Visas NVO

Latvijas lauksaimniecības specializētie atašeji Briselē iepazīstas ar lauku saimniecību ikdienas darbu

Lai iepazīstinātu ar Latvijas zemnieku saimniecību ikdienu un uzklausītu lauksaimnieku viedokli, Zemnieku Saeima sadarbībā ar Valsts Lauku tīkla sekretariātu 19. un 20.augustā Latvijas specializētos atašejus lauksaimniecības jautājumos Briselē - Daci Arāju (lauksaimniecība), Olgu Orlovu (pārtikas drošība), Gundegu Mičuli (labturība un veterinārie jautājumi), Māri Bērziņu (zivsaimniecība un meži) un Aivaru Graudiņu (Krievijas atašejs par visiem lauksaimniecības jautājumiem) - iepazīstināja ar dažādu sektoru lauksaimniecības uzņēmumiem.

Šobrīd Eiropas Savienībā dienas kārtības jautājumu prioritāte ir kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) reforma pēc 2013. gada. Spānijas prezidentūra norāda, ka lauksaimniecība un pārtikas industrija un ražošana dod ievērojamu ieguldījumu ES ekonomiskajā izaugsmē un nodarbinātībā. Un ES lauksaimniecības komisārs Dačjans Čološs ir uzsācis aktīvu diskusiju par lauksaimniecību Eiropā pēc 2013. gada.

Latvijas lauksaimnieki ir spējīgi veidot uz zināšanām un tehnoloģijām balstītu, ilgtspējīgāku izaugsmi, eksportspēju, nodrošināt sabiedrības vajadzības pēc kvalitatīvas un drošas pārtikas, un veicināt dzīves kvalitātes paaugstināšanos lauku reģionos. Zemnieku Saeima uzskata, ka šis ir brīdis, kad gan lauksaimniekiem, gan valsts vadībai ir jāpierāda, ka spējam aizstāvēt nacionālās intereses ne sliktāk kā vecās dalībvalstis un visiem kopā jāpanāk vienlīdzīga un atbildīga KLP pēc 2013. gada. Šai politikai jābūt vērstai uz lauksaimniecības konkurētspējas stiprināšanu un palielināšanu, lauku kā pievilcīgas dzīves vides saglabāšanu un attīstību.

Lai iepazīstinātu ar Latvijas zemnieku saimniecību ikdienu un uzklausītu lauksaimnieku viedokli, Zemnieku Saeima sadarbībā ar Valsts Lauku tīkla sekretariātu 19. un 20.augustā Latvijas specializētos atašejus lauksaimniecības jautājumos Briselē - Daci Arāju (lauksaimniecība), Olgu Orlovu (pārtikas drošība), Gundegu Mičuli (labturība un veterinārie jautājumi), Māri Bērziņu (zivsaimniecība un meži) un Aivaru Graudiņu (Krievijas atašejs par visiem lauksaimniecības jautājumiem) - iepazīstināja ar dažādu sektoru lauksaimniecības uzņēmumiem. Viņi iepazinās ar bioloģisko gaļas ražotāju z/s Valti (170 liellopu saimniecība, kā arī zivsaimniecība), graudkopības uzņēmumus - z/s Krastmaļus (kopējā platība 730 ha) un z/s Lestene, dārzeņkopības saimniecības - Latvijas Valsts Augļkopības Institūtu, z/s "Meldrāji M"- kartupeļi 95 ha platībā un z/s "Tiečas" - kopējā platība 176 ha.

Lauksaimniecības atašeji iepazinās arī ar netradicionālo lauksaimniecību - biškopības biznesa ikdienu - z/s "Lielvaicēni" un biodinamisko saimniecību, kas ražo ārstnieciskās tējas - Z/s Upmaļi, tāpat atašeji uzzināja, kādas zināšanas un tehnoloģijas nepieciešamas šobrīd aktuālajā atjaunojamo energoresursu apgūšanas jomā un kādus ierosinājumus jau esošajai Latvijas situācijai var sniegt LLU biogāzes izmēģinājuma stacija Vecauce.

"Mēs ar kolēģiem esam ļoti priecīgi redzēt klātienē saimniecības un tikties ar zemniekiem. Šādas tikšanās ir ļoti nepieciešamas, jo apzinot praktiskās lauksaimnieku vajadzības un apvienojot to ar mūsu profesionālajiem pūliņiem ikdienā Eiropā, mēs varam efektīvāk nodrošināt Latvijas lauksaimnieku interešu aizstāvību", pateicīga par noorganizēto braucienu ir Gundega Mičule, specializētais atašejs Briselē labturības un veterinārajos jautājumos.

Šī atašeju iepazīšanās vizīte ar Latvijas zemnieku saimniecību daudzveidību ir tikai viens no pasākumiem, ko Zemnieku saeima organizē, lai padziļinātu Latvijas lauksaimniecības jautājumos specializēto atašeju izpratni par reālo situāciju Latvijas laukos un nepieciešamajiem pasākumiem efektīvai Latvijas lauksaimniecības konkurētspējas attīstībai ES.

"Viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ lauksaimniecība, neraugoties uz situāciju, turpina attīstīties, protams, ir lauksaimniecības kā uzņēmējdarbības nozares struktūra un zemnieku atbildība. Lauksaimniecības nozares struktūra nepieļauj grūtos laikos ieturēt pauzi un, piemēram, neapart vai nenokult laukus. Un ir svarīgi, lai cilvēki, kas diendienā aizstāv valsts nacionālās intereses redz praktisko ikdienu saimniecībās, lai viņiem ir iespēja iepazīt Latvijas lauksaimniecības dažādību, problēmas un iespējas, ko redz zemnieki, kas savu dzīvi veltījuši zemes apsaimniekošanai un pārtikas ražošanai", brauciena organizēšanu pamato Zemnieku saeimas priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja.