumentu pakete, kura tiek veidota un uzturēta atbilstoši ES prasībām. Tajā ietilpst: 1) ciltsuzskaites dokumentācija (ciltskartiņa, ciltsapliecība, aplecināšanas apliecība utt.); 2) nolikums par šķirnes zirgu audzēšanas saimniecību apstiprināšanu un darbību (ZM projekts); 3) zirgu kompleksās vērtēšanas instrukcija (ZM Ciltslietu nodaļa,12.04.94); 4) nolikums par tirdzniecību ar zirgiem Latvijas republikā, ārzemēs, ES valstīs (ZM projekts); 5) nolikums par sporta zirgu sacensību organizēšanu (ZM projekts); 6) nolikums par vaislai izmantojamo ērzeļu kjûringa organizēšanu (ZM, 04.02.95). Zirgaudzētāju biedrība regulāri kontrolē vaislai izmantojamo dzīvnieku kvalitāti, nepieļaujot izmantot vaislā dzīvniekus ar zemām darba spējām un defektiem. Pamatojoties uz zirgu vaislas darbību, ir jāsagatavo Zirgu Valsts ciltsgrāmata, ērzeļu katalogs. To veido Latvijas Zirgaudzētāju biedrība un finansē ZM. Ņemot par pamatu zirgu darba rādītājus un pieprasījumu tirgū, jāturpina vaislinieku imports republikas ganāmpulka uzlabošanai. 6.2 Tirdzniecības metodes nozarē. Šobrīd zirgu pārdošana notiek uz zirgaudzētāju personisko kontaktu iniciatīvas. 7 Mārketinga kanāli 7.1 Eksportēto zirgu daudzums. No 23,3 tūkst. zirgiem ir pārdoti tikai 7,3 %. Ir zirgu pārpircēji un tirgotāji, kas nekur nav reģistrējuši pārdoto zirgu skaitu. Iespējams, ka šis procents ir lielāks, it sevišķi tas attiecas uz iekšējo tirgu. 7.2 Importēto zirgu daudzums. 1996. gadā par valsts subsīdijas līdzekļiem tika ievesti divi zirgi, 1997. gadā Latvijā par valsts subsīdiju līdzekļiem netika ievests neviens zirgs. Bez valsts atbalsta zirgkopības saimniecības nevar nopirkt pasaules līmeņa licencētu vaislas ērzeli vai ķēvi. 7.3 Latvijas konkurenti ārējā tirgū. Par konkurentiem : Igaunijā zirgu skaits ir ap 1000 (tikai), bet Lietuvā zirgi nav tik kvalitatīvi kā Latvijā. Igaunija un Lietuva tagad zirgus iepērk Latvijā. Konkurenti varētu būt: Vācija, Francija, Itālija, Dānija, jo šajās valstīs arī ir ļoti daudz kvalitatīvu zirgu, kuru vidējā vērtībā ir USD 3000, kas pārsvarā atbilst mūsu vidējai piedāvātai cenai ārzemēs. Šie dzīvnieki nav domāti vaislai, bet gan sportam un hobijam. 7.4 Eksporta veicināšanai nepieciešamie pasākumi. Nepieciešams saskaņot Latvijas likumdošanu ar ES. Tirdzniecības attiecības starp NVS valstīm ir jākārto valstiskā līmenī. 8 Pašreizējā politika 8.1 8.1. Tirgus barjeras un eksportam - importam nepieciešamās procedūras. Lai izvestu zirgu uz ārzemēm, nepieciešami šādi dokumenti: • dokuments par veiktajām veterinārajām pārbaudēm Veterinārajā diagnostikas centrā*, • ciltsdokumenti, • veterinārais sertifikāts. * katra valsts atsūta savas prasības par zirgu pārbaudi uz slimībām. Viena zirga veterinārās izmaksas pirms izvešanas no valsts ir aptuveni Ls 25, tas ir atkarīgs no tā, kādas ir konkrētās valsts prasības attiecībā uz veterinārajām pārbaudēm. Ja vēlas zirgus importēt, nepieciešami tādi paši dokumenti, kā zirgus eksportējot, arī apstiprinājums, ka zirgs karantīnā turēts 30 dienas. 