Viedokļi E-Polā

Jaundibināta lauksaimnieku organizācija vēršas EK ar sūdzību par zemes tirgus ierobežošanu

Plānotie ierobežojumi Latvijas zemes pārdošanā ārvalstniekiem nav pieļaujami, jo ierobežo Eiropas Savienības un Latvijas pilsoņu tiesības laukos veikt uzņēmējdarbību un brīvi rīkoties ar savu īpašumu, līdz ar to šogad dibinātā Latvijas lauksaimniecības attīstības padome vērsusies Eiropas Komisijā ( EK ) ar attiecīgu sūdzību, biznesa portālu "Nozare.lv" informēja organizācijas vadītājs Armands Broks.

Padomes vēstule adresēta EK prezidentam Žozē Manuelam Barrozu, eirokomisāram lauksaimniecībā un lauku attīstībā Dacianam Ciološam, iekšējā tirgus un pakalpojumu komisāram Mišelam Barnjē, kā arī EK pārstāvniecības Latvijā vadītājai Innai Šteinbukai.

Latvijas lauksaimniecības attīstības padome uzsver, ka Latvija var piedzīvot virkni starptautisko un vietēja mēroga tiesvedību jautājumos par īpašumtiesību autonomiju. Turklāt, ja Latvijā tiks pieņemts lēmums par zemes iegādes moratorija ārvalstu pircējiem pagarināšanu, Latvijai varot draudēt miljonos mērāmas soda sankcijas.

Organizācija informējusi EK arī par publiskajā telpā izskanējušajiem vairāku lauksaimnieku organizāciju rosinājumiem vākt parakstus par referenduma rīkošanu ar mērķi ierobežot zemes tirdzniecību ārvalstniekiem.

"Šie priekšlikumi atkārtoti pagarināt zemes iegādes moratoriju ārzemniekiem līdz 2020.gadam ir populisms. Latvija pēc iestāšanās Eiropas Savienībā ir jau izmantojusi savas vienreizējās tiesības atcelt zemes tirgus liberalizāciju, pārejas periodu pagarinot līdz 2014.gada 1.maijam, un vairs nav juridiska pamata šo termiņu pagarināt. To neievērojot, Latvija var nonākt tādā pašā situācijā kā Bulgārija, kurai jau draudēja miljoniem eiro liela soda nauda. Tomēr būtiskākais grozījumos ir tas, ka tiks ierobežota īpašumtiesību autonomija ikvienam zemes īpašniekam Latvijā," akcentēja Broks.

Viņš arī norādīja - ja Zemkopības ministrijā gribot cīnīties pret "dīvānu zemniekiem", kā arī panākt, ka zeme patiešām tiek izmantota lauksaimniecībā, tirgus ierobežošana nav pareizais risinājums. Slinkiem zemes īpašniekiem nav nacionalitātes, līdz ar to tirgus slēgšana ir absurda un tā nesasniegs mērķi saistībā ar ražošanas attīstību, sacīja uzņēmējs.

Viņaprāt, plānotie ierobežojumi ļaus laukos attīstīties tikai šauram lokam turīgu Latvijas lielražotāju, kuriem būs radīti labvēlīgi apstākļi.

"Citiem durvis būs slēgtas, jo vai nu nebūs prasītās lauksaimniecības izglītības, vai pieredzes un kapitāla. Tā vietā, lai strādātu pie praktiskiem risinājumiem, ministrija plāno ierobežot iedzīvotāju neatkarību brīvi rīkoties ar savu īpašumu. Būtisku apjomu izcīnīto ES fondu līdzekļu nākamajā periodā ministrija plāno tērēt jauna administratīvā aparāta uzturēšanai un apšaubāmai zemju apsaimniekošanas struktūras izveidei tā vietā, lai šos līdzekļus novirzītu zemju īpašniekiem un apsaimniekotājiem reālu darbu izpildei vai efektīvu apmācību programmu izveidei," rezumēja organizācijas vadītājs.

Latvijas lauksaimniecības attīstības padome dibināta šogad. Organizāciju ir izveidojusi lauksaimnieku un lauksaimniecības attīstībā ieinteresētu uzņēmēju domubiedru grupa. Kā "Nozare.lv" norādīja Broks, patlaban norit biedrības reģistrācijas process un tuvāko nedēļu laikā sāksies biedru uzņemšana.

Kā ziņots, likums " Par zemes privatizāciju lauku apvidos" nosaka, ka ar 2014.gada 1.maiju ES dalībvalstu pilsoņi un ES dalībvalstīs reģistrētas juridiskās personas zemi var iegūt īpašumā pēc tādiem pašiem noteikumiem kā Latvijas pilsoņi, Latvijas valsts un pašvaldības, kā arī uzņēmumi.

Savukārt nacionālā apvienība "Visu Latvijai!" -"Tēvzemei un brīvībai''/LNNK pērn 28.novembrī rosināja grozījumus likumā, paredzot ierobežot lauksaimniecības zemju tirgus liberalizāciju vismaz līdz 2020.gada 1.maijam, kad beigsies nākamais ES daudzgadu budžets.

Kā iepriekš Saeimas sēdē norādīja Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Edvards Smiltēns (V), zemes iegādes ierobežojumi ir bijuši spēkā jau ilgu laiku un tie ir bezjēdzīgi, jo investori slēpjas un nav iespējams noskaidrot, cik daudz zemes ir pārdots ārvalstniekiem. Ārvalstu investoru mājaslapās esot pieejama informācija par 10 000-20 000 un pat 100 000 hektāru iegādi Latvijā.