Viedokļi E-Polā

Eksperte: Latvijas zeme nonāks dažu vietējo lielsaimnieku rokās

Emocionālu lozungu aizsegā par Latvijas zemes aizsargāšanu no ārvalstu investoriem, faktiski tiek virzīti neizdevīgi zemes iegādes un pārdošanas nosacījumi ne tikai ārvalstniekiem, bet arī vietējiem iedzīvotājiem. Tā rezultātā tiks panākta mākslīga lauksaimniecībā izmantojamo zemju (LIZ) tirgus aizvēršana un konkurences ierobežošana, kas draud ar zemes cenu kritumu un lauksaimnieciskās ražošanas attīstības stagnāciju. Tas vedina domāt, ka tiek lobētas dažu vietējo lielsaimnieku intereses savās rokās koncentrēt lielāko daļu Latvijas zemes, uzskata Eva Branta - Nellemanne, ActusQ direktore.

Zemkopības ministrijas izstrādātie grozījumi likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" smagām sekām pakļauj visu lauksaimniecības nozari, nekādā veidā nevirzoties uz mērķi efektīvi un ilgtspējīgi izmantot vienu no Latvijas lielākajiem dabas resursiem - lauksaimniecībā izmantojamo zemi - un neveicinot lauksaimniecisko ražošanu. Tā vietā aktīvi tiek virzītas populistiskas izmaiņas, kuru acīmredzamais mērķis ir izslēgt no tirgus ārvalstu investorus un radīt nopietnus apgrūtinājumus darījumiem ar zemi.

Turpina Eva Branta - Nellemanne: "Jebkādi ierobežojumi izjauks dabisko tirgus piedāvājumu un pieprasījumu, kā rezultātā lauksaimniecībā izmantojamās zemes cenas kritums ir neizbēgams. Tas negatīvi skars ikvienu īpašnieku, kurš savu zemi vēlēsies pārdot. Jāņem arī vērā, ka visbiežāk Latvijas zemniekam nav vajadzīgā finanšu kapitāla, lai uzreiz iegādātos zemi, līdz ar to ieguvēji no zemes cenas krituma būs vien lielsaimnieki, kuri atrodas pavisam citā situācijā. Viņi būs panākuši, ka ārvalstu investori, izstumti no tirgus, nekonkurēs par labāko zemes cenu, savukārt zemes īpašnieki būs spiesti savu īpašumu atdot par sviestmaizi. Vietējiem lauksaimniekiem nebūs konkurences spiediena kāpināt ražošanas efektivitāti."

Eksperte uzsver, ka maldīgi ir domāt, ka tirgus slēgšana un jaunu ierobežojumu ieviešana palīdzēs efektīvi apsaimniekot Latvijas zemi. Nekas neliecina, ka virzītie grozījumi sekmēs ilgtspējīgu lauksaimnieciskās ražošanas attīstību, kam jākļūst par galveno prioritāti Latvijas lauksaimniecības politikā.

"Diemžēl divdesmit gados Latvijas lauki nav attīstījušies tik strauji, cik būtu iespējams. Ir skaidrs, ka vietējiem zemniekiem trūkst vajadzīgo finanšu, cilvēku un zināšanu resursu, lai attīstītu efektīvas saimniecības un konkurētspējīgu lauksaimniecisko ražošanu. Arī bankas nedos vietējiem uzņēmējiem kapitālu, kamēr vietējie uzņēmēji nepierādīs, ka māk ražot un radīt atdevi. Valsts spēja finansēt Latvijas lauksaimniecības izaugsmi galvenokārt ir saistīta ar ES fondu līdzekļiem. Tātad Latvijai nepieciešams ārvalstu kapitāls, lai lauki atspertos, citādi lauki turpinās nīkuļot un Latvijai nepieciešams pildīt starptautiskos līgumus, lai turpinātu saņemt ES fondu līdzekļus. Cerēt, ka jauni ierobežojumi un ārvalstu investoru izstumšana no tirgus nesīs jūtamas pārmaiņas ražošanā, ir pilnīgi nepamatoti," uzsver E. Branta - Nellemanne.

Eksperte arī piebilst, ka, slēpjoties aiz skaļiem lozungiem par nacionālo interešu aizsardzību, reāla virzība uz lauksaimniecības izaugsmi nenotiks, kas nozīmē, ka cilvēki no jau tā tukšajiem pagastiem turpinās aizbraukt un tā saucamajiem ekonomiskajiem bēgļiem nebūs nekādas intereses atgriezties mājās.

Zemes izmantošanu lauksaimnieciskajai ražošanai un ražošanas aktivitāti būtu iespējams regulēt ar pietiekoši vienkāršiem rīkiem, piemēram, ar platībmaksājumu atbalsta saņemšanas nosacījumiem, kas ir viens no galvenajiem virzītājspēkiem un zemes tirgus tendenču noteicējiem. Tāpat to var izdarīt ar nekustamā īpašuma nodokļa piemērošanas kārtību. Šie regulējumi, protams, skartu visus "dīvānzemniekus" - kā vietējos, tā ārvalstu, toties lauksaimnieciskai ražošanai būtu iespēja attīstīties.

Informācijai par plānotajiem grozījumiem likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos"

Pašlaik notiek darbs pie grozījumiem likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos". Pirmkārt, ir mēģinājumi atcelt pašreiz spēkā esošo normu, ka ar 2014. gada 1.maiju ES dalībvalstu pilsoņi un ES dalībvalstīs reģistrētas juridiskās personas zemi varēs iegūt īpašumā ar tādiem pašiem noteikumiem kā Latvijas pilsoņi, Latvijas valsts un pašvaldības, kā arī uzņēmumi. Tiek lemts par moratorija pagarinājumu līdz 2020. gadam, kas ir pretrunā ar ES normām, un šādi aizliegumi Latvijai var draudēt ar iespaidīgām soda sankcijām. Līdzīgs precedents jau piedzīvots Bulgārijā, kas saņēmusi nepārprotamu brīdinājumu no ES.

Papildus likumā tiek virzīti virkne grozījumu, kas paredz būtisku ierobežojumu kā ārvalstniekiem, tā vietējiem iedzīvotājiem gadījumā, ja no 2014. gada 1.maija zemes tirgus ārvalstniekiem Latvijā tomēr tiks atvērts. Piemēram, Zemkopības ministrija kā likuma autors cer ieviest nosacījumu, ka pēdējos trīs gadus pēc kārtas gūti ieņēmumi no lauksaimnieciskās ražošanas tieši Latvijā. Tāpat tiek virzīta norma par vairāku pakāpju pirmpirkuma tiesību ieviešanu zemes pārdošanas procesā, kas visticamāk novedīs pie papildus administratīvā sloga un tiesvedību procesiem. Diezgan dīvains ir piedāvājums pirmpirkuma tiesības piešķirt lauksaimniecības zemes īpašniekiem, kuri atrodas 50 km attālumā no iegādājamās zemes, t.i. 100 km diametrā. Šī norma nav saistīta ar mērķi izveidot efektīvas un konsolidētas saimniecības.