7. tabula. Zirgu ievedmuitas tarifi (kodi) Pamat-likme VLR likme BTL % Kodi % % ES EBTA CZ , SK SI EE un LT 0101 Dzīvi zirgi 20 15 15 15 15 15 0 0101 11 00 0 - vaislas tīršķirnes 1 0. 5 0. 3 0. 5 0 0.5 0 0102 90 - pārējie 40 30 27.6 30 20 30 0 0205 00 Svaiga, atdzesēta vai saldēta zirgu gaļa 20 15 13.8 15 15 15 0 0206 Svaigi, atdzesēti vai sal-dēti zirgu subprodukti 20 15 5.6 15 15 15 0 ES – Eiropas Savienība EBTA – Eiropas brīvās tirdzniecības asociācija IS Islandes Republika LI Lihtenšteinas Lielhercogiste NO Norvēģijas Karaliste CH Šveices Konfederācija CZ – Čehijas Republika SK – Slovākijas Republika SI – Slovēnijas Republika EE – Igaunijas Republika LT – Lietuvas Republika *Likums “Par muitas nodokli”. 8.2 Iekšējā tirgus cenu regulācija. Latvijas tirgū zirgu cenām noteiktu robežu nav. Pārdodot vienādas kvalitātes zirgus, to cena var būt 2 - 5 reizes atšķirīgāka. Tas ir atkarīgs no pircēja un pārdevēja savstarpējās vienošanās. 8.3 Valsts atbalsts ģenētiskai padziļināšanai. Zirgkopībā ir atvēlēta samērā neliela subsīdiju summa, kuras izmantošanas vispārējā orientācija ir zirgu ganāmpulka šķirnes īpašību uzlabošana un saglabāšana, kā arī iekšējā un, galvenokārt, ārējā tirgū konkurētspējīgu zirgu audzēšana sportam, darbam un atpūtai. Šīs subsīdijas ir tiesīgi saņemt šķirnes zirgu audzētavu un fermu īpašnieki par vaislas ērzeļiem, ķēvēm, jaunērzeļiem un sporta zirgiem. Bez tam, lai uzlabotu republikā audzējamo zirgu genofondu, ir paredzētas valsts subsīdijas šķirnes vaislas materiāla iegādei ārzemēs. Tā 1998. gadā šim mērķim no valsts budžeta ir iedalīti Ls 15000, kas ir 50% no ārzemēs iepērkamo dzīvnieku vērtības. Iepirktais vaislas materiāls pāriet saimniecības īpašumā un to drīkst izmantot tikai atbilstoši iepirkšanas mērķiem. Par to tiek sastādīts trīspusējais līgums (saimniecība vai uzņēmējsabiedrība, ZM un Latvijas Zirgaudzētāju biedrība). Latvijas šķirnes zirgu sporta tips tiek pilnveidots tālākai izmantošanai klasiskajos sporta veidos, it īpaši iejādēs un konkūra sacensībās. 8.4 Nepieciešamās izmaiņas politikas vidē. Nozares attīstībā ir nepieciešams sakārtot jautājumus, kas tieši un netieši ietekmē nozares progresu. Un tas ir: Nākotnē, sakarā ar Latvijas vēlēšanos iestāties ES, ir jāharmonizē Latvijas likumdošana direktīvās nr. 90/427 un nr. 90/428 EEC. Direktīva nr 90/427 nosaka zootehniskās un ģenealoģiskās valdošās prasības Kopienas iekšējā tirdzniecībā ar zirgiem, viņu spermu, olšūnu un embrijiem, t.n., ka Kopienas valstij ir jākārto ciltsgrāmata, kurā informācija par zirga izcelšanos būtu reģistrēta ar visiem viņu senčiem, ka vedot dzīvniekus uz Eiropas Savienības