Visas NVO

Valsts nevarot noteikt, kas zemniekam izdevīgāk

Latvijā nereti izskanējis viedoklis, ka valsts nespēj izvirzīt stabilas lauksaimniecības prioritātes un nenāk zemniekiem talkā nosakot tās jomas, kurās darboties būtu perspektīvi. Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete TVNET pauž viedokli, ka nav īsti normāli tas, ka vienā gadā prioritāte ir cukurbietes, nākamajā rapsis. Latvijas lauksaimnieki līdz ar to nespēj pietiekami ātri pārorientēties un plānot sava biznesa attīstību ilgtermiņā.
"Latvijai ir intensīvi jāmeklē tās iespējas, kas ir, nevis jāraustās - no sākuma audzējam cukurbietes, tad audzējam rapsi, tad mums atkal prioritāte ir pienam. Mūsu nabaga zemniekiem nav laika iedziļināties biržas ziņās, tajā, ko saka lauksaimniecības politikas pētnieki par brīvajām nišām, vajadzībām, kādas ir Eiropā vai pasaulē. Un to no viņiem arī nevar sagaidīt," TVNET saka Kalniete.

Eksperti ir pārliecināti, ka Zemkopības ministrijai būtu aktīvi jāiesaistās lauksaimniecības prioritāšu izvērtēšanā, nevis tas jāatstāj pašplūsmā. "Tas, kas Latvijā noticis no 2004.gada, neliecina par to, ka domājam ilglaicīgās kategorijās. Latvijā patlaban nav nevienas zinātniski pētnieciskās institūcijas, kas nodarbotos ar Latvijas interešu prognozēšanu Eiropas Savienībā. Somijā, piemēram, šādas iestādes ir vairākas. Viņi ļoti precīzi vienojas par to, kas ir viņu lauksaimniecības politikas interesēs," saka Kalniete.

Līdzīgās domās arī arī biedrības "Zemnieku Saeima" priekšsēdētājs Juris Lazdiņš. "Es piekrītu Kalnietes kundzes izteikumam. Ja piena sektoram bija atbalsts, tad uz to arī ir jāstrādā. Programmām ir jābūt ilgstošām - uz pieciem līdz septiņiem gadiem, nevis tās nemitīgi jāmaina," viņš pauž.

Zemkopības ministrijā gan nepiekrīt viedoklim, ka Latvijai nebūtu savu skaidri noteiktu prioritāšu lauksaimniecībā. Turklāt darbības nozares izvēle esot lauksaimnieku pašu ziņā. "Zemniekiem pašiem ir jāskatās, kas ir izdevīgi. Šobrīd Zemkopības ministrija liek uzsvaru, lai atbalstītu galvenokārt ražojošās nozares - lopkopību un augkopību. Mēs dodam mājienus, un arī paši lauksaimnieki saprot, kam pievērsties - graudaudzēšanai un piena lopkopībai, kas ir sākusi atveseļoties," saka Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Dagnija Muceniece.

Arī nākotnei prioritātes esot skaidras. "Tiks veicināta lopkopības attīstība, īpašu uzsvaru liekot uz ciltsdarba attīstību, kā arī augkopība," skaidro Muceniece. Viņa uzsver, ka darbības nozares izvēle ir pašu lauksaimnieku ziņā un tiek izvēlēta diskusijās ar lauksaimnieku organizācijām.