Dokumenti

Lauksaimniecības risku vadības sistēmas koncepcijas pamatojums. Projekta "Iespējas un risinājumi lauksaimniecības apdrošināšanas sistēmas attīstībai Latvijā" 2.posms

Andris Lismanis, Dainis Saukāns, Alberts Auziņš, Kaspars Ummers, Viesturs Upītis, Andris Miglavs, Guna Salputra, Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūts (LVAEI)
16.10.2006

Turpinot 2005.gadā sākto darbu "Iespējas un risinājumi lauksaimniecības apdrošināšanas sistēmas attīstībai Latvijā", šī projekta 2.posma ietvarā tika sagatavota Lauksaimniecības risku vadības sistēmas koncepcija, kas tika virzīta izskatīšanai Ministru kabinetā. Darba procesā koncepcijas risinājums, pēc vairākkārtējām saskaņošanām ar iesaistītajām pusēm un valsts pārvaldes institūcijām vairākkārt mainījās, kļūstot arvien vienkāršāks un arī fragmentārāks, izrauts no aptverošas valsts risku vadības politikas lauksaimniecības nozarē. Šajā paveiktā darba gala atskaitē darba pētnieciskā darba galarezultāts ir iekļauts kā "KONCEPCIJA Par lauksaimniecības risku vadības politikas attīstību Latvijā (Informatīvā daļa)", kāda tā tika saskaņota iesniegšanai MK 2006.gada 21.augustā, Pēc vairākām turpmāk vēl veiktām pārmaiņām šis dokuments nonāca MK darba kārtībā 2007.gada 22.novembrī (prot. Nr.64 50.§) un noslēdzās ar MK rīkojumu Nr.729. (saite uz publikāciju pievienota šim ierakstam) Pētījumu veica partnerība: LVAEI & SIA EDO Consult & SIA Marsh (Andris Miglavs, Guna Salputra, Andris Lismanis, Dainis Saukāns, Alberts Auziņš, Kaspars Ummers, Viesturs Upītis) ### Atskaite lasāmā formātā pievienota šī ieraksta pielikumā kā PDF fails ### Pielikumā kā PDF fails pievienota arī kopsavilkuma bilžrāde.


Pasūtītājam iesniegtā pārskata redakcija atrodama šeit: ej.uz/31f9


KONCEPCIJA Par lauksaimniecības risku vadības politikas attīstību Latvijā. (Informatīvā daļa)


 

Saturs


 

1. Problēmas formulējums un detalizēts izklāsts 5

1.1. Problēmas formulējums 5

1.2. Problēmas detalizēts izklāsts 6

2. Sekas, kas radīsies, ja netiks risināta problēma 9

3. Politikas plānošanas dokumenti un tiesību akti, kas saistīti ar Lauksaimniecības risku vadības politikas attīstību 10

4. Piedāvātie problēmas risinājuma varianti 11

4.1. Mērķis 11

4.2. Pamatprincipi 11

4.3. Politikas subjekta definīcija 11

4.4. Valsts atbildības līmeņi un formas lauksaimniecības ražošanas risku kopumā 12

4.4.1. Valsts pamatatbildība 12

4.4.2. Valsts līdzatbildība 13

4.4.3. Jomas, kas nav valsts atbildībā 14

4.5. Izmantojamie lauksaimniecības risku vadības politikas virzieni un instrumenti 14

4.5.1. Risku novērtēšana un mazināšana 14

4.5.2. Ražošanas apdrošināšanas sistēmas attīstības veicināšana 15

4.5.3. Zaudējumu kompensācijas 16

4.6. Lauksaimniecības risku vadības politikas institucionālais nodrošinājums 16

Koncepcijas ietvaros tiek piedāvāti 3 risinājumi - privātā apdrošināšana ar valsts atbalstu, kompensāciju fonds un kompleksais risinājums. Kompleksais risinājums sevī ietver kompensāciju fonda un privātās apdrošināšana ar valsts atbalstu risinājumus. 16

4.6.1. Privātā apdrošināšana ar valsts atbalstu 16

4.6.2. Kompensāciju fonds 18

4.6.3. Kompleksais risinājums 20

4.6.4. Risinājumu salīdzinājums 23

4.7. Lauksaimniecības risku vadības politikas ieviešanas posmi 24

 

 

Koncepcijā Par lauksaimniecības risku vadības politikas attīstību Latvijā lietotie saīsinājumi un abreviatūras


AAS – apdrošināšanas akciju sabiedrība

CSP – Centrālā statistikas pārvalde

EEZ – Eiropas Ekonomikas zona

ELV – Eiropas lieluma vienība

Fonds - Valsts akciju sabiedrība "Latvijas Hipotēku un zemes banka"

LAD – Lauku atbalsta dienests

LR – Latvijas republika

LRV politika –Lauksaimniecības risku vadības politika

LRV struktūrvienība – Lauksaimniecības risku vadības struktūrvienība

LRVS – Lauksaimniecības risku vadības sistēma

Ls – Latvijas lats

MK – Ministru kabinets

SKDS

ZM –Zemkopības ministrija

 

1. Problēmas formulējums un detalizēts izklāsts


 

1.1. Problēmas formulējums

Lauksaimniecības risku vadības politikas koncepcija izstrādāta, lai sekmētu Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā noteiktā valsts atbalsta uzdevuma – radīt Latvijas un pārējo Eiropas Savienības dalībvalstu lauksaimniecības produktu ražotājiem līdzvērtīgas konkurences priekšnoteikumus, kā arī 2004.gada 1.decembra Valdības deklarācijā noteiktā uzdevuma - nodrošināt tādu valsts un Eiropas Savienības atbalstu laukiem un lauksaimniecībai, kas garantētu nozares konkurētspējas paaugstināšanu un lauku ekonomiskās vides dzīvotspēju – izpildi, radot prognozējamu ilglaicīgu lauksaimniecības ražošanas risku radīto zaudējumu novēršanas un kompensēšanas valsts politiku. 

Lauksaimniecības risku vadības politikas mērķis ir radīt efektīvu sistēmu, kas nodrošina paredzamību lauksaimniecības ražošanas risku radīto zaudējumu kompensēšanā, izmantojot risku vadības principus, un radot pamatu kompleksas lauksaimniecības risku vadības sistēmas (LRVS) attīstībai Latvijas lauksaimniecības sektorā.

Jau kopš 1998.gada Latvijas lauksaimniecības valsts politikas praktiskajā struktūrā neatņemami ienākuši nozares ražotāju risku vadības sistēmas elementi. Sākotnēji tie bija tirgus krīžu radīto zaudējumu kompensācijas instrumenti tirgus intervences pasākumu un kompensējošo maksājumu formā. Vēlāk tiem pievienojās preventīvas iespējamo risku un zaudējumu novēršanas (mazināšanas) veicināšana ražošanas apdrošināšanas polišu iegādes subsīdiju veidā, cerot uz ražošanas apdrošināšanas sistēmas attīstību.

Papildus iepriekš nosauktajiem pasākumiem, kopš 2002.gada Ministru kabinets vairākkārt atvēlējis valsts budžeta līdzekļus nelabvēlīgu laika apstākļu radīto zaudējumu kompensēšanai. Kopš Latvijas iekļaušanās Eiropas Savienības Kopējās lauksaimniecības politikas telpā cīņa ar iespējamo tirgus krīžu radītajiem zaudējumiem pārgājusi Kopienu politikas instrumentu kompetencē. Latvijas valsts pārziņā ir palikušas citas iespējamo ražošanas risku jomas.

Tādējādi pēdējos gados – kopš 2004.gada, praksē valsts ir īstenojusi un institucionāli nostiprinājusi risku vadības politiku ar trijiem galvenajiem valsts līdzdalības pasākumiem risku radīto zaudējumu kompensēšanā lauksaimniekiem. Tie paredz:

a) apdrošināšanas polišu iegādes daļēju subsidēšanu kā regulāru valsts iespējamo palīdzību katram ieinteresētajam produkcijas ražotājam;

b) valsts garantētas kompensācijas noteiktu dzīvnieku epizootiju apstākļos no valsts līdzekļiem neparedzētajiem gadījumiem;

c) zaudējumu kompensācijas par nelabvēlīgo laika apstākļu, dabas katastrofu un dzīvnieku slimību un tml. notikumu radītiem zaudējumiem, saskaņā ar atsevišķiem politiskiem lēmumiem.

Apdrošināšanas polišu iegādes līdzfinansējums katru gadu tiek iekļauts lauksaimniecības valsts subsīdiju programmās. Savukārt finanšu resursi tiešām zaudējumu kompensācijām iepriekš netiek plānoti. Iestājoties zaudējumiem, Zemkopības ministrija izskata lauksaimnieku pieteikumus un lemj par līdzekļu piešķiršanu, pārdalot esošos budžeta resursus vai pieprasa papildus finansējumu no valsts budžeta.

Tāpēc pašreizējai pieejai ir vērojami vairāki trūkumi:

1. Valsts izdevumi ir neprognozējami un nevienmērīgi laikā;

2. Sistēma skaidri nemotivē lauksaimniekus veikt riska vadības aktivitātes saimniecībā un tādējādi mazināt riskus un potenciāli iespējamus zaudējumus;

3. Sistēma nerisina zaudējumu novēršanas un mazināšanas problēmu, bet tikai mazina tās sekas, to finansiālo izpausmi;

4. Sistēma kropļo konkurenci risku un zaudējumu kompensēšanas tirgū, kavējot privāti finansēto pakalpojuma – lauksaimniecības risku apdrošināšanas attīstību;

5. Tajā nav precīzi noteikti valsts un lauksaimnieku sadarbības principi, pušu atbildības robežas, pienākumi un atbildība;

6. Pašreizējā sistēma vairāk balstās uz politiskiem lēmumiem, un to nevar uzskatīt par ilglaicīgu un ilgtspējīgu politiku, ko ievērot ražotājiem savu uzņēmumu attīstības stratēģijas veidošanā.

Iepriekšminētie trūkumi ir noveduši pie situācijas, kad gan nozares politiskā vadība, gan lauksaimniecības nozares pilnvarotie pārstāvji, apzinoties situācijas draudus, ir vienojušies par nepieciešamību izstrādāt jaunu Lauksaimniecības risku vadības politiku.

1.2. Problēmas detalizēts izklāsts

Lai noteiktu, kādi ir galvenie riski, par kuriem lauksaimnieki visvairāk uztraucas un kuri var nodarīt saimniecībai vislielākos finansiālos zaudējumus, kā arī novērtētu esošo valsts atbalstu saistībā ar risku un zaudējuma kompensācijām, apzinātu iemeslus, kādēļ lauksaimnieki praktiski neizmanto privāto apdrošināšanas sabiedrību pakalpojumus, kopā ar pētījuma centru SKDS 2006.gada jūnija - jūlija mēnešos tika veikta lauku saimniecību, kuru ekonomiskais lielums (ELV) ir virs 2 Eiropas lieluma vienībām (ELV), aptauja. Tika tieši intervētas 415 lauku saimniecības visos Latvijas reģionos. Lauku saimniecību izlasi veidoja Centrālās Statistikas pārvaldes speciālisti, balstoties uz CSP Lauku saimniecību reģistra datiem. Iegūtie rezultāti ir atspoguļoti 1.pielikumā.

Valsts izdevumu neprognozējamība un nevienmērīgums

Kaut arī pašreizējā politikā lauksaimniecības zaudējumu kompensēšanai valsts izmanto divus instrumentus (tiešās kompensācijas un apdrošināšanas prēmiju subsidēšanu), tomēr tie nav savstarpēji sabalansēti. Lauksaimnieki izvēlas neapdrošināt apdrošināšanas akciju sabiedrībās savus riskus, paļaujoties uz to, ka valsts segs zaudējumus, ja iestāsies kāds no riskiem. Šādos apstākļos valsts izdevumi ir cieši saistīti ar to, cik bieži un kādā apmērā iestājas riski.

Ņemot vērā, ka lauksaimniecībā, it īpaši augkopībā, ražošana ir cieši saistīta ar apkārtējās vides apstākļiem, klimatisko apstākļu svārstības ir uzskatāmas par vienu no galvenajiem riskiem. Šī riska iestāšanās varbūtību ir grūti prognozēt, savukārt tā radītās sekas var radīt ievērojamus zaudējumus, aptverot vairākas saimniecības un pat reģionus.

Galvenie lauksaimniecības riski, kas līdz šim ir radījuši vislielākos zaudējumus, ir lietavas, salnas, sausums, plūdi un knišļu uzbrukumi mājlopiem. Lauksaimnieki savās atbildēs ir minējuši sekojošus riskus- slimības/epidēmijas, vētra, sausums un plūdi, kā galvenos, kas spēj radīt saimniecībai maksimālo produkcijas zaudējumu.

Valsts no saviem līdzekļiem 2000. gadā izmaksāja 630 tūkst. latu kompensācijas par salnas bojātajiem sējumiem un ilggadīgajiem stādījumiem, 2001.gadā 93 tūkst. latu par plūdu radītajiem zaudējumiem, 2002.gadā tika izmaksāta kompensācija par sausuma izraisītajiem zaudējumiem (5,9 milj. lati), 2003.gadā izmaksāta kompensācija par lietavu izraisītajiem zaudējumiem ražas novākšanas laikā (5,0 milj. lati), 2004.gadā no subsīdijām izmaksāta kompensācija par salnu radītajiem postījumiem (221 tūkst. lati), 2005.gadā izmaksātas kompensācijas par mājlopiem, kas krituši no knišļu kodumiem, un par plūdu radītiem zaudējumiem (kopā 440 tūkst. lati).

Lauksaimnieku motivācijas trūkums risku vadībai saimniecībā

Risku vadības pamatā ir risku identificēšana un novērtēšana, apzinot to iespējamo ietekmi uz saimniecību un pasākumu plāna izstrāde kritisko riska pārvaldībai, izvēloties vienu no četrām stratēģijām:

1.Atstāt riska zonu - pārprofilēt saimniecību izvēloties specializāciju ar mazāku risku;

2.Neveikt nekādas speciālas darbības attiecībā uz riska mazināšanu - pašam lauksaimniekam uzņemoties visas sekas, kas var rasties, ja šāds risks iestātos;

3.Veikt riska samazināšanas pasākumus - izvēloties drošu saimniekošanu, veicot preventīvos pasākumus - lopu vakcināciju, kultūraugu miglošanu, racionālas augmaiņas izveidi u.c. pasākumus;

4.Pārnest riskus vai nodot tos trešajām personām - apdrošinātājiem, fondiem u.c. finanšu institūcijām.

Pašreizējos apstākļos lauksaimnieki jautājumos, kas skar lauksaimniecības risku vadību, riska vadības principus praktiski neievēro. Lauksaimnieki vairumā gadījumos izvēlas nepārnest risku uz apdrošinātāju pleciem, praktiski uzskatot, ka šos riskus ir uzņēmusies valsts. Šāds viedoklis pastāv neskatoties uz to, ka par riska nodošanu valstij nav slēgti nekādi līgumi un nav veikti nekādi saistošie iemaksājumi, kas ir pretrunā ar normālu praksi.

Ņemot vērā, ka līdz šim valsts atbildīgās institūcijas ar savu rīcību netieši ir apstiprinājušas lauksaimnieku pieņēmumus par to, ka zaudējumi tiek kompensēti no valsts līdzekļiem bez jebkādām saistībām un iemaksām no zemnieku puses, lauksaimnieku motivācija veikt jebkādas citas riska vadības aktivitātes pasākumus ir ļoti zema. Rezultātā 2002.gadā tika reģistrēts tikai 41 subsīdiju saņēmējs, kas veicis apdrošināšanu, 2003. gadā – 2, 2004. gadā – 0 (netika piešķirtas subsīdijas), 2005.gadā – 138 (bet tikai lopkopībā).

Pašreizējā sistēma nerisina problēmu, bet tikai mazina tās sekas

Skatoties no risku vadības teorijas viedokļa, abi pašreizējie lauksaimniecības politikas instrumenti (zaudējumu kompensācijas un apdrošināšanas prēmiju subsidēšana) ir vērsti uz zaudējumu radīto finansiālā šoka mazināšanu lauksaimniekiem. Tas novērš attiecīgas saimniecības finanšu problēmas vai, lielas izplatības gadījumā, mazina krīzes iespējas nozarē.

Tajā pat laikā šādā veidā iztērēti valsts līdzekļi neskar risku cēloņus un faktorus, kas potenciāli var radīt zaudējumus vai ietekmēt to apmēru. Tātad, kompensāciju izmaksāšana vienā gadā nemazina varbūtību, ka līdzvērtīgie zaudējumi var rasties nākamajā gadā.

Valsts iejaukšanās kropļo dabīgu konkurenci un tādējādi kavē privāti finansētā pakalpojuma - lauksaimniecības risku apdrošināšanas attīstību

Pašreizējā lauksaimniecības politikas pieeja risku vadībai lauksaimniecībā, īpaši tās galvenā sastāvdaļa – zaudējumu kompensācijas, būtiski kavē apdrošināšanas tirgus attīstību, jo netieši ir radīta alternatīva privāti finansētai apdrošināšanas sistēmai. Papildus vairākiem citiem iemesliem, lauksaimnieki izvēlas saņemt valsts atbalstu, jo:

1. lai pretendētu uz valsts atbalstu (zaudējumu kompensācijām), nav iepriekš – pirms ir radušies zaudējumi – jāpiesakās (nav jāslēdz līgumu vai kā savādāk jāapliecina savu vēlmi pretendēt uz kompensācijām);

2. nav izvirzītas nekādas prasības attiecībā uz saimniekošanas metodēm un iesaistītiem resursiem un materiāliem;

3. nav nepieciešams iegādāties apdrošināšanas polisi vai veikt kādu citu maksājumu, kas būtu saistīts ar tiesībām pretendēt uz kompensācijām.

Savukārt Latvijas apdrošināšanas kompānijas nespēj piedāvāt lauksaimniekiem līdzvērtīgus nosacījumus, jo tas ir pretrunā ar risku apdrošināšanas vispārpieņemtiem principiem. Līdz ar to lielākā daļa lauksaimniecības produkcijas ražotāju  uzskata, ka nav jēgas apdrošināties, jo cer uz risku gadījumu neiestāšanos, bet nepieciešamības gadījumā paredz saņemt valsts finansiālu palīdzību. Savukārt apdrošinātāji nespēj uzkrāt pietiekamu prēmiju apjomu un piedāvāt šo pakalpojumu par ražotājiem pieņemamākām cenām(prēmijām). Tas ir galvenais iemesls tam, ka lauksaimniecības risku apdrošināšana Latvijā nav attīstījusies, bet tieši pretēji ir pilnībā zudusi iespēja augkopjiem apdrošināt savas kultūras Latvijas apdrošināšanas kompānijās. Ja vēl 2000.gadā bija 4 apdrošinātāji (AAS “Balta”, AAS “BTA”, AAS “Balva”, AAS “Latgarants”- patreiz tās saistību pārņēmēja AAS “Ergo”), tad jau 2003.gada neviena no šīm kompānijām nav izdevusi kultūraugu apdrošināšanas polise, pie tam Balta un Ergo ir skaidri pateikušas, ka ar šo apdrošināšanas veidu tuvākā nākotnē nenodarbosies. Nedaudz labākā situācijā ir lopkopji, jo Latvijā šo apdrošināšanas veidu piedāvā, vairāk vai mazāk, 6 apdrošinātāji (AAS “Balta”, AAS “BTA”, AAS “Balva”, AAS “Ergo”, AAS “Baltikums” un AAS “Parekss apdrošināšanas kompānija”). Apdrošinātāju sniegto pakalpojumu salīdzinājums ir atspoguļots 7.pielikumā.

Valsts atbalsts lauksaimniecības nozares riska samazināšanai ir subsīdiju piešķiršana apdrošināšanas polises iegādes izdevumu segšanai. Subsīdijas tiek piešķirtas 50 % apmērā atbilstoši noslēgtajiem līgumiem starp apdrošināšanas sabiedrībām un lauksaimnieku, bet ne vairāk kā 25 latus par vienu vienību (hektāru, liellopu), par kartupeļiem un dārzeņiem ne vairāk kā 50 latu, par augļu kokiem un ogulājiem ne vairāk kā 150 latu. Taču šis atbalsts nav veicinājis lauksaimnieku iesaistīšanos apdrošināšanas produktu iegādē. Tā 2000.gadā subsīdijās tika izmantoti Ls 13 tūkst., 2001.gadā Ls 20 tūkst., 2002. gadā šim mērķim bija paredzēti Ls 40 tūkst., bet izmantoti tikai Ls 24 tūkst., 2003. gadā attiecīgi Ls 40 tūkst. un Ls 516, 2005.gadā – Ls 50 tūkst. un Ls 48 tūkst., 2006.gadā ir paredzēti 223 tūkst. (2004.gadā šāds atbalsta veids subsīdiju nolikumā netika iekļauts).

Lauksaimniecības politika risku vadības jomā nav skaidri definēta 

Lauksaimniecības politika risku vadības jautājumos ir definēta tikai fragmentāri. Ir izstrādāta kārtība, kādā lauksaimnieki var pieteikties uz subsīdiju saņemšanu apdrošināšanas prēmiju daļējai segšanai. Savukārt nosacījumi apdrošināšanas atlīdzības saņemšanai ir noteikti apdrošināšanas līgumā. Līdz ar to ir izveidota stabila sistēma, kas ir juridiski nostiprināta un nosaka visu iesaistīto pušu saistības, pienākumus un tiesības.

Savukārt zaudējumu kompensācijas procedūras nav izstrādātas. Trūkst visi galvenie elementi:

1. pieteicēja definīcija;

2. kompensējamo zaudējumu definīcija;

3. zaudējumu kompensēšanas nosacījumi un apjoms;

4. pieteikuma iesniegšanas veids un kārtība;

5. pieteikuma izskatīšanas un zaudējumu novērtēšanas kārtība; 

6. lēmuma pieņemšana un finansējuma piešķiršana.

Līdz ar to pašreizējā sistēma vairāk balstās uz politiskiem lēmumiem, kas pamatojas nevis uz kvantitatīviem lielumiem, bet ekspertu vērtējumiem par katra atsevišķa gadījuma aktualitāti un būtiskumu, kā arī zaudējumu prasības pamatotību. Rezultātā atsevišķos gadījumos saņemtās kompensācijas neatbilst zaudējumu apjomam, bet ir nepamatoti mazas vai pārlieku lielas.

 

2. Sekas, kas radīsies, ja netiks risināta problēma


 

Saglabājoties pašreizējai situācijai lauksaimniecības risku vadības jomā, var rasties negatīvas sekas un pat apdraudējumi lauksaimniecībai un Latvijas laukiem kopumā:

1. Var samazināties nozarē strādājošo uzņēmumu konkurētspēja, salīdzinot ar to valstu uzņēmumiem, kas būs ieviesuši ilgtermiņa lauksaimniecības risku vadības politiku. Lauksaimniecības risku vadības politikas ieviešana nozīmē stabilas vides izveidošanu nozares attīstībai, kad ir radīti skaidri definēti un lauksaimniekiem saprotami politiski instrumenti un to izmantošanas nosacījumi, kuru izpilde ļauj gan veikt preventīvus pasākumus nozarei tipisko risku novēršanai un mazināšanai, kā arī zaudējumu kompensēšanai to iestāšanās gadījumos;

2. Var pasliktināties sabiedrības attieksme pret lauksaimniecības nozarē strādājošiem, jo pašreizējos apstākļos lauksaimnieki ir nostādīti prasītāju lomā. Politiskā lēmuma pieņemšanas sistēma par kompensāciju piešķiršanu lauksaimniecības uzņēmumiem zaudējumu gadījumos tieši veicina uz to, ka arī prasības par kompensāciju piešķiršanu tiek izvirzītas politiski, radot saspīlējumu nozares politiskas vadības un nozares pārstāvju sadarbībā;

3. Var rasties problēmas ar Eiropas Komisijas izstrādātās Vadlīnijās par valsts atbalstu lauksaimniecības sektoram (European Comission, Community Guidelines for State Aid in the Agriculture Sector) definēto prasību izpildi. Valsts atbalsts – zaudējumu kompensācijas saskaņā ar Vadlīniju prasībām drīkst būt izmaksāts lauksaimniekiem, izpildoties definētiem nosacījumiem, kas skar zaudējumu apjomu, to cēloni un sekas, reģionālo izpausmi un citus jomas. Kompensāciju izmaksāšana bez detalizēti izstrādāta un ar faktoloģisko materiālu palīdzību pamatota zaudējumu pierādījuma var tikt uzskatīta par pārmērīgo valsts atbalstu un izraisīt sankcijas;

4. Var rasties problēmas ar Kopienas izstrādātajām pamatnostādnēm attiecībā uz valsts atbalstu lauksaimniecības nozarē 2007. – 2013.gadā definēto prasību izpildi. Valstij ir jāuzlabo risku valdība mudinot lauksaimniekus apdrošināt visu, ko vien ir iespējams, un no kāda noteikta brīža priekšnosacījumi, lai izmaksātu kompensācijas par sliktiem laika apstākļiem varētu būt noteiktu produktu apdrošināšanas polišu esamība;

5. Vairāku secīgi notikušo dabas katastrofu vai nelabvēlīgo laika apstākļu rezultātā radīto zaudējumu apjoms var sasniegt apmērus, kas apstākļos, kad lauksaimniecības risku vadības politika un tās instrumenti ir vāji izstrādāti, var novest pie līdzekļu trūkuma neatliekamo kompensāciju maksājumu veikšanai, kas var sagraut nozari;

6. Savukārt pārāka augsta riska pakāpes un valsts atbalsta neprognozējamības saglabāšanās lauksaimniecībā var apdraudēt Latvijas lauku sociāli ekonomisko attīstību, ņemot vērā nozares nozīmību lauku ekonomikā un tās ieguldījumu lauku ainavas, kā arī kultūrvēsturiska mantojuma saglabāšanā un attīstībā.

