Zemkopības ministrija (ZM) izstrādājusi Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu Prasības pārtikas ražošanai mājas apstākļos un tās izplatīšanai, kas nodrošinās pircējiem nekaitīgas mājās ražotas pārtikas ievietošanu tirgū.
Latvijā dažādu pārtikas produktu ražošana mājas apstākļos un to pārdošana tirgū ir ļoti populāra. Kurš gan nav iegādājies tirgū Jāņu sieru, žāvētas zivis, mājās desas, skābētus gurķus vai medu? Kā zināms, galvenā ES prasība attiecībā uz pārtiku ir tās nekaitīguma nodrošināšana. To panāk ar attiecīgo tehnoloģiju piemērošanu un higiēnas prasību ievērošanu. MK noteikumi izstrādāti, lai nodrošinātu šo un daudzu citu mājas apstākļos ražotu un iecienītu produktu ražošanu un tirgošanu arī pēc Latvijas iestājas Eiropas Savienībā (ES). Noteikumi arī paredz to personu, kas ražo pārtiku mājas apstākļos, reģistrēšanu. Savukārt tas ļaus precīzi apzināt un kontrolēt šīs ražošanas apjomus.
Izstrādātais noteikumu projekts nosaka mājas apstākļos ražotās pārtikas pieļaujamo klāstu, vispārējās prasības pārtikas ražošanai mājas apstākļos, kā arī higiēnas prasības telpām, aprīkojumam, izejvielām, produktu iepakošanai un uzglabāšanai. Tāpat arī norādītas prasības ražošanā iesaistīto personu higiēnai un apmācībai. Būtiskas ir noteikumos norādītās speciālās prasības dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu ražošanai, prasības mājās ražotas pārtikas izplatīšanai, kā arī ierobežojumi dzīvnieku izcelsmes pārtikas jēlproduktu jeb jēlas gaļas tirdzniecībai.
Noteikumi paredz, ka no dzīvnieku izcelsmes produktiem saimniecībās jeb ražošanas vietās un tirgos, kur nodrošināta veterinārā ekspertīze, viena saimniecība gadā varēs pārdot 15 tūkstošus kg kūpinātu zivju, līdz 5000 kg ceptu nēģu, līdz 7000 kg krējumu, sviestu, biezpienu un sieru no pašražota piena, kūpinātu cūkgaļu, kā arī līdz 1000 kg medus. Savukārt no augu izcelsmes produktiem varēs pārdot skābētus augļus, dārzeņus un mārrutkus, maizi, miltu konditoreju bez krēma pildījuma, piparkūku mīklu, džemus, ievārījumus, garšvielu maisījumus, kaņepju taukus, pākšaugus, graudaugus, kā arī kaltētus augļus un riekstus. Šos produktus varēs pārdot saimniecībās, tirgos, izbraukuma tirdzniecības, mazumtirdzniecībā un sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumos. Šajās pašās vietās, izņemot sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumus, varēs tirgot arī mājās sagatavotas tējas. Mazumtirdzniecībā nevarēs tirgot mājās ražotu augu eļļu. Svaigas ogu, augļu un dārzeņu sulas un sīrupus drīkstēs pārdot tikai ražošanas vietās, bet bērzu un kļavu sulas saimniecībās, kur tās iegūtas.
Tiem, kas šos produktus ražo mājās, nebūs jāievēro visi tie paši sanitārie un higiēnas noteikumi, kas lielajiem ražotājiem, bet noteikti būs jāreģistrējas Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD), kā arī jāveic obligātās veselības pārbaudes.
Normatīvā akta prasību ieviešana veicinās saimniecisko aktivitāti laukos, palīdzēs saglabāt un attīstīt tradicionālas pārtikas ražošanu, kā arī dažādos pārtikas tirgu. Bez tam tiks sekmēta lauku tūrisma attīstība un paaugstināsies lauku iedzīvotāju labklājības līmenis.
Šobrīd noteikumu projekts ir izdiskutēts Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomē (LOSP), tādejādi līdzsvarojot pircēju un mājražotāju intereses. Lai pilnīgi izvērtētu iespējamos riskus, diskusijas par normatīvā akta papildinājumiem un labojumiem turpinās.
 |