Visas NVO

Kūtsmēsli - Latvijā nenovērtēts resurss

Ilona Kuzmiča, Zemnieku Saeima (ZSA)
25.09.2012

Latvijas potenciāls lauksaimniecības ilgtspējas palielināšanā ir efektīvāka kūtsmēslu izmantošana biogāzes ražošanā un lauksaimniecībā, secina Baltijas Jūras programmas ietvaros līdzfinansēta projekta “Baltic Compass” pētījums. Maksimāli efektīva kūtsmēslu apsaimniekošana un izmantošana Latvijā var mainīt maldinošos uzskatus, ka kūtsmēsli ir tikai atkritumi un drauds. Ieviešot praksē salīdzinoši vienkāršas un labi zināmas tehnoloģijas, Latvijas zemnieki un politikas veidotāji var sekmēt ilgtspējīgu pārtikas ražošanu un vienlaicīgi veselīgāku ekosistēmu visapkārt Baltijas jūrai.

 Tie ir tikai daži būtiskākie no projekta “Baltic Compas”* veiktā pētījuma secinājumiem.

Pētījums rosina aktīvāk apzināt un izmantot iespējas, ko sniedz mūsdienīgu tehnoloģiju izmantošana kūtsmēslu apsaimniekošanā un apstrādē. Rekomendēts atbalstīt tās biogāzes ražotnes, kurās procentuāli lielāko izejvielas īpatsvaru veido kūtsmēsli. Atbalstot kūtsmēslu pārstrādi biogāzes ražotnēs mēs atbalstītu arī ilgtspējīgu pārtikas ražošanas procesu, jo ļautu efektīvāk un precīzāk izmantot vietējo resursu - kūtsmēslus lauku mēslošanai. Lauksaimnieki gūtu iespēju ražot un pārdot siltumu un elektrību no resursiem, kas jau atrodas viņu īpašumā.

 Izvērtējot attīstības iespējas, labākie rezultāti tiek prognozēti reģionālām biogāzes ražotnēm, kuras piederētu vietējām lauksaimnieku grupām. Modelis noteikti prasītu sadarbību starp Latvijas lauksaimniekiem, un vēlēšanos kooperēties kopējam mērķim. Pētījumā arī tiek norādīts, ka investīcijas kūtsmēslu pārstrādes tehnoloģijās kopumā ir nepietiekamas. Daļai Latvijas zemnieku joprojām aktuālas ir arī investīcijas kūtsmēslu krātuvēs.

Maira Dzelzkalēja, Zemnieku Saeimas priekšsēdētaja vietniece, analizējot pētījuma rezultātus atzīst:

“Pētījums norāda uz vēlamajiem attīstības virzieniem tehnoloģiju ieviešanā un zināšanu pielietošanā. Īpaši akcentēts Latvijai un visām Baltijas jūras valstīm aktuālais – pareizas kūtsmēslu apsaimniekošanas - jautājums. Latvijas lauksaimnieki pēc iestāšanās ES strauji pārkārtoja saimniekošanu atbilstoši stingrajām prasībām. Tomēr darāmā joprojām ir daudz. Vidi saudzējošo tehnoloģiju pilnveidošanai saimniecībās arī turpmāk būs nepieciešami ievērojami finanšu resursi. Vienlaicīgi, zināšanu palielināšanas nolūkā, jāsadarbojas visām iesaistītajām pusēm – lauksaimniekiem, konsultantiem, pētniekiem un tehnoloģiju piegādātājiem. Tehnoloģijas ļauj zemniekiem ne tikai saimniekot videi saudzīgāk, bet arī uzlabot augsnes auglību, efektīvāk un mērķtiecīgāk izmantot kūtsmēslos esošās barības vielas.”

 Vairāk informācijas par pētījumu var iegūt mājas lapā www.BalticCompass.org . Jautājumus un komentārus par Latvijas nozares pētījumu var sūtīt Zandai Krūklītei, Zemnieku Saeimas projektu vadītajai e -pasts: zanda@agito.lv .

Plašāku informāciju par praktiskiem un inovatīviem risinājumiem kūtsmēslu apsaimniekošanā, var iegūt mājas lapā www.agro-technology-atlas.eu .

Piezīme: *Projekts “Baltic Compass” veicina abpusēji izdevīgus risinājumus lauksaimniecībā un vides aizsardzībā, balstoties uz redzējumu par ilgtspējīgu lauku ekonomiku un veselīgu ekosistēmu. ”Baltic Compass” ir 3 gadu projekts, ko finansē ES Baltijas jūras reģionālā programma.

Zemnieku Saeima (ZSA)

x

Paroles atgadināšana