EkonomikaKoalīcijai ir jāpārslēdz rūpniecības izaugsmes ātrums: alternatīvs piedāvājums 2025.g. budžetamGatis Ābele, AgroPols
22.08.2024 Gata Ābeles raksts čivinātavā Pievienotie dokumentiBilde tekstā2025.gada budžetam noteikti būtu jālauž līdzšinējais ekonomikas kurss un šeit par unikālu fiskālās un enerģētikas politikas iniciatīvu paketi, lai kāpinātu industrializācijas tempu un augsta atalgojuma darbavietu pieaugumu.
🇱🇻 izaicinājumi nav atšķirīgi uz citu 🇪🇺 valstu fona – atpalicība kapitāla tirgos no 🇺🇸, augstas enerģijas cenas un vāja rūpniecības attīstība/produktivitāte. Taču mūsu situācija ir bēdīgāka dēļ sistēmiskajiem riskiem kapitāla piesaistē kontekstā ar 🇷🇺 agresiju reģionā.
Papildus tam (atšķirībā no Rietumeiropas) mūsu budžets nevar atļauties intensīvu valsts atbalstu jaunām rūpniecības investīcijām, lai konkurētu, piemēram, ar 🇺🇸 IRA (Inflation Reduction Act). 🇱🇻 ir salīdzinoši nabadzīga valsts ar pietiekami daudz problēmām budžeta kontekstā.
🇪🇺 traģiskā atpalicība no 🇺🇸 kapitāla tirgiem atbalsojas arī 🇱🇻, kur tirgus kapitalizācija ir smieklīgi maza. Salīdzinājumam 🇺🇸 ir 54triljoni USD, 🇪🇺 - 4x mazāka , bet Baltijā aptuveni 20miljardi, no kuriem mazāk kā 10% ir 🇱🇻 un liela ir daļa valsts un Latvenergo bondi.
Galvenais cēlonis kapitāla tirgus atpalicībai ir 🇪🇺 kapitāla un regulācijas sadrumstalotība, daļēji arī nīkuļojošā ekonomika. Nozīmīgu lomu spēlē 🇺🇸 Trampa administrācijas īstenotā UIN reforma – samazinājums no 35% līdz 21% un nodokļa attiecināšana arī uz ienākumiem ārvalstīs.
Bez tam, apskatot 🇺🇸 regulāru dividenžu SP500 kompānijas, efektīvā nodokļu likme var būt pat zemāka (īpaši REIT nodokļu režīmā), bet ja salīdzinām ar 🇱🇻 un 🇪🇪 atlikto UIN (nodokli piemēro tikai izmaksājot dividendes), tad likmes dažkārt ir līdzvērtīgas. Tāpēc maldīgi būtu uzskatīt, ka plašākā kontekstā mūsu UIN režīms ir ārkārtīgi konkurētspējīgs starptautiskajam kapitālam.
Kāpēc valstis cenšas veicināt investīcijas rūpniecībā? Bez tā ka mēs regulāri lasām par milzīgām subsīdijām stratēģiski nozīmīgu investīciju projektiem pusvadītāju, bateriju un citu nozaru rūpnīcās, pastāv de facto standarts - nodokļiem un citiem valsts instrumentiem jāveicina rūpniecības darba vietas.
Darba vietas rūpniecībā, kas ir kapitāla ietilpīga, būs noturīgākas (augstākas izmaksas ražošanas pārvietošanai), prasmju atbilstība militārai ražošanai (īpaši svarīgi šobrīd), bieži arī reģionālās attīstības katalizators un saistīto nozaru (transports un loģistika) ieguvums.
Vēl kā papildus arguments – pasaulē joprojām turpinās rūpniecības aktīvu un piegāžu ķēžu pārdislokācija, gan ņemot vērā 🇺🇸 – 🇨🇳 attiecību dinamiku, gan smagās sekas no 🇷🇺 energoresursu importa atkarīgajās ekonomikās, piemēram 🇩🇪.
Izejas pozīcija rūpniecībai pret kopējo ekonomikas pievienoto vērtību pēdējos 4 ceturkšņos 🇱🇻 (13,1%) ir vājāka nekā 🇪🇺 vidēji – 16,3%. Tā ir zemāka nekā 🇪🇪 14,1% vai 🇱🇹 15,4%, un ievērojami atpaliek no 🇩🇪, 🇨🇿, 🇮🇪, 🇸🇮, 🇸🇰, kas pārsniedz 20%.
Mans priekšlikums – vertikāli reformēt fiskālo un regulatīvo politiku rūpniecības izaugsmi ietekmējošiem faktoriem – kapitāla un enerģijas izmaksām, kas pēc manām domām ir daudz nozīmīgāk ienākumu nevienlīdzības mazināšanai un IKP pieaugumam, ņemot vērā potenciālo ietekmi uz privātā sektora atalgojuma palielināšanu.