 

3. Politikas plānošanas dokumenti un tiesību akti, kas saistīti ar Lauksaimniecības risku vadības politikas attīstību


 

1. Lauksaimniecības un lauku attīstības likums;

2. Ministru kabineta 2006.gada 3.janvāra noteikumi Nr.21 "Noteikumi par valsts atbalstu lauksaimniecībai 2006.gadā un tā piešķiršanas kārtību";

3. Kopienas pamatnostādnes attiecībā uz valsts atbalstu lauksaimniecības nozarē;

4. Kopienas pamatnostādnes attiecībā uz valsts atbalstu lauksaimniecības nozarē 2007. – 2013.gadā;

5. Ministru kabineta 2005.gada 15.marta noteikumi Nr.177 „Kārtība, kādā piešķir un dzīvnieku īpašnieks saņem kompensāciju par zaudējumiem, kas radušies valsts uzraudzībā esošās dzīvnieku infekcijas slimības vai epizootijas uzliesmojuma laikā”;

6. Ministru kabineta 2002.gada 19.marta noteikumi Nr.127 „Epizootiju uzliesmojuma likvidēšanas un draudu novēršanas kārtība”;

7. Ministru kabineta 2005.gada 26.jūlija noteikumi Nr.569 „Kartupeļu gaišās gredzenpuves apkarošanas un izplatības ierobežošanas kārtība”;

8. Ministru kabineta 2004.gada 17.februāra noteikumi Nr.85 ”Govju enzootiskās leikozes profilakses un apkarošanas kārtība”.

 

4. Piedāvātie problēmas risinājuma varianti


 

Izstrādātie problēmas risinājuma varianti balstās uz vienu mērķi un pamatprincipiem, savukārt atšķirības starp variantiem pastāv institucionālajā nodrošinājumā, ar kura palīdzību problēma tiek risināta.

4.1. Mērķis

Lauksaimniecības risku vadības politikas mērķis ir radīt efektīvu sistēmu, kas nodrošina paredzamību lauksaimniecības ražošanas risku radīto zaudējumu kompensēšanā, izmantojot risku vadības principus, un radot pamatu kompleksas lauksaimniecības risku vadības sistēmas (LRVS) attīstībai Latvijas lauksaimniecības sektorā.

4.2. Pamatprincipi

Lauksaimniecības risku vadības politika balstās uz sekojošiem pamatprincipiem:

Subjektu motivētā līdzdalība. Šis princips paredz pēc iespējas lielāka lauksaimnieku skaita iesaistīšanu lauksaimniecības risku vadībā, izveidojot virkni instrumentu aktīvas rīcības veicināšanai risku vadības jomā, kas rezultātā mazinātu riskus un no tiem izrietošus potenciālus zaudējumus;

Pilns risku vadības process. Politika nedrīkst būt fragmentāra – tai jāaptver pilnu risku vadības ciklu, sākot ar risku identificēšanu, optimālas riska vadības stratēģijas (izvairīšanās, novēršana, mazināšana, pārnešana) izstrādi katram riskam vai risku grupai un beidzot ar rezultātu mērīšanu;

Elastība. Lauksaimniecības risku vadības politika ir modificējama laika gaitā, lai ietvertu jaunus riskus un atmestu neaktuālos risinājumus;

Politikas caurspīdīgums. Lauksaimniecības risku vadības politikai jābūt skaidri un precīzi definētai, atbalsta piešķiršanas kritērijiem jābūt vienkārši saprotamiem un pārbaudāmiem.

Valsts un privātā sektora partnerība. Lauksaimniecības risku vadības politikas realizācijai jānotiek, balstoties uz aktīvu un regulāru sadarbību starp valsts institūcijām, lauksaimniekiem un privātām apdrošināšanas kompānijām. Politikas pasākumiem jābūt apdrošināšanas tirgus veicinošiem, nevis kropļojošiem.

Atbalsta samērojamības princips. Lauksaimniecības risku vadības politikas ietvaros realizētiem pasākumiem jābūt zaudējumus kompensējošam, nevis peļņu nesošam raksturam.

Prognozējamība. Lauksaimniecības risku vadības politikai ir jābūt ilgtermiņa.

 

4.3. Politikas subjekta definīcija

Par Lauksaimniecības risku vadības politikas subjektu ir uzskatāma jebkura lauksaimniecības ražojošā vienība, kas darbojas augkopības vai lopkopības nozarē.

4.4. Valsts atbildības līmeņi un formas lauksaimniecības ražošanas risku kopumā 

Valsts atbildības līmeņi, tās īstenošanas formas lauksaimniecības risku vadības politikā, pēc risku jomām un formas, tiek iedalīti sekojoši:

4.4.1. Valsts pamatatbildība

4.4.1.1. Risku jomas

Dabas katastrofas, ārkārtas notikumi, valsts uzraudzībā esošās dzīvnieku vai augu infekcijas slimības un epizootijas. Pie dabas katastrofām tiek pieskaitītas zemestrīces; pie ārkārtas notikumiem tiek pieskaitīts karš, iekšēji nemieri vai streiki, kurus nav izraisījuši paši lauksaimnieki, kā arī industriālas katastrofas un ugunsgrēki, kas izraisa plaša mēroga zaudējumus; pie epizootijām tiek pieskaitītas sevišķi bīstamās dzīvnieku infekcijas slimības; augu karantīnas slimība - kartupeļu gaišā gredzenpuve; valsts uzraudzībā esošās dzīvnieku infekcijas slimības.

4.4.1.2. Valsts realizētās atbildības formas

Atbalsts pirms infekcijas slimības konstatēšanas:

1. Valsts nodrošina preventīvas darbības - kontrolpārbaudes vai analīzes, slimību pārnēsātāju iznīcināšanu, dzīvnieku profilaktisku vakcinēšanu un kultūraugu apstrādi, kā arī mājdzīvnieku un kultūraugu profilaktisku iznīcināšanu;

2. Veterinārmedicīnas likums un Ministru kabineta noteikumiem, nosaka kārtību, kādā tiek veikta epizootiju uzliesmojuma likvidēšanu un draudu novēršanu.

Atbalsts pēc infekcijas slimības konstatēšanas

Valsts nodrošina pasākumus pēc epizootiju vai valsts uzraudzībā esošo dzīvnieku infekcijas slimību uzliesmojuma saskaņā ar iepriekš minētajiem tiesību aktiem.

Zaudējumu kompensācijas:

1. Tiešo materiālo zaudējumu kompensācijas, t.sk. par slimo mājdzīvnieku un kultūraugu iznīcināšanu pēc valsts iestāžu rīkojuma vai ieteikuma, kā arī, ja mājdzīvnieki iet bojā saslimšanas rezultātā vai citiem pasākumiem, kas veikti pēc kompetento iestāžu ieteikuma vai rīkojuma;

2. Kartupeļu gaišo gredzenpuvi valsts realizē saskaņā ar valsts uzraudzības programmu;

3. Valsts uzraudzībā esošās dzīvnieku infekcijas slimības valsts realizē saskaņā ar Veterinārmedicīnas likumu un Ministru kabineta noteikumiem piemēram: Ministru kabineta 2004.gada 17.februāra noteikumi Nr.85 ”Govju enzootiskās leikozes profilakses un apkarošanas kārtība”).

4.4.1.3. Valsts kompensāciju pieejamība

Zaudējumu minimālais slieksnis

Zaudējumu minimālais slieksnis ir 1 (viens) gadījums neatkarīgi no izplatības pakāpes. 

Valsts kompensācijas apjoms:

1. tiešo materiālo zaudējumu kompensācijas, t.sk. par slimo mājdzīvnieku un kultūraugu iznīcināšanu pēc valsts iestāžu rīkojuma vai ieteikuma, kā arī, ja mājdzīvnieki iet bojā saslimšanas rezultātā vai citiem pasākumiem, kas veikti pēc kompetento iestāžu ieteikuma vai rīkojuma. Tiek nodrošinātas kompensācijas arī par bojātiem l/s pamatlīdzekļiem;

2. līdz 100 % no zaudējumu apjoma (neietverot neiegūto peļņu), ja normatīvajos aktos nav paredzēts savādāk.

Zaudējumu novērtēšana

Zaudējumu apjoma noteikšanai tiek izmantota viena no piedāvātām metodikām (skat. 4.pielikumā), ja normatīvajos aktos nav noteikts savādāk.

4.4.1.4. Subjekta iesaistīšanās sistēmā

Subjekts automātiski ir iekļauts zaudējumu kompensēšanas sistēmā, iestājoties valsts pamatatbildībā esošiem riskiem.

4.4.2. Valsts līdzatbildība

4.4.2.1. Risku jomas

Nelabvēlīgie laika apstākļu riski

Pie nelabvēlīgu laika apstākļu riskiem tiek pieskaitīti sausums, lietavu rezultātā radies pārmērīgs mitrums, salnas, kailsals, karstums, krusa, vētra, plūdi.

4.4.2.2. Valsts atbildības formas

Preventīvs atbalsts

Valsts veic preventīvas darbības - lauksaimnieku izglītošanu, monitoringu, veicina investīcijas riskus mazinošo pamatlīdzekļu izveidē vai modernizācijā.

Zaudējumu kompensācija

Tiešo materiālo zaudējumu daļēja kompensācija (atkarībā no subjekta izvēlētā iemaksas līmeņa – skat. 3.pielikumā).

Apdrošināšanas prēmiju subsīdijas un/vai finanšu garantijas:

1. Valsts subsidē noteiktu risku apdrošināšanas prēmijas;

2. Valsts izsniedz finanšu garantijas tām apdrošināšanas kompānijām, kas tirgū piedāvā lauksaimnieku apdrošināšanas produktus.

4.4.2.3. Valsts kompensāciju pieejamība

Zaudējumu minimālais slieksnis nelabvēlīgu laika apstākļu gadījumā

Par zaudējumu gadījumu tiek uzskatīts ražas samazinājums vismaz par 30 %, kas ir konstatēts vismaz 30 % saimniecību vienā Latvijas administratīvajā rajonā. Attiecīgas saimniecības var pretendēt arī uz atbalsta saņemšanu par bojātiem pamatlīdzekļiem.

Valsts kompensācijas apjoms

Par neiegūto ražu

Valsts šajā gadījumā valsts nodrošina atbalstu subjektam, kompensējot daļēji – 60 % vai 80 % apmērā (atkarībā no lauksaimnieka iepriekš veiktajām iemaksām- skat. 3.pielikumā) neiegūto ražu un bojāto pamatlīdzekļu atjaunošana vērtību.

Zaudējumu novērtēšana

Zaudējumu apjoma noteikšanai tiek izmantota viena no piedāvātām metodikām (skat. 4.pielikumā), ja normatīvajos aktos nav noteikts savādāk.

4.4.2.4. Subjekta iesaistīšanās sistēmā

Subjekts iesaistās sistēmā, veicot attiecīgas iemaksas (skat. 3.pielikumā).

 

4.4.3. Jomas, kas nav valsts atbildībā

4.4.3.1. Risku jomas

Valsts neatbild par visiem pārējiem riskiem un infekcijas slimībām, kuras saskaņā ar normatīvajos noteikto kārtību ir noteiktas dzīvnieku īpašnieka atbildībā:

1. Pie visiem pārējiem riskiem tiek pieskaitīti tie riski, kas nav minēti valsts atbildības līmeņos - pamatatbildībā un līdzatbildībā;

2. Pie infekcijas slimībām tiek pieskaitītas dzīvnieku īpašnieka atbildībā esošās infekcijas slimības un noteiktas augu infekcijas slimības.

4.4.3.2. Valsts iespējamās atbalsta formas

Valsts var piedalīties sekojošā veidā:

Apdrošināšanas prēmiju subsīdijas.

Valsts var subsidēt noteiktu risku, piem., infekcijas slimību risu apdrošināšanas prēmijas.

Finanšu līdzekļu piešķiršana

Valsts var sniegt finansiālu atbalstu lauksaimnieku ražotāju pašpalīdzības organizācijas izveidē.

4.4.3.3. Valsts kompensāciju pieejamība

Valsts nesniedz nekādas kompensācijas par šiem zaudējumiem. Atbildība par šīm risku jomām ir jāuzņemas pašiem subjektiem.

 

4.5. Izmantojamie lauksaimniecības risku vadības politikas virzieni un instrumenti

Lauksaimniecības risku vadības politikas instrumenti ir paņēmienu kopums, kas aptver risku mazināšanu un pārnešanu un kas nodrošina a) risku un potenciālo zaudējumu mazināšanu saimniecības un nozares līmenī; b) valsts publisko finanšu resursu izlietošanas optimizēšanu.

4.5.1. Risku novērtēšana un mazināšana

4.5.1.1. Izglītošanas programmu attīstība

Izglītojošo programmu uzdevums Lauksaimniecības risku vadības politikas kontekstā ir informēt un izglītot lauksaimniekus risku vadības jomā, kas saimniecības līmenī nodrošina optimālas risku vadības stratēģijas izvēli, rīcības plāna izstrādi un tajā paredzēto pasākumu realizāciju.

Izglītojošās programmas ir nepieciešamas divos līmeņos:

1. Vispārējais līmenis, kas nodrošina risku vadības pamatprincipu apgūšanu. Lauksaimnieki programmas ietvaros apgūst risku definēšanas un novērtēšanas prasmes, risku vadības stratēģijas izstrādes un attiecīgo pasākumu realizācijas principus;

2. Specializācijas līmenis, kas piedāvā lauksaimniekiem konkrētus pasākumus un metodes konkrētiem riskiem. Programmas ietvaros nozaru speciālisti izglīto lauksaimniekus konkrētu risku (piemēram, augu slimību) apkarošanas jomā, sniedzot informāciju par risku ietekmējošiem faktoriem, mazināšanas iespējām, alternatīvām metodēm un citiem aspektiem.

4.5.1.2. Preventīvo pasākumu īstenošana

(1) Risku mazinošie pasākumi

Risku mazinošiem pasākumiem ir divi savstarpēji saistīti mērķi:

1. samazināt risku iestāšanās varbūtību;

2. samazināt zaudējumus risku iestāšanās gadījumā.

Šie pasākumi varētu aptvert, piemēram, mājdzīvnieku vakcinēšanu, meliorācijas sistēmu izveidošanu/sakārtošanu, laistīšanas sistēmu izveidošanu un citus pasākumus, kas ir vērsti uz 4.4.1. un 4.4.2.punktā minēto risku mazināšanu.

(2) Saistība ar citiem atbalsta pasākumiem

Lauksaimniecības risku vadības politikai un tās pasākumiem jābūt cieši saistītai ar citiem nozares politikas dokumentiem un pasākumiem, tādējādi nodrošinot ātrāku un efektīvāku tās ieviešanu. Šādas saiknes mērķis ir netieši veicināt risku vadības principu ievērošanu lauksaimniecībā, definējot to kā priekšnosacījumu atbalsta saņemšanai vai tā apjoma palielināšanai.

Saistība ar citiem atbalsta pasākumiem izpaužas sekojoši:

1. obligāta prasība potenciāliem atbalsta pretendentiem, piesakoties uz Strukturālo fondu līdzfinansējumu, apņemties piecus gadus pēc atbalsta saņemšanas apdrošināt pret noteiktiem riskiem ar līdzfinansējuma palīdzību iegādāto/izveidoto objektu par vērtību ne mazāku par saņemtā atbalsta apmēru;

2. brīvprātīgi izpildāma prasība potenciāliem atbalsta pretendentiem, piesakoties uz Strukturālo fondu līdzfinansējumu, apņemties piecus gadus pēc atbalsta saņemšanas apdrošināt ražošanas riskus, kas ir minēti 4.4.2.punktā. Prasības izpildīšana nodrošina atbalsta pretendentam par 5 procentu punktiem lielāku projekta atbalsta intensitāti.

4.5.2. Ražošanas apdrošināšanas sistēmas attīstības veicināšana

(1) Valsts garantiju sniegšana 

Valsts garantijas sniegšanas mērķis ir padarīt par apdrošināmiem privātajās apdrošināšanas kompānijās tos lauksaimniecības riskus, kurus bez valsts iejaukšanas ir neiespējami vai nesamērīgi dārgi apdrošināt. Galvenokārt tie ir 4.4.1. un daļēji arī 4.4.2. punktā minētie riski, kuriem piemīt katastrofisko risku pazīmes – neprognozējamība, risks var iestāties vienlaicīgi lielam apdrošināšanas ņēmēju skaitam, zaudējumu apmērs ir liels. 

Valsts ar savām garantijām nodrošina, ka apdrošināšanas sabiedrības var noteikt pieņemamo maksimālo zaudējumu apmēru, par kuru tās nes pilnu un nedalītu atbildību apdrošināšanas ņēmēju priekšā. Savukārt zaudējumi, kas pārsniedz noteikto maksimālo līmeni, ir valsts atbildībā. 

Zaudējumu slieksnis, sasniedzot kuru valsts apņemas segt zaudējumus lauksaimniekiem no saviem līdzekļiem, kā arī citi nosacījumi tiek noteikti sarunu gaitā starp Zemkopības ministriju un apdrošināšanas sabiedrībām un fiksēti garantijas vēstulē.

(2) Prēmiju subsidēšana

Prēmiju subsidēšanas mērķis ir padarīt lētāku un lauksaimniekiem pieejamāku lauksaimniecības risku apdrošināšanu. Prēmiju subsidēšana veicinās parakstīto apdrošināšanas līgumu skaita pieaugumu, savukārt lielāki apjomi radīs iespēju polišu cenas samazināšanai.

Prēmiju subsidēšana attiecas uz 4.4.2. un 4.4.3.punktā minētiem riskiem. Lauksaimnieki var pretendēt uz prēmiju subsīdiju saņemšanu 80 % apmērā polisēm, kas paredz viena riska apdrošināšanu, un 50 % apmērā polisēm, kas paredz vairāku risku apdrošināšanu.

4.5.3. Zaudējumu kompensācijas

Zaudējumu kompensācijas kā lauksaimniecības risku vadības politikas instruments ir izmantojams tādos gadījumos un tādiem riskiem, kas ir minēti 4.4.1. un 4.4.2.punktā. Kompensāciju lielums – līdz 100 % no zaudējumu apjoma 4.4.1. punktā minētiem riskiem, ja normatīvajos aktos nav paredzēts savādāk, un līdz 80 % no zaudējumu apjoma 4.4.2. punktā minētiem riskiem, atkarībā no lauksaimnieku iemaksu apmēra.

 

4.6. Lauksaimniecības risku vadības politikas institucionālais nodrošinājums

Koncepcijas ietvaros tiek piedāvāti 3 risinājumi - privātā apdrošināšana ar valsts atbalstu, kompensāciju fonds un kompleksais risinājums. Kompleksais risinājums sevī ietver kompensāciju fonda un privātās apdrošināšana ar valsts atbalstu risinājumus. 

4.6.1. Privātā apdrošināšana ar valsts atbalstu

Privātā apdrošināšana ar valsts atbalstu risinājumu būtība raksturojas ar valsts atbalsta sniegšanu apdrošināšanas sabiedrībām, sniedzot atbalstu tām apdrošināšanas prēmiju subsīdiju un valsts garantiju veidā.

Ja salīdzinām to ar komplekso risinājumu, tad tajā iztrūkst valsts garantētās līdzatbildības kompensācijas nodrošināšana lauksaimniekiem. Valsts mudina lauksaimniekus apdrošināt šis kategorijas riskus, ieviešot minimālo obligātās apdrošināšanas prasību. 

Valsts ieguvumi nodrošinot mērķtiecīgu risku vadības politikas īstenošanu:

1. politiskās atbildības norobežošana;

2. nodrošinot un vadot pāreju no pašreizējās sistēmas uz privāti finansējamo riska vadības sistēmu.

4.6.1.1. Privātās apdrošināšanas ar valsts atbalstu risinājums sastāv no šādiem elementiem:

(1) Apdrošināšanas sabiedrības

Ar apdrošināšanas sabiedrībām tiek saprastas visas Latvijā licencēts apdrošināšanas sabiedrības un pakalpojumu sniedzēji no Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ), kas ir gatavi sniegt subjektiem lauksaimniecības apdrošināšanas pakalpojumus. Apdrošināšanas sabiedrību loma LRV politikā ir pārnest subjekta riskus uz apdrošinātāju pleciem.

(2) Valsts maksājumu aģentūra

Valsts maksājuma aģentūru var izveidot kā jaunu valsts institucionālo risinājumu, tomēr šis koncepcijas ietvaros tiek pieņemts, ka valsts maksājumu aģentūras funkcijas Lauksaimniecības risku vadības politikas ietvaros veiks Lauku atbalsta dienests (LAD). 

Valsts maksājuma aģentūra mērķis

Valsts maksājuma aģentūras mērķis ir nodrošināt Lauksaimniecības risku vadības politikas finanšu resursu administrēšanu. 

Valsts maksājuma aģentūra uzdevumi

Valsts maksājumu aģentūras uzdevumi šī risinājuma kontekstā ir:

1. nodrošināt atbalsta pieprasījumu pieņemšanu no zemniekiem un to atbilstības pārbaudi;

2. nodrošināt subsīdiju izmaksāšanu par lauksaimniecības risku apdrošināšanas polisēm;

3. apkopot informāciju par subsīdiju saņēmējiem un izmaksāto finansējumu.

Valsts maksājuma aģentūras finansējums

Valsts maksājuma aģentūras savu finansējumu iegūst no:

1. valsts budžeta- savas darbības nodrošināšanai;

2. valsts subsīdijām – lauksaimniecības risku apdrošināšanas polišu iegādes līdzfinansēšanai.

(3) Lauksaimniecības risku vadības (LRV) struktūrvienība

LRV struktūrvienības mērķis

Attīstīt lauksaimniecības risku vadības politiku

LRV struktūrvienības finansējums

LRV tiek finansēta no Zemkopības ministrijas budžeta.

LRV struktūrvienības izveide

Pie Zemkopības ministrijas izveidot jaunu struktūrvienību.

LRV struktūrvienības struktūra

Pie Zemkopības ministrijas Lauksaimniecības departamenta izveido LRV struktūrvienību, ar struktūrvienības direktora un viņa vietnieka amatu

LRV struktūrvienības uzdevums

LRV Struktūrvienības uzdevumi ir:

1. analizēt LRV politikas darbības rezultātus, izmantojot LAD apkopoto informāciju par politikas ieviešanu un politikas subjektu – lauksaimnieku pieredzi un viedokļus par LRV politikas atbilstību nozares vajadzībām;

2. sagatavot priekšlikumus normatīvajai bāzei LRV politikas jomā, kurus iesniedz apstiprināšanai LR Ministru Kabinetā.

 

4.6.1.2. Privātā apdrošināšana ar valsts atbalstu risinājuma ieviešanai nepieciešamie finanšu resursi

Detalizēti finanšu aprēķinu novērtējumi un aprēķini ir aplūkojami 6.pielikumā.

 

2007.gads 2008.gads

Maksājuma aģentūras administrēšana Ls 50,000 Ls 60,000

LRV struktūrvienības izmaksas Ls 30,000 Ls 30,000

Apdrošināšanas prēmiju subsīdijas Ls 200,000 Ls 200,000

Kopā: Ls 280,000 Ls 290,000

Pašreizējā situācijā pieprasījums pēc valsts garantijām no apdrošināšanas sabiedrību puses nav vērojams, tāpēc tās nav ietvertas nepieciešamo finanšu resursu aprēķinā. Augot apdrošināšanas tirgum valsts garantijas tiks nodrošinātas apjomā, par kādu vienosies Zemkopības ministrija un apdrošināšanas sabiedrības divpusēju sarunu rezultātā. 

Iestājoties valsts pamatatbildībā esošiem riskiem var rasties vajadzība pēc finanšu resursiem zaudējumu kompensēšanai, kas ir pieprasāmi no valsts budžeta, līdzīgi kā tas ir noticis šim.

4.6.1.3. Nepieciešamie tiesību aktu projekti un priekšlikumi par atbildīgajām institūcijām tiesību aktu projektu izstrāde

Noteikumi par finanšu garantiju piešķiršanu apdrošināšanas sabiedrībām

Privātā apdrošināšana ar valsts atbalstu risinājums ir attēlots 5.pielikumā.

 

4.6.2. Kompensāciju fonds

4.6.2.1. Kompensāciju fonda risinājumu būtība raksturojas ar to, ka, valsts nodarbojas ar savas subjektiem garantētās pamatatbildības un līdzatbildības nodrošināšanu, izmantojot kompensāciju fondu, kura līdzekļus veidotu ikgadējas subjektu iemaksas. Valsts, proporcionāli subjektu iemaksām, sniedz garantijas. Garantiju apmēru nosaka Zemkopības ministrija, pamatojoties uz Konsultatīvas komitejas apstiprinātiem lēmumiem.

Kompensāciju fonda darbības shēma ir attēlota 5.pielikumā.

 

4.6.2.2. Kompensāciju fonda risinājums sastāv no sekojošiem elementiem:

(1) Fonds

Fondu var izveidot kā jaunu valsts institucionālo risinājumu, tomēr šis koncepcijas ietvaros tiek pieņemts, ka valsts Fonda funkcijas Lauksaimniecības risku vadības politikas ietvaros veiks Valsts akciju sabiedrība "Latvijas Hipotēku un zemes banka". 

Fonda mērķis

Fonda mērķis ir uzkrāt un pārvaldīt naudas līdzekļus, lai nodrošinātu finanšu resursus, kad iestātos kāds no valsts pamatatbildībā vai līdzatbildībā esošiem riskiem un būtu nepieciešams izmaksāt subjektiem kompensācijas par radušiem materiālajiem zaudējumiem.

Fonda finansējums

Fonds savu finansējumu iegūst no:

1. valsts budžeta – administrēšanas izmaksu segšanai;

2. brīvprātīgajām vai obligātajām subjekta iemaksām Lauksaimnieki veic obligātās iemaksas Fondā par riskiem, kas saistīti ar sevišķi bīstamām dzīvnieku infekcijas slimībām un valsts uzraudzībā esošām dzīvnieku infekcijas slimībām. Pārējās iemaksas ir brīvprātīgas.

(2) Konsultatīvā komiteja

Konsultatīvās komitejas mērķis

Uzraudzīt fonda darbību lai nodrošinātu fonda naudas līdzekļu izmantošanas efektivitāti, kā arī iemaksu un fonda izdevumu samērīgumu.

Konsultatīvās komitejas struktūra

Konsultatīvajā komitejā ietilpst, Zemkopības ministrijas vadības, Zemkopības ministrijas LRV struktūrvienības, lauksaimnieku, apdrošinātāju un fonda pārvaldītāju pārstāvji

Konsultatīvās komitejas uzdevums

Konsultatīvās komitejas uzdevums ir:

1. noteikt subjektu iemaksu lielumu Fondā, kompensāciju apmērus un valsts garantiju apmērus;

2. noteikt Fonda aptvertās risku jomas.

(3) Lauksaimniecības risku vadības (LRV) struktūrvienība

LRV struktūrvienības mērķis

Attīstīt lauksaimniecības risku vadības politiku

LRV struktūrvienības finansējums

LRV tiek finansēta no Zemkopības ministrijas budžeta.

LRV struktūrvienības izveide

Pie Zemkopības ministrijas izveidot jaunu struktūrvienību.

LRV struktūrvienības struktūra

Pie Zemkopības ministrijas Lauksaimniecības departamenta izveido LRV struktūrvienību, ar struktūrvienības direktora un viņa vietnieka amatu

LRV struktūrvienības uzdevums

LRV Struktūrvienības uzdevums ir:

1. organizēt konsultatīvās komitejas sēdes;

2. apkopot konsultatīvās komitejas darbības rezultātus, saskaņot tās locekļu viedokļus, un izstrādāt gala variantus, kas būtu iesniedzami Zemkopības ministrijas vadībai;

3. sagatavot priekšlikumus normatīvajai bāzei, kurus iesniedz apstiprināšanai LR Ministru Kabineta.

(4) Valsts maksājuma aģentūra

Valsts maksājuma aģentūru var izveidot kā jaunu valsts institucionālo risinājumu, tomēr šis koncepcijas ietvaros tiek pieņemts, ka valsts maksājumu aģentūras funkcijas Lauksaimniecības risku vadības politikas ietvaros veiks Lauku atbalsta dienests (LAD). 

Valsts maksājuma aģentūra mērķis

Valsts maksājuma aģentūras mērķis ir nodrošināt Lauksaimniecības risku vadības politikas finanšu resursu administrēšanu. 

Valsts maksājuma aģentūra uzdevumi

Valsts maksājumu aģentūras uzdevumi šī risinājuma kontekstā ir:

1. nodrošināt subjektu reģistrēšanu dalībai Fondā;

2. pieņemt subjektu iemaksas un nodot tās Fonda rīcībā;

3. izvērtēt subjektu iesniegto atbalsta pieprasījumu atbilstību saņemšanas kritērijiem un lemt par izmaksu veikšanu;

4. apkopot informāciju par subsīdiju saņēmējiem un izmaksāto finansējumu.

Valsts maksājuma aģentūras finansējums

Valsts maksājuma aģentūras savu finansējumu iegūst no:

1. valsts budžeta- savas darbības nodrošināšanai;

2. zaudējumu kompensāciju piešķiršanai – Fonda resursi;

3. preventīvo pasākumu finansēšana – subsīdiju un atbalsta programmu līdzekļi.

 

4.6.2.3. Kompensāciju fonda risinājuma ieviešanai nepieciešamie finanšu resursi

Detalizēti finanšu aprēķinu novērtējumi un aprēķini ir aplūkojami 6.pielikumā.

 

2007.gads 2008.gads

Valsts izdevumi Fonda administrēšanai Ls 50,000 Ls 50,000

Maksājuma aģentūras administrēšana Ls 60,000 Ls 70,000

LRV struktūrvienības izmaksas Ls 40,000 Ls 40,000

Preventīvie pasākumi Ls 50,000 Ls 100,000

Kopā: Ls 200,000 Ls 260,000

Valsts līdzfinansējums Fondam zaudējumu kompensāciju veikšanai tiešā veidā netiek sniegts. Valsts sniedz garantijas. 

4.6.2.4. Nepieciešamie normatīvo aktu projekti un priekšlikumi par atbildīgajām institūcijām tiesību aktu projektu izstrāde

Ministru kabineta noteikumi "Noteikumi par valsts atbalstu lauksaimniecībai 2007.gadā un tā piešķiršanas kārtību", norādot tajos valsts pamatatbildības un līdzatbildības risku jomas, sliekšņus un kompensāciju apmērus

Ja tiek izveidota jauna valsts maksājuma aģentūra, tad lēmums par jaunas valsts maksājuma aģentūra izveidi

Ja tiek izveidots jauns valsts līdzekļu pārvaldīšanas fonds, tad lēmums jauna valsts līdzekļu pārvaldīšanas Fonds izveidi.

 

4.6.3. Kompleksais risinājums

Kompleksā risinājumu būtība raksturojas ar to, ka, valsts nodarbojas ar savas subjektiem garantētās pamatatbildības un līdzatbildības nodrošināšanu, izmantojot līdzekļus uzkrājošu fondu, kura resursus veidotu ikgadējas subjektu iemaksas. Savukārt apdrošināšanas sabiedrības, saņemot atbalstu no valsts apdrošināšanas prēmiju subsīdiju un garantiju veidā, spējīgas piedāvāt subjektiem daudz pieejamākus lauksaimnieku apdrošināšanas produktus.

Valsts ieguvumi nodrošinot mērķtiecīgu risku vadības politikas īstenošanu:

1. politiskās atbildības norobežošana;

2. pārejas veidošana no pašreizējās sistēmas uz privāti finansējamo riska vadības sistēmu;

3. samazinot administratīvo līdzdalību, ļaujot un veicinot privātā sektora pakalpojumu attīstību.

Kompleksais risinājums sastāv no sekojošiem elementiem:

1. uzkrājošā fonda;

2. privātā apdrošināšana.

3. lauksaimnieku ražotāju pašpalīdzības organizācijas - ar lauksaimnieku ražotāju pašpalīdzības organizāciju tiek saprasta lauksaimnieku ražotāju (lopkopju un augkopju) brīvprātīga apvienība, kuras mērķis ir palīdzības sniegšana saviem biedriem zaudējumu gadījumos. (Valsts var nodrošināt apstākļus šādas organizācijas pilnvērtīgai darbībai, izmantojot fonda infrastruktūru un speciālistus. 

Kompleksā risinājuma darbības shēma ir attēlota 5.pielikumā.

4.6.3.1. Kompensāciju fonda risinājums sastāv no sekojošiem elementiem:

(1) Fonds

Fondu var izveidot kā jaunu valsts institucionālo risinājumu, tomēr šis koncepcijas ietvaros tiek pieņemts, ka valsts Fonda funkcijas Lauksaimniecības risku vadības politikas ietvaros veiks Valsts akciju sabiedrība "Latvijas Hipotēku un zemes banka". 

Fonda mērķis

Fonda mērķis ir uzkrāt un pārvaldīt naudas līdzekļus, lai nodrošinātu finanšu resursus, kad iestātos kāds no valsts pamatatbildībā vai līdzatbildībā esošiem riskiem un būtu nepieciešams izmaksāt subjektiem kompensācijas par radušiem materiālajiem zaudējumiem.

Fonda finansējums

Fonds savu finansējumu iegūst no:

1. valsts budžeta – administrēšanas izmaksu segšanai;

2. brīvprātīgajām vai obligātajām subjekta iemaksām Lauksaimnieki veic obligātās iemaksas Fondā par riskiem, kas saistīti ar sevišķi bīstamām dzīvnieku infekcijas slimībām un valsts uzraudzībā esošām dzīvnieku infekcijas slimībām. Pārējās iemaksas ir brīvprātīgas.

(2) Konsultatīvā komiteja

Konsultatīvās komitejas mērķis

Uzraudzīt fonda darbību lai nodrošinātu fonda naudas līdzekļu izmantošanas efektivitāti, kā arī iemaksu un fonda izdevumu samērīgumu.

Konsultatīvās komitejas struktūra

Konsultatīvajā komitejā ietilpst, Zemkopības ministrijas vadības, Zemkopības ministrijas LRV struktūrvienības, lauksaimnieku, apdrošinātāju un fonda pārvaldītāju pārstāvji

Konsultatīvās komitejas uzdevums

Konsultatīvās komitejas uzdevums ir:

1. noteikt subjektu iemaksu lielumu Fondā, kompensāciju apmērus un valsts garantiju apmērus;

2. noteikt Fonda aptvertās risku jomas.

(3) Lauksaimniecības risku vadības (LRV) struktūrvienība

LRV struktūrvienības mērķis

Attīstīt lauksaimniecības risku vadības politiku

LRV struktūrvienības finansējums

LRV tiek finansēta no Zemkopības ministrijas budžeta.

LRV struktūrvienības izveide

Pie Zemkopības ministrijas izveidot jaunu struktūrvienību.

LRV struktūrvienības struktūra

Pie Zemkopības ministrijas Lauksaimniecības departamenta izveido LRV struktūrvienību, ar struktūrvienības direktora un viņa vietnieka amatu

LRV struktūrvienības uzdevums

LRV Struktūrvienības uzdevums ir:

1. apkopot konsultatīvās komitejas darbības rezultātus, saskaņot tās locekļu viedokļus, un izstrādāt gala variantus, kas būtu iesniedzami Zemkopības ministrijas vadībai;

2. sagatavot priekšlikumus normatīvajai bāzei, kurus iesniedz apstiprināšanai LR Ministru Kabineta;

3. organizēt Konsultatīvās komitejas sēdes.

