Visas NVO

Lauku produkti skolas bērniem

15. martā „Zemnieku saeimas” eksperte Edīte Strazdiņa Briselē piedalījās Eiropas Komisijas KLP rīkotajā darba grupā: Lauku produkti skolas bērniem.

Nākošajā plānošanas periodā ir izteikti ļoti daudz ierosinājumi, kā izmainīt un uzlabot gan skolas augļu programmu (SA), gan skolas piena programmu (SP). Piena programma ir daudz senāka un pastāv zināmas iestrādnes, tad augļu programma ir tikai no 2009/2010 mācību gada un ir ļoti daudz iespējas attīstīt tās efektivitāti un darbību.

KLP 2020 tiek piedāvāti trīs varianti, lai uzlabotu šo programmu darbību:

1)      Atstāt esošo situāciju un palielināt finansējuma apjomu no 90 milj. Euro līdz 150 milj. Euro no KLP budžeta, kā arī līdzfinansējuma slieksni pacelt no 50/75% uz 75/90%. Tāpat tiek piedāvāts pārskatīt nacionālās stratēģijas attiecībā uz piena programmu.

2)      „Noregulēšanas” scenārijs, kas paredzētu lielāku programmu kopīgošanu un finanšu līdzekļu sadalīšanas kārtību. Šis variants piedāvā būtiski pārskatīt piena programmu. Tas varētu ietvert kopēju mērķu, komunikācijas līdzekļu, kampaņu, kontroles un citu procedūru veikšanu visā Eiropas Savienībā, kā arī praktiski kopēju dalībvalstu iesaistīšanos loģistikas organizēšanā, kontrolē, ziņojumu sastādīšanā, utt. Šis variants arī liktu pārskatīt atbalsta shēmas ieviešanas mehānismus, palielinot izpratni izglītības sistēmā par lauksaimniecību, pārtikas rašanos, komunikāciju ar ražotājiem, pārtikas veselīguma ietekmi un vides saudzēšanas prasībām.

3)      Jaunā sistēma: šis variants piedāvā pilnīgi jaunu un daudz plašāku lauksaimniecības produktu izplatīšanas sistēmu skolās. Tā varētu būt brīvprātīga dalībvalstu un daudz vairāk mērķēta uz nacionālajām stratēģijām un izglītības līmeņa paaugstināšanai par lauksaimniecību, vidi un uzturu. Šai sistēmai būtu jāietver divi pamatelementi: produktu izplatīšana skolās un atbalsta instrumenti (izplatīšana, kopēji pasākumi vecākiem, skolniekiem, uzņēmējiem). Papildus jaunajai shēmai būtu jābūt balstītai uz ES līmeņa kampaņu, kas bērnus iesaista dažādās ES iniciatīvās, kas virzītas uz veselīga uztura lietošanu, lauksaimniecības atpazīstamību un fiziskām aktivitātēm.

Sabiedriskā apspriešana par SA un SP programmām ir pagarināta līdz 22. aprīlim, bet jau šobrīd visās valstīs diezgan līdzīgas problēmas izteiktas, kā piemēram, piegādāto produktu kvalitāte (smilšaini dārzeņi, netīri āboli, bojāti produkti). Ražotāji ir neapmierināti par pārāk saspringto izplatīšanas grafiku, kur izplatīšanas dienā ir dažās stundās jāpaspēj piegādāt visām skolām prece, kā arī tiek minēta problēma par komunikācijas trūkumu starp skolām – gan skolēniem, gan skolotājiem. Tāpat tiek uzsvērts par nesamērīgo administratīvo slogu un birokrātiju attiecībā uz dokumentu kārtošanu, kā arī lielais atkritumu daudzums, kas rodas gan no neapēstajām porcijām, gan porciju iesaiņojamā materiāla. Minēti tiek arī zemie atbalsta sliekšņi, kas nenosedz izdevumus, īpaši pienam, kur cena nav mainījusies no 2008.gada, bet izmaksas ir pieaugušas, tādējādi ir ierosinājums visā ES noteikt likmi par pienu 1l/0.80 Eur.

Nevaram arī palikt vienaldzīgi pret globālajām problēmām – patērētāji arvien vairāk izvēlas pusfabrikātus un gatavus ēdienus, savukārt tradicionālie recepšu ēdieni tiek gatavoti retāk. Saldumu patēriņš ik gadu palielinās no 3-8%, bet augļu patēriņš uz vienu iedzīvotāju ES no 2009. uz 2010. gadu ir samazinājusies par 7,8%, bet pēdējos piecos gados par 7,4%.

Darba grupas noslēgumā tika nonākts pie rezumējuma, ka ieteicams uz nākamo tikšanos uzaicināt gan mazos ražotājus, kas varbūt strādā tikai ar vienu skolu, gan lielos, kam ir skolu komplekts, kā arī skolu atbildīgos darbiniekus un pašus skolniekus, kas ir iesaistīti izdalīšanas procesā. Būtu interesanti arī noskaidrot, kāpēc pilsētas skolām ir ļoti maza interese par lauksaimniecības produktu sagatavošanu, bet lauku skolas ļoti aktīvi piesakās gan ekskursijās uz uzņēmumiem, gan aicina uzņēmējus pastāstīt par ražošanas procesu. Tāpat būtu jārada sistēma, ka pēc elektroniskās atskaites iesniegšanas 10 dienu laikā uzņēmējam tiek ieskaitīts avansa maksājums par izdalītajiem produktiem 70% apmērā, bet atlikušie 30% pēc dokumentu pārbaudes, jo nevar uzskatīt par normālu norēķinu termiņu pēc produkta izplatīšanas 4 mēnešus. Mazo zemnieku iesaistīšana šajā shēmā ir neiespējama pie šādiem apmaksas nosacījumiem.

Ekspertu atzinums tiek sagatavots ar Lauku tīkla atbalstu.