ATR-2019

Andris Miglavs: Jautājums, ko plānots atrisināt ar ATR, joprojām ir aktuāls

Viedokļraksts Lielvārdes Novada Ziņās. Publicēts 2019.gada 08.augusta laidienā.

Sabiedrības apspriešanai nodots teritoriju attīstības pārvaldības reformas piedāvājums, ko izstrādājuši zinātnieki Dr. oec. Andris Miglavs, Dr. phys., Dr.oec. Māris Pūķis un Dr. geogr. Pēteris Šķiņķis. Tā savā ziņā ir alternatīva Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas piedāvātajai administratīvi teritoriālajai reformai. Pētnieki aicina Latvijā īstenot visaptverošu teritoriju attīstības pārvaldības reformu, kura sastāv no trim savstarpēji saistītām daļām – pārvaldības struktūras reformas, finanšu pārvaldības reformas un teritoriālās organizācijas reformas. 

Viens no pētījuma autoriem Andris Miglavs uzsver, ka VARAM piedāvātais teritoriālās reformas risinājums jau savā būtībā ir nepareizs, jo ar to netiek risināti primārie Latvijas attīstības izaicinājumi, bet vienlaikus tiek vājināta pati pašvaldību darbības būtība. LNZ lasītāju uzmanībai piedāvā, mūsuprāt, būtiskākās no zinātnieku minētajām problēmām.  

Iedzīvotāju skaits katastrofāli sarūk

Kopš 1990. gada Latvijā aizvien samazinās iedzīvotāju skaits. Kopš 1990. gada tas sarucis par 27%, kopš 2000. gada – par 19%, bet kopš 2010. gada – par 9%. Ir skaidrs, ka nekam nemainoties šis process turpināsies. Andris Miglavs norāda, ka iedzīvotāju skaita sarukšanai ir divi cēloņi -  ekonomiskais un demogrāfiskais. Dzimstība samazinās, sabiedrība kļūst arvien vecāka, darbspējīgi un aktīvi ļaudis brauc prom uz citām valstīm, mājokļi iztukšojas, infrastruktūras ziamntošanas izmaksas pieaug. Līdz ar iedzīvotāju skaita mazināšanos un ekonomiski aktīvo cilvēku aizbraukšanu vērojams arī sabiedriskās un saimnieciskās aktivitātes kritums. Tas papildus negatīvi ietekmē attiecīgo apdzīvoto vietu dzīves kvalitāti -  teritoriju attīstības spējas kļūst ierobežotākas. 

Uzņēmējdarbības attīstībai trūkst stimula

Liela Latvijas teritorijas daļa joprojām ir būtiski ir atkarīga no lauksaimniecības un mežsaimniecības, arī ar tām saistītajām pārstrādes industrijām, tomēr tajās joprojām pieaug darba produktivitāte, kā rezultātā vajadzība pēc darbarokām samazinās. Ekonomiskajai struktūrai jāmainās – teritorijās jāienāk citu nozaru uzņēmumiem. Tāpēc ļoti būtiska ir jau esošās infrastruktūras adaptēšana  pārmaiņām, kas ļautu konkrētā vietā ienākt tehnoloģiski attīstītiem uzņēmumi. Tas nozīmē, ka jābūt gataviem mainīt/apmācīt/piesaistīt konkrētam uzņēmumam nepieciešamos darbiniekus, un radīt jaunu infrastruktūru šī darbaspēka vajadzībām. Savukārt kvalificētam darbiniekam vajag mājokļus, bērnu dārzu un skolas, medicīnu, socializēšanās iespējas, lai viņiem būtu vēlme dzīvot vietējo pašvaldību teritorijās. Bez jaunu produktīvu darba vietu radīšanas visā valsts teritorijā  labklājības līmeņa izlīdzināšanos Latvijas iekšienē panākt neizdosies, un arī Rīgas darba tirgus  nespēj uzņemt visus izbrīvējušos cilvēkus. 