(4) Valsts maksājuma aģentūra

Valsts maksājumu aģentūru var izveidot kā jaunu valsts institucionālo risinājumu, tomēr šis koncepcijas ietvaros tiek pieņemts, ka valsts maksājumu aģentūras funkcijas Lauksaimniecības risku vadības politikas ietvaros veiks Lauku atbalsta dienests. 

Valsts maksājuma aģentūra mērķis

Valsts maksājuma aģentūras mērķis ir nodrošināt Lauksaimniecības risku vadības politikas finanšu resursu administrēšanu. 

Valsts maksājuma aģentūra uzdevumi

Valsts maksājumu aģentūras uzdevumi šī risinājuma kontekstā ir:

1. nodrošināt subjektu reģistrēšanu dalībai Fondā;

2. pieņemt subjektu iemaksas un nodot tās Fonda rīcībā;

3. izvērtēt subjektu iesniegto atbalsta pieprasījumu atbilstību saņemšanas kritērijiem un lemt par izmaksu veikšanu/apstiprināšanu;

4. apkopot informāciju par finansējuma saņēmējiem un izmaksāto finansējumu.

Valsts maksājuma aģentūras finansējums

Valsts maksājuma aģentūras savu finansējumu iegūst no:

1. valsts budžeta- savas darbības nodrošināšanai;

2. zaudējumu kompensāciju piešķiršanai – Fonda resursi;

3. preventīvo pasākumu finansēšana – subsīdiju un atbalsta programmu līdzekļi;

4. valsts subsīdijām – lauksaimniecības risku apdrošināšanas polišu iegādes līdzfinansēšanai.

4.6.3.1. Kompleksā risinājuma ieviešanai nepieciešamie finanšu resursi

Detalizēti finanšu aprēķinu novērtējumi un aprēķini ir aplūkojami 6.pielikumā.

 

2007.gads 2008.gads

Valsts izdevumi Fonda administrēšanai Ls 30,000 Ls 30,000

Maksājuma aģentūras administrēšana Ls 70,000 Ls 80,000

LRV struktūrvienības izmaksas Ls 40,000 Ls 40,000

Apdrošināšanas prēmiju subsīdijas Ls 100,000 Ls 150,000

Preventīvie pasākumi Ls 50,000 Ls 100,000

Kopā: Ls 290,000 Ls 400,000

Valsts līdzfinansējums Fondam zaudējumu kompensāciju veikšanai tiešā veidā netiek sniegts. Valsts sniedz garantijas. 

Pašreizējā situācijā pieprasījums pēc valsts garantijām no apdrošināšanas sabiedrību puses nav vērojams, tāpēc tās nav ietvertas nepieciešamo finanšu resursu aprēķinā. Augot apdrošināšanas tirgum valsts garantijas tiks nodrošinātas apjomā, par kādu vienosies Zemkopības ministrija un apdrošināšanas sabiedrības divpusēju sarunu rezultātā. 

4.6.3.2. Nepieciešamie normatīvo aktu projekti un priekšlikumi par atbildīgajām institūcijām tiesību aktu projektu izstrāde

1. Ministru kabineta noteikumi "Noteikumi par valsts atbalstu lauksaimniecībai 2007.gadā un tā piešķiršanas kārtību", norādot tajos valsts pamatatbildības un līdzatbildības risku jomas, sliekšņus un kompensāciju apmērus;

2. Noteikumi par finanšu garantiju piešķiršanu apdrošināšanas sabiedrībām.

Ja tiek izveidota jauna valsts maksājuma aģentūra, tad ir nepieciešams lēmums par jaunas valsts maksājuma aģentūra izveidi.

Ja tiek izveidots jauns valsts līdzekļu pārvaldīšanas fonds, tad ir nepieciešams lēmums jauna valsts līdzekļu pārvaldīšanas Fonds izveidi.

4.6.4. Risinājumu salīdzinājums

 

Kompleksais Kompensāciju fonds Privātā apdrošināšana

Valsts pamatatbildība Fonda līdzekļi, kas veidojas no brīvprātīgām un/vai obligātām privātām iemaksām Fonda līdzekļi, kas veidojas no brīvprātīgām un/vai obligātām privātām iemaksām Valsts budžets

Valsts līdzatbildība Fonda līdzekļi, kas veidojas no brīvprātīgām un/vai obligātām privātām iemaksām UN/VAI apdrošināšana Fonda līdzekļi, kas veidojas no brīvprātīgām un/vai obligātām privātām iemaksām Valsts līdzfinansē apdrošināšanas prēmijas, noteikts minimālais obligātās apdrošināšanas līmenis

Jomas, kas nav valsts atbildībā Valsts līdzfinansē apdrošināšanas prēmijas Valsts līdzfinansē apdrošināšanas prēmijas Valsts līdzfinansē apdrošināšanas prēmijas

 

Starp vērtēšanas kritērijiem ir izvēlēti tādi, kas visvairāk ietekmē situācijas pozitīvu risinājumu atbilstīgi valsts interesēm. Vērtējums ir kvalitatīvs, lēmuma pieņemšanas atvieglošanai, tāpēc gan vērtēšanas kritēriji, gan svari ir piemērojami lēmuma pieņēmēju vajadzībām.

 

Risinājums

 

Vērtēšanas kritēriji Kompleksais Kompensāciju fonds Privātā apdrošināšana

Lauksaimniekiem valsts garantēta maksimālo zaudējumu kompensācija pie noteiktiem kritērijiem (izņemot katastrofas). Daļēja Daļēja Nav

Vērtējums: 3 3 1

Politiskās atbildības norobežošana kompensāciju izmaksāšanā, t.i., politisko ad hoc lēmumu iespējas samazināšana. Pilnībā Pilnībā Zema

Vērtējums: 3 3 1

Iespējamais valdības un Ministrijas politiskais tēla vērtējums no ieinteresētajām pusēm. Maksimāls Augsts Zems

Vērtējums: 3 2 1

Apdrošināšanas tirgus kropļošana un iespējamais ES neatbilstības risks Minimāls Ievērojams Nav

Vērtējums: 3 1 3

Kopējais nepieciešamais finansējums Maksimāls Zems Vidējs

Vērtējums: 1 3 2

 

Vērtējums kopā: 13 12 8

 

Ievērojot augstāk minētos paskaidrojumus, par nosacīti visizdevīgāko variantu ir atzīstams variants ar lielāko punktu skaitu.

 

4.7. Lauksaimniecības risku vadības politikas ieviešanas posmi

Lauksaimniecības risku vadības politikas ieviešana notiek pa posmiem:

LRV politikas pamatprincipu izstrāde un pārejas posma plānošana– 2006.gads;

1. Pārejas posms – 2007.gads. Šī posma laikā:

a) lauksaimnieku sabiedrība tiek informēta par LRV politikas attīstības posmi, katra posma mērķi un termiņi, pieejamais valsts atbalsts un tā saņemšanas nosacījumi;

b) tiek radīta LRV politikas institucionālā infrastruktūra un normatīvā bāze.

2. Ieviešanas posms – 2008.gads un turpmāk. LRV politikas pilnvērtīga ieviešana tiek uzsākta 2008.gadā, savukārt turpmākajos gados tiek veiktas nepieciešamās korekcijas, reaģējot uz izmaiņām, kas skar LRV politikas attīstību. Lēmums par korekciju nepieciešamību tiek pieņemts, sadarbojoties visām LRV politikas veidošanā iesaistītām pusēm – nozares politiskai vadībai, nozares pārstāvjiem, apdrošināšanas sabiedrībām un citām institūcijām, ja tādas laika gaitā tiek izveidotas vai piesaistītas LRV politikas ieviešanai.

 

Zemkopības ministrs M.Roze

 

Zemkopības ministrs Valsts sekretāre Juridiskā departamenta direktora vietniece Par kontroli atbildīgā amatpersona Atbildīgā amatpersona

 

M.Roze

 

L.Straujuma

V.Lukaševiča

A.Bunte

Z.Stiliņa

 

2006.08.21. 9:16

5932

Z.Stiliņa

7027301, Zane.Stilina@zm.gov.lv

 

1. pielikums 

Koncepcijai „Lauksaimniecības risku vadības politikas attīstība Latvijā”

5. SKDS 2006. gada jūnija - jūlija Lauku saimniecību aptaujas rezultāti

 

1. attēls 

KOPENSĀCIJAS NO VALSTS PAR NELABVĒLĪGIEM LAIKA APSTĀKĻIEM

(saimniecību skaits; %)

 

2. attēls 

SAŅEMTO KOPENSĀCIJU NO VALSTS PAR NELABVĒLĪGIEM LAIKA APSTĀKĻIEM SADALĪJUMS PA REĢIONIEM

(saimniecību skaits; %)

 

3. attēls 

SAŅEMTO KOPENSĀCIJU NO VALSTS PAR NELABVĒLĪGIEM LAIKA APSTĀKĻIEM SADALĪJUMS PA NOZARĒM

(saimniecību skaits; %)

 

4. attēls 

SAŅEMTO KOPENSĀCIJU NO VALSTS PAR NELABVĒLĪGIEM LAIKA APSTĀKĻIEM SADALĪJUMS PĒC LAUKU SAIMNIECĪBAS EKONOMISKĀ LIELUMA (ELV)

(%)

 

4. attēls 

PRIVĀTO APDROŠINĀŠANAS PAKALPOJUMU IZMANTOŠANA LAUKU SAIMNIECĪBĀS

(saimniecību skaits; pēdējo 3 gadu laikā)

 

5. attēls 

VALSTS ATBALSTS LAUKSAIMNIECĪBAS NOZARES RISKA SAMAZINĀŠANAI

(%; pēdējo 3 gadu laikā)

 

 

 

6. attēls 

NELABVĒLĪGU LAIKA APSTĀKĻU UN DABAS KATASTROFU RISKU IETEKMES SALĪDZINĀJUMS

(saimniecību skaits)

 

7. attēls 

NELABVĒLĪGU LAIKA APSTĀKĻU UN DABAS KATASTROFU RISKU SPĒJA RADĪT MAKSIMĀLO PRODUKCIJAS ZAUDĒJUMU

(saimniecībus skaits)

 

8. attēls 

CITI RISKI, KAS SPĒJ RADĪT MAKSIMĀLO PRODUKCIJAS ZAUDĒJUMU

 (saimniecībus skaits)

 

9. attēls 

KATASTROFU UN NELABVĒLĪGU LAIKA APSTĀKĻU KOMPENSĀCIJAS RISINĀJUMU SALĪDZINĀJUMS

(skaits, visi respondenti)

 

10. attēls 

KATASTROFU UN NELABVĒLĪGU LAIKA APSTĀKĻU KOMPENSĀCIJAS RISINĀJUMU SALĪDZINĀJUMS

(skaits, pēc saimniecību ekonomiskā lieluma ELV no 2 - 7.9)

 

11. attēls 

KATASTROFU UN NELABVĒLĪGU LAIKA APSTĀKĻU KOMPENSĀCIJAS RISINĀJUMU SALĪDZINĀJUMS

(skaits, pēc saimniecību ekonomiskā lieluma ELV no 8 - 15.9)

 

 

12. attēls 

KATASTROFU UN NELABVĒLĪGU LAIKA APSTĀKĻU KOMPENSĀCIJAS RISINĀJUMU SALĪDZINĀJUMS

(skaits, pēc saimniecību ekonomiskā lieluma ELV virs 16)

 

13. attēls 

PRIORITĀTES RISKIEM IEGĀDĀJOTIES RAŽAS APDROŠINĀŠANAS POLISES

(skaits)

 

 

14. attēls 

LAUKSAIMNIEKU IESPĒJAMĀS IEMAKSAS RISK-ZAUDĒJUMA FONDĀ

(skaits)

 

15. attēls 

LAUKSAIMNIEKU IESPĒJAMĀS IEMAKSAS RISK-ZAUDĒJUMA FONDĀ

(skaits, pēc saimniecību ekonomiskā lieluma ELV no 2.7 - 7.9)

 

16. attēls 

LAUKSAIMNIEKU IESPĒJAMĀS IEMAKSAS RISK-ZAUDĒJUMA FONDĀ

(skaits, pēc saimniecību ekonomiskā lieluma ELV no 8 līdz 15.9)

 

17. attēls 

LAUKSAIMNIEKU IESPĒJAMĀS IEMAKSAS RISK-ZAUDĒJUMA FONDĀ

(skaits, pēc saimniecību ekonomiskā lieluma ELV virs 16)

 

 

 

18. attēls 

PATREIZĒJO APDROŠINĀŠANAS PIEDĀVĀJUMU NOVĒRTĒJUMS

(skaits)

 

19. attēls 

INTERESE APGŪT LABAS SAIMNIEKOŠANAS (RISKU VADĪBAS) ZINĀŠANAS

(skaits)

 

 

2. pielikums 

Koncepcijai „Lauksaimniecības risku vadības politikas attīstība Latvijā”

 

6. Valsts atbalsts lauksaimniekiem par agroklimatisko apstākļu, dabas katastrofu radītajiem zaudējumiem 

 

1. attēls 

Valsts izmaksātās kompensācijas lauksaimniekiem par agroklimatisko apstākļu, dabas katastrofu un knišļu kodumu radītajiem zaudējumiem laika posmā no 2000. – 2005. gadiem 

(latu)

 

2. attēls 

Valsts atbalsts lauksaimniecības nozares riska samazināšanai- subsīdiju piešķiršana apdrošināšanas polises iegādes izdevumu segšanai laika posmā no 2000. – 2005. gadiem 

(latu)

 

 

3. pielikums 

Koncepcijai „Lauksaimniecības risku vadības politikas attīstība Latvijā”

 

7. Subjekta iesaistīšanās sistēmā

1. tabula

Administrēšanas nodevas apmērs 

2008.g.