1) samazināt NACE B, C, 35.1 un 63.1 UIN līdz proporcijai 15/85 regulārām dividendēm (par daļu kas nepārsniedz pēdējo 3 gadu vidējo), izņemot uzņēmumus, kuru kopējie ieņēmumi tsk. saistītajos uzņēmumos pārsniedz 750miljEUR un dividenžu izmaksu privātpersonām.
2) sistēmas tarifu sloga sabalansēšana starp elektroenerģijas ražotājiem un patērētājiem, nodrošinot papildus izmaksu samazinājumu/pieprasījuma palielinājumu jebkuram patērētājam, taču īpaši industriālajiem pieslēgumiem ar augstu enerģijas daļu kopējās izmaksās (rūpniecība, datu centri, siltumsūkņi).
3) dinamiskas mainīgā tarifa komponentes (pamatā zudumi) ieviešana AST un ST tarifos, kas nodrošinātu spēcīgāku signālu patēriņa atbildes reakcijai un investīcijām elektroenerģijas uzkrāšanā, vienlaicīgi stabilizējot sistēmas operatoru tarifus mainīgu enerģijas cenu apstākļos.
4) Tiešo līniju administratīvā sloga samazināšana rūpniecības uzņēmumiem. Tiešo līniju izbūve, lai savienotu rūpniecības patēriņa iekārtas ar tuvumā esošām elektroenerģijas ražošanas jaudām (visbiežāk saules parkiem), kas abpusēji ļaus nodrošināties pret tirgus cenu svārstībām.
5) Enerģijas infrastruktūras izmaksu samazināšana konsolidējot valstij piederošos elektroenerģijas pārvades un sadales sistēmas aktīvus. Tīkla izmaksu samazinājums gan elektroenerģijas patērētājiem, gan elektrostacijām, tādējādi pastiprinot izmaksu konkurētspēju reģionā.
6) Elektroenerģijas nodokļa budžeta ieņēmumu (no apstrādes rūpniecības uzņēmumu iemaksām) novirzīšana sistēmas operatoriem. Apstrādes rūpniecības elektrifikācijas veicināšana pārejai no fosilajiem energoresursiem uz elektroenerģiju kā galveno enerģijas avotu ražošanā.
Ieguvumi – papildus kapitāla ieplūde apstrādes rūpniecības, elektroenerģijas ražošanas un datu centru sektoros. Investīciju sistēmisko risku (Krievijas agresijas) kompensācija, palielinot kapitāla atdevi. Darbaspēka atalgojuma pieaugums/nevienlīdzības mazināšana un reģionu attīstība.
Izmaksas – 7-10miljEUR UIN ieņēmumu korekcija ar potenciālu palielināt izmaksāto dividenžu apjomus, salīdzinot ar esošo regulējumu (piemēram, samazinot peļņas reinvestēšanu nesaistītos sektoros tsk. nekustāmajā īpašumā).
Ietekmes aplēse uz IKP izaugsmi nākamajos 10 gados, protams, vienmēr būs spekulatīva, taču piesardzīgs novērtējums būtu vismaz papildus 20% salīdzināmajās cenās, ņemot vērā gan iekšzemes patēriņa radīto efektu, gan NACE B, C, 35.1 un 63.1 sektoru bruto pievienoto vērtību.
Šī priekšlikuma pamatā ir enerģijas - rūpniecības sektoru mijiedarbības sistēmdinamikas modelis, kura pamatā ir kapitāla atdeves jūtīgums ņemot vērā gan enerģijas tehnoloģiju attīstību, gan sistēmas tarifu sloga proporcijas starp elektrostacijām un patērētājiem.
 Modelis nav abstrakts un hipotēze apstiprinās vairākos ekonomikas rādītājos, piemēram pamanāmi negatīva korelācija starp enerģijas cenām un rūpniecības izaugsmi kopš 2018.gada (-0,14) un izteikti negatīva kopš 2022.gada (-0,30).
Tāpat modeli apstiprina reālie dati par vēja enerģijas vājo perspektīvu Latvijā, kur, neskatoties (vai pateicoties) dažādām valdības iniciatīvām, bez OIK atbalsta nav uzbūvēts neviens vēja parks. Dārgais kapitāls un brutālā saules konkurence būs dominējoši arī nākotnē.
Nepieciešamās izmaiņas, kas aptvertu šo priekšlikumu, nav grandiozi sarežģītas un iekļaujamas 2025.gada budžeta paketē – pamatā Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā (ar precizētu deleģējumu SPRK) un Grozījumi Elektroenerģijas nodokļa likumā
Visbeidzot – šāda reforma būtu unikāla pasaules mērogā (lai arī atsevišķi elementi jau pastāv citās valstīs) un tās spēks būtu īstenot visus elementus vienlaicīgi (vismaz pirmos divus).
|
|
Piektdiena, 12. decembris
 |