valstīm zirgam ir jābūt līdzi identifikācijas dokuments, uzrakstīts Kopienas valodā. Arī pārdodot zirgu bioproduktu, olšūnas un embrijus ir jābūt zootehniskajam sertifikātam, kas apliecina izcelsmi. Minimuma informācija identifikācijas dokumentos ir: 1. identifikācijas nr.; 2. vārds; 3. dzimums; 4. krāsa, pazīmes; 5. šķirne; 6. audzētājs; 7. dzimšanas datums; 8. vecāki, vecvecāki; 9. zīmogs un kvalificēta veterinārārsta paraksts utt. Direktīva nr. 90/428 nosaka galvenās prasības zirgu tirdzniecībā, kuri domāti sacensībām, galvenās prasības par viņu piedalīšanos šajās sacensībās. Šīs direktīvas noteiktās prasības pamatā balstās uz zootehniskajiem nolikumiem saistībā ar direktīvu nr. 90/427. 9 Secinājumi un priekšlikumi rīcības programmai 9.1 Secinājumi. Valstī pašlaik var saņemt informāciju tikai par zirgaudzētavās un šķirnes zirgu fermās esošajiem zirgiem (8,1%). Par pārējiem nav precīzas informācijas. Ar 1999. gadu tiks uzsākta visu zirgu identifikācija, līdz ar to būs iespējams iegūt pilnīgāku informāciju. Pārāk zemās iedzīvotāju pirktspējas dēļ, zirgu realizācijai iekšējā tirgū nav būtiskas nozīmes. Krievijā, Baltkrievijā un citās NVS valstīs ir interese par Latvijas zirgiem. Sevišķi izdevīgi ir pieprasījumi pēc šķirnes vaislas materiāla, taču dažādu objektīvu un subjektīvu iemeslu dēļ tirgus ar šīm valstīm nenotiek. Kvalitatīvu zirgu nopirkt un uzturēt var atļauties tikai labi situēts cilvēks. Valstiski atbalstot un radot iespēju attīstīties zirgkopības nozarei, zirga nozīme pieaugs bērnu estētiskajā un ētiskajā audzināšanā, kā tas šobrīd notiek daudzās attīstītās valstīs. Zirgkopība var piesaistīt jauniešus laukiem. Latvijas prestiža jautājums ir iziet pasaules tirgū ar labiem zirgiem, kuri spēj popularizēt Latvijas vārdu pasaulē. Šī nozare dod papildus darbavietas lauku reģionos, uztur iedzīvotāju skaita līmeni starp pilsētām un laukiem, par visiem nodarbinātajiem tiek maksāti nodokļi, valsts budžets papildinās no ienākuma un peļņas nodokļiem. 9.2 Priekšlikumi rīcības programmai: 1) jāveido progresīva zirga darba spēju pārbaudes sistēma; 2) jāatbalsta subsīdiju veidā sporta zirgu kvalitātes pārbaudes; 3) labākajām zirgu audzēšanas saimniecībām jāinvestē līdzekļi kvalitatīva vaislas materiāla iegādei; 4) jāveicina zirgkopībā nodarbināto – audzētāju, treneru, kvalifikācijas celšana, kā arī jāatrod kompromiss, lai neļautu aizplûst labākajiem treneriem uz citām struktûrām, sakarā ar zemo darba algu; 5) jāizdod reklāmas veida informācija par vaisliniekiem, pārdodamiem zirgiem, sacensībām, to rezultātiem u.c.; 6) jāveic katra zirga identifikācija un datorizēta uzskaite; 7) jāuzsāk veidot aukciona tirgus Latvijā; 8) lai veicinātu tirgu ar Austrumiem, nepieciešams uzlabot attiecības valstiskā līmenī ar NVS valstīm un Krieviju;
|
|
Svētdiena, 27. aprīlis
 |