Brīvprātīgās iemaksas valsts 1. līmeņa atbalstam Ls 0

Brīvprātīgās iemaksas valsts 2. līmeņa atbalstam

• vienu vienību (hektāru, liellopu) / minimāli

Ls 0.10 / min. Ls 5.00

Brīvprātīgās iemaksas valsts 3. līmeņa atbalstam

• vienu vienību (hektāru, liellopu) / minimāli

Ls 0.35 / min. Ls 7.50

2. tabula

Valsts kompensācijas apmērs

2007.g.

Valsts kompensācijas 1. līmeņa atbalstam 100% 

Valsts kompensācijas 2. līmeņa atbalstam 60%

Valsts kompensācijas 3. līmeņa atbalstam 80%

 

Lai radinātu subjektu pašam ieviest risku vadības principus savā lauku saimniecībā, valsts var piemērot „labas risku vadības prakses” kritērijus, tādejādi diferencējot saņemtās kompensācijas apmērus. Šādus kritērijus būtu jāizstrādā lauksaimniecības ekspertu komisijai katrai lauksaimniecības nozarei un būtu praktiski lietojami un atbilstoši laika periodam.

Kā piemērs šādiem kritērijiem varētu būt:

• LAD izziņa par to, ka lauku saimniecība nav pārkāpusi zemes apsaimniekošanas saistošos nosacījumus

• Pārtikas un veterinārā dienesta inspektora izziņa, par to, ka lauku saimniecībā tiek ievērota mājdzīvnieku labturības nosacījumi, ir veikti profilaktiskie izmeklējumi un nepieciešamās potes.

 

4. pielikums 

Koncepcijai „Lauksaimniecības risku vadības politikas attīstība Latvijā”

 

8. Zaudējumu novērtēšana

1. variants - VISPĀRINĀTĀ METODE

 

Ja laukkopībā un dārzeņkopībā raža ir palikusi mazāk kā 50% no augiem, tad zaudējumu novērtēšana notiek pēc sekojošas metodikas

• Novērtē kultūras ražošanas ieguldījumus

• Aprēķina iepriekšējo 3 gadu vidējās ražības rajonā, kurā tiek konstatēti zaudējumi

• Reizina ar valsts vidējo kultūras produkcijas reģistrēto tirgus cenu

• Atņem normālo peļņu – 20% no vērtības

• Ieguldījumus sadala ražošanas posmos:

• Sēja un stādījumu ierīkošana – 50 %

• Kopšana 20 %

• Novākšana 30% 

• Zaudējumu apjomu novērtē attiecīgi no to iestāšanās brīža  un iepriekš noteiktajiem novērtējumiem, tajos iekļaujot zaudētos ieguldījumus 

Ja ilggadīgo stādījumu gadījumā raža ir palikusi mazāk kā 50% no augiem, tad zaudējumu novērtēšana notiek pēc sekojošas metodikas

• Novērtē gada ieguldījumus kultūras ražā

• Aprēķina iepriekšējo 3 gadu vidējās ražības rajonā, kurā tiek konstatēti zaudējumi

• Reizina ar valsts vidējo kultūras produkcijas reģistrēto tirgus cenu

• Atņem normālo peļņu – 20% no vērtības

• Ieguldījumus sadala ražošanas posmos:

• Stādījumu kopšana 40 %

• Pievieno novērtētās ražojošu stādījumu izveidošanas izmaksas uz platības vienību 

• Zaudējumu apjomu novērtē attiecīgi no to iestāšanās brīža  un iepriekš noteiktajiem novērtējumiem, tajos iekļaujot zaudētos ieguldījumus 

Zaudējumu novērtēšana augkopībā, ja ir noticis daļējs ražas zaudējums

• Attiecīgā riska gadījuma iestāšanās gada raksturīgās teritorijas vidējā ražība tiek attiecināta pret iepriekšējo 3 gadu vidējo ražību, iegūstot samazinājuma koeficientu  

• Iegūto koeficientu reizina ar ieguldījumu novērtējumu 

Zaudējumu novērtēšana lopkopībā

• Gaļas dzīvnieku gadījumā novērtēšana analoga laukaugu risinājumam 

• Reproduktīvo dzīvnieku gadījumā – kā ilggadīgiem stādījumiem

Zaudējumu novērtēšana lauksaimniecības pamatlīdzekļiem 

Pie pamatlīdzekļiem ir pieskaitāmas lauksaimniecības ēkas un būves, kā arī lauksaimniecības iekārtas. Ēkām un būvēm tiek kompensēta atjaunošanas vērtība uz licencētās būvfirmas sastādītās tāmes pamata. Lauksaimniecības iekārtu gadījumā zaudējumu novērtēšana notiek, pamatojoties uz specializētas firmas sastādītās tāmes par iekārtas remontu/atjaunošanu

. 

2. variants - EKSPERTĪZE

Par katru gadījumu tiek veikta ekspertīze – attiecīgas nozares eksperts pārbauda zaudējumu faktu un novērtē to apjomu, veicot izbraucienu attiecīgajā saimniecībā. Pārbaude rezultātā tiek sagatavots atzinums par zaudējumu apmēru un to cēloņiem, kas kalpo par pamatojumu zaudējumu kompensācijas izmaksai.

 

5. pielikums 

Koncepcijai „Lauksaimniecības risku vadības politikas attīstība Latvijā”

 

9. LRV politikas institucionālais nodrošinājums

1. attēls 

KOMPLEKSAIS RISINĀJUMS

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Lauksaimniecības risku apdrošināšanas atbalsts

1. Lauksaimnieks veic apdrošināšanas polises iegādi.

2. Lauksaimnieks saņem polisi.

3. Ar iegādāto polisi lauksaimnieks, aizpildot subsīdiju pieprasījumu, griežas Lauku atbalsta dienestā.

4. LAD veic pārskaitījumu attiecīgai apdrošināšanas akciju sabiedrībai.

 

Preventīvo risku mazinošo pasākumu atbalsts 

5. Lauksaimnieks sagatavo pieteikumu atbalsta saņemšanai.

6. LAD apstiprina pieteikumu un izmaksā atbalstu.

 

Lauksaimnieku dalība Fondā

7. Lauksaimnieks piesakās dalībai Fondā un veic attiecīgu iemaksu LAD.

8. LAD pārskaita saņemto finansējumu Fondā.

9. Iestājoties zaudējumiem, lauksaimnieks iesniedz LAD zaudējumu kompensācijas pieprasījumu.

10. LAD, ja pieprasījums tiek atzīts par atbilstošu, dod uzdevumu Fondam veikt kompensācijas izmaksu.

11. Fonds izmaksā kompensācijas.

12. Gadījumos, kad zaudējumu izmaksa pārsniedz iepriekš definēto maksimālo robežu, zaudējumu kompensēšanai tiek izmantoti valsts garantiju līdzekļi, kurus Valsts kase ieskaita Fondam.

 

LRV politikas plānošana un izvērtēšana 

13. LAD un Fonds veic regulāru datu apkopošanu par saņemtiem pieteikumiem, veiktām izmaksām un t.t. un sniedz to Zemkopības ministrijai

14. Informācija tiek analizēta un sagatavota apspriešanai un lēmumu pieņemšanai Konsultatīvā komitejā

15. Konsultatīvā komitejā līdzšinējā LRV politikas darbība tiek izvērtēta un tiek pieņemti ierosinājumi/ lēmumi par nepieciešamām izmaiņām (iemaksu lielums Fondā, atbalstāmie riski u.c.). Ierosinājumi un lēmumi tiek nodoti Zemkopības ministrijai plānošanas dokumentu un normatīvo aktu projektu izstrādei

16. Izstrādātie normatīvo aktu projekti tiek virzīti apstiprināšanai Ministru kabinetā.

 

2. attēls 

KOMPENSĀCIJAS FONDS 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Preventīvo risku mazinošo pasākumu atbalsts 

1. Lauksaimnieks sagatavo pieteikumu atbalsta saņemšanai.

2. LAD apstiprina pieteikumu un izmaksā atbalstu.

 

Lauksaimnieku dalība Fondā

3. Lauksaimnieks piesakās dalībai Fondā un veic attiecīgu iemaksu LAD.

4. LAD pārskaita saņemto finansējumu Fondā.

5. Iestājoties zaudējumiem, lauksaimnieks iesniedz LAD zaudējumu kompensācijas pieprasījumu.

6. LAD, ja pieprasījums tiek atzīts par atbilstošu, dod uzdevumu Fondam veikt kompensācijas izmaksu.

7. Fonds izmaksā kompensācijas.

8. Gadījumos, kad zaudējumu izmaksa pārsniedz iepriekš definēto maksimālo robežu, zaudējumu kompensēšanai tiek izmantoti valsts garantiju līdzekļi, kurus Valsts kase ieskaita Fondam.

 

LRV politikas plānošana un izvērtēšana 

9. LAD un Fonds veic regulāru datu apkopošanu par saņemtiem pieteikumiem, veiktām izmaksām un t.t. un sniedz to Zemkopības ministrijai

10. Informācija tiek analizēta un sagatavota apspriešanai un lēmumu pieņemšanai Konsultatīvā komitejā

11. Konsultatīvā komitejā līdzšinējā LRV politikas darbība tiek izvērtēta un tiek pieņemti ierosinājumi/ lēmumi par nepieciešamām izmaiņām (iemaksu lielums Fondā, atbalstāmie riski u.c.). Ierosinājumi un lēmumi tiek nodoti Zemkopības ministrijai plānošanas dokumentu un normatīvo aktu projektu izstrādei

12. Izstrādātie normatīvo aktu projekti tiek virzīti apstiprināšanai Ministru kabinetā.

 

3. attēls 

“PRIVĀTĀ” APDROŠINĀŠANA AR VALSTS ATBALSTU

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Lauksaimniecības risku apdrošināšanas atbalsts

1. Lauksaimnieks veic apdrošināšanas polises iegādi.

2. Lauksaimnieks saņem polisi.

3. Ar iegādāto polisi lauksaimnieks, aizpildot subsīdiju pieprasījumu, griežas Lauku atbalsta dienestā.

4. LAD veic pārskaitījumu attiecīgai apdrošināšanas akciju sabiedrībai.

 

LRV politikas plānošana un izvērtēšana 

5. LAD veic regulāru datu apkopošanu par saņemtiem pieteikumiem, veiktām izmaksām un t.t. un sniedz to Zemkopības ministrijai

6. Līdzšinējā LRV politikas darbība tiek izvērtēta un tiek pieņemti ierosinājumi/ lēmumi par nepieciešamām izmaiņām (iemaksu lielums Fondā, atbalstāmie riski u.c.). Ierosinājumi un lēmumi nepieciešamības gadījumā tiek izstrādāti kā normatīvo aktu projekti. Izstrādātie normatīvo aktu projekti tiek virzīti apstiprināšanai Ministru kabinetā.