Biznesa vides attīstība var būt arī neizdevīga

Šobrīd vērojama principiāla pretruna starp pašvaldību ieguldījumu biznesa vides attīstībā un to finansiālo ieguvumu no attīstītās biznesa vienības – galvenais pašu ienākumu avots pašvaldībām ir teritorijā dzīvojošo iedzīvotāju ienākumu nodoklis. Dzīvojošo, bet ne strādājošo. Proti, ja jaunradītajā uzņēmumā tiek nodarbināti citu pašvaldību iedzīvotāji, tad viņu maksātie nodokļi novirzās uz strādājošo reģistrētajām dzīves teritorijām. Savukārt par ieguldījumiem ir atbildīga pašvaldība, kuras teritorijā objekts atrodas. Rezultātā pašvaldībai nav tiešas motivācijas ieguldīt līdzekļus infrastruktūras izveidē vai citā veidā atbalstīt tādu uzņēmumu izveidi un attīstību, kurā strādātu arī citās teritorijās dzīvojoši cilvēki. Nelielā nodokļu ieņēmuma dēļ pašvaldībām nav izdevīgi atbalstīt arī tādu augstražīgu un konkurētspējīgu uzņēmumu rašanos, kuros ir mazs strādājošo skaits, bet kuru darbībai nepieciešami pašvaldības ieguldījumi publiskās infrastruktūras izveidē.

Pakalpojumu pieejamība koncentrējas un attālinās

Vietējo pašvaldību teritorijām pieaugot, attālinās pakalpojumu sniedzēji, bet sabiedriskais transports lielākajā daļā novadu nenodrošina to pieejamību – iedzīvotājiem jāmeklē individuālus risinājumus. Ir maz novadu ar daudzcentrisku pakalpojumu sniegšanas un administrēšanas struktūru.

Neskaidro jautājumu vēl daudz

Kā uzsver Andris Miglavs, praktiski ne uz vienu no šiem jautājumiem VARAM reformas piedāvājums atbildes nedod. Piemēram,  izglītības jomā ATR pakalpojumu kvalitāti zināmā mērā varētu uzlabot, taču bērnu skaits nepieaug, tātad reāli ieguvumu varēs gūt tikai caur drastisku izglītības tīkla reformēšanu. Kas patiesībā jau vairs nav ATR, bet izglītības tīkla reforma. Pēc reformas varētu samazināties sociālās jomas administrēšanas izmaksas, tomēr nav datu, kas liecinātu, ka turpmāko gadu laikā samazināsies no sociālās palīdzības atkarīgo cilvēku skaits. Reforma neatrisinās arī pasažieru pārvadājumu jautājumu, kas vispār nekādā ziņā vairs nav novadu pašvaldību kompetencē. Tāpat pašvaldību pārziņā nav arī tādi pakalpojumi kā tirdzniecība un sadzīves pakalpojumi, finanšu pakalpojumi, energoapgādes un sakaru pakalpojumi, transporta infrastruktūras vadība – šos pakalpojumus pašvaldības neadministrēja līdz šim, ne arī tas notiks pēc reformas. Arī medicīnas pakalpojumu pieejamībā pašvaldību loma ir maza. Tāpēc teikt, ka pašvaldību teritoriju apvienošana uzlabos pakalpojumu pieejamību, ir maldinoši. Mūsu galvenais izaicinājums ir mainīt teritoriju attīstības vektoru – vismaz- apturēt sarukšanu. 
“Ar visiem šiem jautājumiem līdz šim tā īsti neviens nav nodarbojies, saka A.Miglavs. “ Lai veiktu reformu, jāsaprot, kāpēc to darīt. Ja ir plāns iegūt ekonomiski dzīvotspējīgas teritorijas, ir skaidrs, ka VARAM ATR risinājums to nepanāks. Lielākās teritorijā varēs vien uz kādu brīdi mazliet nomaskēt tālāku iekšējo nomaļu sarukšanu, Ja ar reformu mēģina optimizēt pārvaldības izdevumus, tad ieguvums būs mazs, jo, kā liecina pašvaldību kopbudžeta struktūra 2017. gadā, vispārīgās valdības dienestu izmaksas ir tikai 13% no visa budžeta. Jautājums: ko plānots atrisināt ar šo reformu, joprojām ir aktuāls”.