Visas NVO

"Zemnieku saeima" Eiropas Komisijā cīnās par Latvijas lauksaimnieku konkurētspējas stiprināšanu pēc 2013. gada

Zemnieku Saeima diskusijā uzsvēra, ka būtiski ir vairāk skaidrot ES iedzīvotājiem un veidot izpratni par KLP kā vienotu lauksaimniecības, lauku reģionu ekonomikas, vides aizsardzības un reģionu dzīves kvalitātes nodrošināšanas politiku. Pēc reformas tai jāstirpina vienlīdzīga ES dalībvalstu konkurence, izlīdzinot tiešmaksājumus starp dalībvalstīm un jāveicina jaunu cilvēku iesaistīšana lauksaimniecības nozarē, jo ES lauksaimniecībā nodarbināto vidējais vecums ir 60 gadi - lauksaimniecības sektors noveco. Taču viens no primārajiem KLP uzdevumiem būtu nodrošināt ES pārtikas patēriņu, jo daudzās sfērās - izteikti gaļas sektorā - ES apēd vairāk nekā saražo.

3. jūnijā Briselē notika Eiropas Komisijas (EK) organizēta paplašinātā konsultatīvā dalībvalstu nozīmīgāko lauksaimniecības, vides un reģionu attīstības sabiedrisko organizāciju sanāksme par Kopējo lauksaimniecības politiku (KLP) pēc 2013. gada.

Šāda veida diskusijas ar visām iesaistītajām pusēm par dažādām likumdošanas iniciatīvām vai plānotajām reformām EK rīko regulāri, tādēļ EK arī šoreiz vēlējās uzklausīt sociālos partnerus - dalībvalstu vadošās lauksaimnieku organizācijas, vides organizācijas, patērētāju tiesību aizsardzības organizācijas, dažādu industriju pārstāvjus.

3. jūnijā noslēdzās arī publiskā diskusija, kurā varēja iesaistīties jebkurš ES iedzīvotājs [red. piezīme - pēc EK pārstāvniecības Latvijā informācijas, pagarināta līdz 11. jūnijam, sk. arī rakstu]. Publiskajā diskusijā dienu pirms tās noslēgšanas Latvija uzrādīja salīdzinoši augstu aktivitāti - ar 251 respondentu ieņēma 5.vietu ES. Visaktīvākie aptaujā ir bijuši Vācijas, Polijas un Francijas iedzīvotāji. Lai arī valda pesimisms par to, ka šādām aptaujām nav nozīmes, tomēr ir svarīgi apzināties, ka šāda ir procedūra un šī iespēja ir jāizmanto un ne tikai ES kontekstā, bet arī Latvijā. Iedzīvotāju kūtrums šajā publiskajā diskusijā norāda uz tendenci, kas sabiedrībā valda - ir daudz piemēru, kad sabiedrisko apspriešanu laikā ir ļoti maz viedokļu, bet tad, kad ir pieņemti lēmumi, tad skarbi skan viedokļi par to, kam ir jābūt savādāk. Kā arī liek secināt, ka trūkst izpratnes un zināšanu par KLP - par tās mērķiem un kādēļ Eiropas iedzīvotājiem šāda politika ir nepieciešama.

Zemnieku Saeima diskusijā uzsvēra, ka būtiski ir vairāk skaidrot ES iedzīvotājiem un veidot izpratni par KLP kā vienotu lauksaimniecības, lauku reģionu ekonomikas, vides aizsardzības un reģionu dzīves kvalitātes nodrošināšanas politiku. Pēc reformas tai jāstirpina vienlīdzīga ES dalībvalstu konkurence, izlīdzinot tiešmaksājumus starp dalībvalstīm un jāveicina jaunu cilvēku iesaistīšana lauksaimniecības nozarē, jo ES lauksaimniecībā nodarbināto vidējais vecums ir 60 gadi - lauksaimniecības sektors noveco. Taču viens no primārajiem KLP uzdevumiem būtu nodrošināt ES pārtikas patēriņu, jo daudzās sfērās - izteikti gaļas sektorā - ES apēd vairāk nekā saražo.

ES Lauksaimniecības komisārs D. Čološs, ievadot darba grupas sēdi, akcentēja, ka ne tikai KLP ir mehānisms, kā reaģēt uz klimata pārmaiņām, lauku nodarbinātību un biodaudzveidības saglabāšanu ES, bet arī citām ES politikām ir jādod sava artava. Kā būtiskāko uzdevumu KLP reformai Komisārs minēja - ES lauksaimniecības sektora konkurences stiprināšana vietējā un ārējos tirgos, tai skaitā vienādus konkurences apstākļus dažādas struktūras un valstu lauksaimnieku starpā, kā arī jaunu darba vietu radīšana sektorā. No Komisāra puses izskanēja aicinājums apkopot idejas, kā ar KLP palīdzību ir iespējams vienlīdzīgāk sadalīt ienākumus starp lauksaimniecības produktu ražotājiem, pārstrādātājiem un tirgotājiem. Komisārs uzskata, ka lauksaimniekiem ir jāmācās mārketings, pašiem jāiesaistās savu produktu tirdzniecībā, tādejādi īsinot ražošanas ķēdi - jānāk tuvāk patērētājiem!

To, ka nav viss kārtībā ar ES Lauksaimniecības politiku norāda arī straujais dažu nozaru ražošanas kritums - īpaši izteikti gaļas sektorā. Liellopu gaļu Eiropa nesaražo tik cik patērē, arī aitu gaļas nodrošinājums ir tikai 80 % līmenī. Šobrīd aitu kopskaits Eiropā ir mazāks kā pirms paplašināšanās 15 dalībvalstīs.

Visas dienas garumā galvenais, kas diskusijā izskanēja, protams ir - maksājumu izlīdzināšana un atteikšanās no to piešķiršanas vēsturiskajiem kritērijiem. Tiešajiem maksājumiem ir jābalstās uz katras valsts ražošanas izmaksām un klimatiskajiem apstākļiem, bet tie nevar būtiski atšķirties starp dalībvalstīm (šobrīd atsevišķu valstu starpā pat piecas reizes).

No patērētāju organizācijām izskanēja aicinājums, lai KLP politika ir caurskatāmāka un saprotamāka, jo tiek maksāti lieli budžeta līdzekļi dažādās subsīdijās, bet lauksaimnieki ir satraukti, ka ieņēmumi visu laiku samazinās, tai pašā laikā patērētāji redz, ka pārtika kļūst aizvien dārgāka. Patērētāji grib saprast, kur nauda paliek!

Vides organizācijas satraucās par klimata pārmaiņu izraisītajām sekām, bioloģiskās daudzveidības samazināšanos un vides piesārņojumu. Vides aktīvisti uzskata, ka maksimāli daudz līdzekļu ir jāvirza dažādām ar bioloģisko daudzveidību un ekstensīvu saimniekošanu saistītām programmām, tomēr saprot, ka pārtikas ražošana ES ir stratēģiski svarīga!

Lauksaimnieku organizācijas ļoti sāpīgi uztver divas lietas - pirmkārt vides organizāciju pārmetumus, par to, ka lauksaimniecība piesārņo vidi un samazina bioloģisko daudzveidību, otrkārt - patērētāji prasa ievērot augstus ražošanas standartus, kas paaugstina produktu cenu, bet tai pašā laikā tie paši patērētāji iepērkoties izvēlas lētākos produktus, kas ražoti ārpus ES un kuru ražošanā nav ievērotas tādas dzīvnieku labturības, vides aizsardzības un neatļauto vielu prasības kā Eiropā.

Īrijas lauksaimnieku pārstāvis vakardienas diskusiju atdzīvināja ar ļoti emocionālu runu par to, ka kuram tad citam ja ne lauksaimniekam svarīgākais ir ilgtspējīga resursu izmantošana, tas taču ir dabiski, ka lauksaimnieku vairāk kā jebkuru citu sabiedrības pārstāvi interesē, piemēram, ūdeņu tīrība, jo gandrīz 50 % no patērētā ūdens patērē lauksaimniecības sektors, un lopi ir jādzirda katru dienu, ja nebūs ūdens, nebūs arī biznesa. Vides un patērētāju tiesību organizāciju pārstāvjiem Īrijas pārstāvis ieteica aizbraukt un pastaigāt pa ASV, Latīņamerikas vai Jaunzēlandes lauku apvidiem un tad informēt patērētājus par to, kā tiek saražoti šie lētie produkti, kādas hormonu vai antibiotiku atliekvielas ir šajos produktos!

Nākošā publiskā diskusija par KLP reformu plānota jūlija vidū, kad EK prezentēs arī sabiedriskās aptaujas rezultātus un galvenās izskanējušās idejas. Tikai gada beigās EK nāks klajā ar savu piedāvājumu, līdz tam - aktīvs visu ieinteresēto pušu lobēšanas darbs.