 

6. pielikums 

Koncepcijai „Lauksaimniecības risku vadības politikas attīstība Latvijā”

 

10. Valsts finansiālā līdzdalība.

 

Šeit atspoguļoti apsvērumi, kas palīdz novērtēt risku vadībai nepieciešamo finansējuma apjomu.

Koncepcija paredz valsts iesaistīšanos:

• zaudējumu segšanā;

• zaudējumu kompensēšanas sistēmas administrēšanā;

• risku vadības sistēmas administrēšanā;

• apdrošināšanas prēmiju finansēšanā;

• preventīvo pasākumu finansēšanā;

 

1. Zaudējumu segšana

Koncepcija paredz valsts saistības – pienākumu izmaksāt atlīdzību lauksaimniekiem dažādos apmēros atkarībā no zaudējuma rakstura un izplatības: 

1) valsts mēroga katastrofu gadījumos – visiem, kas cietuši (1. līmenis)

2) nelabvēlīgu laika apstākļu gadījumos – visiem, kas pieteikuši dalību sistēmā un iemaksā minimālo iemaksu (2. līmenis)

3) nelabvēlīgu laika apstākļu gadījumos – visiem, kas pieteikuši dalību sistēmā un iemaksā optimālo iemaksu (3. līmenis)

Iespējamo zaudējumu apjoms lauksaimniecībā var būt ekstremāli nepastāvīgs (sk. 2. Pielikumu – kurā redzams valsts izmaksāto kompensāciju apjoms laikā no 2000-2005. gadam). 

Līdz ar to, lai aprēķinātu iespējamo summu zaudējumu segšanai ar pietiekoši lielu precizitāti, ir nepieciešami, precīzi matemātiskās modelēšanas darbi, kas praktisku rezultātu sasniegšanai dod ierobežotu vērtību, jo sliktākā scenārija zaudējumu kopsumma vienmēr var pārsniegt vidējo vērtību un sasniegt maksimālo.

Kā piemēru orientējošu vidējo zaudējumu noteikšanai var izmantot modeli, kas balstīts uz 2004. gada datiem augkopībā un AAS „Balva” prēmiju noteikšanas tabulu. 

Pieņemot, ka prēmijas ir aprēķinātas, lai ilgtermiņa segtu kopējo zaudējumu masu, vidējai ikgada zaudējumu masai būtu jāsakrīt ar ikgada prēmiju un tas nozīmē, ka kopējie apdrošināmie zaudējumi vidēji ik gadu var sastādīt ap 5,000,000 LS.

Protams, sliktākajā scenārijā tie var pārsniegt 100,000,000 LS, ja visas kultūras cieš pilnīgu zaudējumu.

2004 Kopvērtība (Ls) Prēmija (Ls/ha) Prēmiju kopsumma (Ls)

 

Graudaugi 64 841 400 8 3 493 600

Pākšaugi 297 450

Rapši 13 167 560 5 271 500

Cukurbietes 14 308 480 11 151 800

Kartupeļi 31 482 840 25 1 222 500

124 097 730 5 139 400

 

Ņemot vērā, ka valsts līdzdalība zaudējumu segšanā var būt mazāka, 

- iesaistoties tikai tādu zaudējumu segšanā kuri sasniedz ievērojamus apjomus, kā arī 

- iesaistoties zaudējumu segšanā tikai tiem lauksaimniekiem, kuri pielieto zināmus risku vadības principus, valsts vidējais varbūtisko saistību apjoms būs zemāks. Pēc aptuveniem aprēķiniem 1-2,000,000 LS, taču sliktākais scenārijs jebkurā gadījumā sasniegs desmitus miljonus latu.

Taču šajā gadījumā parādās jauna atkarība – t.i., no sistēmā iesaistījušos lauksaimnieku skaita, un šobrīd paredzēt lauksaimnieku skaitu ir neiespējami.

Lai atvieglotu budžetēšanas iespējas valstij un samazinātu nepastāvīgo izdevumu daļu, ir iespējams izmantot globālo pārapdrošināšanas tirgu, - pārapdrošinot valsts uzņemtās saistības. 

 

[šobrīd notiek darbs lai iegūtu šādu izmaksu indikācijas ] 

 

Taču jebkurā gadījumā pārapdrošinātājs būs gatavs uzņemties tikai daļu no tām saistībām, ko uzņemies valsts un līdz ar to izdevumu nepastāvīgums saglabāsies.

Secinājumi:

1) Precīza varbūtiskā zaudējuma noteikšana ir sarežģīta un praktiski grūti realizējama, taču riska ierobežošanai var izmantot pārapdrošināšanas tirgu, vai arī veidot/izmantot uzkrājumus neparedzētiem gadījumiem valsts finanšu sistēmā.

2) Vidēji gadā sākotnēji zaudējumu segšanai budžetēt ap 2,000,000 LS; precīzāk apjomu novērtēt pēc pārapdrošinātāju indikāciju iegūšanas.  

 

2. Risk-zaudējumu kompensēšanas sistēmas administrēšana.

 

Risk-zaudējumu kompensēšanas sistēmas administrēšana ietver:

- Fiksēto daļu – infrastruktūras sagatavošanu un uzturēšanu: datu bāžu izveidošanas un uzturēšanas, uzskaites, vadības funkcijas

- Mainīgo daļu – darbu ar sistēmas dalībniekiem: dalībnieku reģistrācija, datu pārbaude, zaudējumu novērtēšana, pārbaudīšana, apstiprināšana, atlīdzību veikšana.

Ja sistēmu veido uz LAD bāzes, tad iespējams iegūt ievērojamu ekonomiju, jo LAD jau ir resurss līdzīgu procesu administrēšanai, piem., lauku atbalsta fondu saņemšana lauksaimniekiem. Taču izmaksas būtu atsevišķi novērtējamas, stingrāk iezīmējoties koncepcijas detaļām un iespējamajam LAD darba apjomam 

Darba apjoms, kas saistās ar iespējamo dalībnieku skaitu dažādos kompensācijas atlīdzību līmeņos ir atkarīgs no 2 neparedzamiem faktoriem: 

 Lauksaimnieku aktivitātes

 Zaudējumu apjoma, līdz ar to arī šajā gadījumā precīzu summu noteikt ir ekstremāli grūti. 

Izmaksu nepastāvīgumu var uzlabot, ja atsevišķu aktivitāšu izpildi veic izlases kārtībā, ierobežotu līdzekļu situācijai.

Pēc šī koncepcijas autoru subjektīvā vērtējuma LAD izdevumu struktūra varētu būt sekojoša:

 

Sistēmas administrēšanas izdevumi Kopā

Ls

Datu bāzes izveidošana, pielāgošana 10 000

Vadības ikgada resurss 10 000

Lauksaimnieku informēšanas kampaņas 10 000

Pieteikuma pieņemšana 208 000

Sākotnējo datu pārbaude izlases kārtībā 97 500

Datu/objektu pārbaude kompensāciju izmaksas gadījumā 97 500

Izmaksu veikšana 18 720

Kopā 451 720

 

Taču šajā gadījumā radušās izmaksas var un vajadzētu pārnest uz lauksaimniekiem, iekasējot administrēšanas nodevu. To, vai būs iespējams nosegt lielāko izmaksu daļu nosacīs tas, cik lielā mērā lauksaimnieki vēlēsies reģistrēties kā sistēmas dalībnieki 2. un 3. līmenī. 

Ja tādu ir 70,000 - 2. līmenī, bet 15,000 – 3. līmenī, tad iemaksas 5 Ls un 15 Ls apmērā atbilstīgi pa līmeņiem pilnībā nodrošinātu radušo izdevumu segšanu.

Secinājums: sistēmas administrēšanā ik gadu budžetā paredzēt noteiktas rezerves, to apjomu koriģējot atkarībā no faktiskā izlietojuma nepastāvīguma iepriekšējā periodā. Sistēmas uzsākšanai sākotnējā summa varētu būt 50,000 Ls apjomā – tās iedarbināšanai, paredzot, ka būs zināmi ienākumi izdevumu nosegšanai.

 

3. Risku vadības sistēmas administrēšana

 

Lai nodrošinātu, ka katru gadu sistēma ir piemērota atbilstīgi laikam, aktualitātēm – kā to paredz risku vadības koncepcija, katru gadu ir nepieciešams 

- pielāgot sistēmas darbības galvenos parametrus, piem., segtos riskus, atlīdzības apjomus, pārapdrošināšanas apjomu un tml.

- Koordinēt sistēmā iesaistīto pušu darbību;

- Informēt sistēmā iesaistītās puses, veikt izskaidrošanas darbus.

Ja šādas funkcijas nav iespējams integrēt esošajās ZM funkcijās bez papildus līdzekļu piesaistes, tad kā indikācija varētu kalpot 2 darbinieku biroja uzturēšana, kas gadā varētu sastādīt ap 30,000 Ls.

Taču līdzīgi kā LAD administrēšanas izdevumu segšanai, arī šo izdevumu segšanā vajadzētu iesaistīt lauksaimnieku resursus, līdz ar to budžeta izdevumi, izņemot 1. darbības gada uzsākšanai varētu būt nulle. Atšķirībā no LAD situācijas šai summai nav nepastāvīguma raksturs. Summa varētu mainīties un pieaugt, ja risku vadības sistēma attīstās, paredzot aizvien jaunas nianses, attīstības aspektus, procedūru un procesus.

 

4. Apdrošināšanas prēmiju finansēšana.

 

Paredzot lauksaimnieku aktīvu līdzdalību valsts piedāvātajā zaudējumu  kompensēšanas shēmā – t.i., visos līmeņos var paredzēt 2 scenārijus attiecībā uz privātās apdrošināšanas izmantošanu:

a) interese samazinās, jo ir iegūta garantēta aizsardzība no valsts bez maksas – lai arī ne pilnā apjomā;

b) interese palielinās, jo tiem lauksaimniekiem, kas vēlēsies sevi aizsargāt pilnīgāk būs radušies tam labvēlīgāki apstākļi kā iepriekš - lauksaimnieki un apdrošinātāji labāk apzināsies ar valsts sistēmu nesegtos riskus, kam sekos piedāvājuma un pieprasījuma pieaugums; iespējams, ka interese nepieaugs pārāk strauji, tāpēc ievērojamu pieaugumu prēmiju subsidēšanas budžetā vēl nevajadzētu prognozēt; turklāt, pat ja palielināsies lauksaimnieku skaits, kas izmanto subsīdijas, subsīdiju apjoms uz 1 lauksaimnieku samazināsies, jo apdrošinātāji piedāvās zināmu daļu seguma (t.i., to, kas netiek segts ar valsts sistēmu); ierosinātā summa – 100,000 Ls.

 

5. Preventīvo pasākumu finansēšana.

 

Šīs sadaļas finansējums jau ir pieejams lauksaimniekiem principā. Šajā kontekstā ir svarīgi, lai lauksaimnieki izmantotu subsīdijas tajos pasākumos, kas iekļaujas risku vadības kontekstā, piemēram, izglītība.

Ja izglītība tiek uzstādīts kā priekšnoteikums 2., 3. līmeņa atbalsta saņemšanai, tad ir svarīgi rēķināties ar kopējo lauksaimnieku skaitu, kas izmato šādu iespēju un nodrošināties, ka budžetām tam ir līdzekļu. Piemēram, ja tiek prasīts vismaz 1 kvalifikācijas kursa noklausīšanās gadā no 2. līmeņa dalībniekiem, bet 2 . kursu – no 3. līmeņa dalībniekiem, tad 85,000 saimniecību izglītošana kopumā var prasīt ap 500,000 Ls. Jautājums par valsts subsidējamo daļu ir atklāts, ja izglītība netiek stādīts kā priekšnoteikums 1. vai 2. līmeņa kompensāciju saņemšanai. Aptaujas rāda, ka tikai neliela lauksaimnieku daļa ir gatavi ieguldīt savus līdzekļus izglītībā.

 

 

 

7. pielikums 

Koncepcijai „Lauksaimniecības risku vadības politikas attīstība Latvijā”

 

Latvijas apdrošinātāju piedāvāto pakalpojumu salīdzinājums

1. tabula 

Mājdzīvnieku apdrošināšana

 

 

 

 

Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūts (LVAEI)

x

Paroles atgadināšana