Viedokļi E-Polā

Prognozē, ka Saeima akceptēs stingrākas prasības zemes pircējiem

Valdības akceptētie priekšlikumi likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos", kuri nosaka, kāda fiziska un juridiska persona drīkstēs pirkt lauksaimniecības zemi, un kuri šodien tiks nodoti skatīšanai Saeimas komisijās, varētu tikt pieņemti, jo ir vērsti uz lauksaimnieciskās zemes izmantošanu ražošanai, izskanēja biznesa portāla "Nozare.lv" rīkotajā diskusijā.

"Domāju, ka Saeimas vairākums likumprojektu atbalstīs, apzinoties, ka šis ir instrumentu kopums, kas vērsts uz to, lai panāktu, ka efektīgi tiek izmantots katrs zemes hektārs, zeme nonāktu ražotāju rokās, nevis būtu spekulāciju objekts," sacīja partijas "Vienotība" frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Edvards Smiltēns.

"Šie ir galvenie virzieni, un regulējums par ierobežojumiem ir viens no instrumentiem, kā filtrs personām, kas gribēs pirkt vairāk nekā piecus hektārus, - pirmpirkuma tiesības, lauksaimnieciskā izglītība, rakstisks apliecinājums par ražošanas sākšanu pēc trim gadiem utt. Protams, tā nav brīnumnūjiņa, tomēr sekmēs sakārtot zemes tirgu un to, ka īpašumi paliek vietējo rokās," sacīja Smiltēns.

Tikmēr nacionālās apvienības VL-TB/LNN deputāts Dzintars Kudums norādīja, ka atbalstīs priekšlikumus un papildus iesniegs arī savējos. "Piemēram, ja ārzemnieks vēlas zemi pirkt, lai aizstāv biznesa plānu latviešu valodā, tas tikai veicinās cilvēka iekļaušanos vietējā kultūrvidē. Bet ko var izdarīt - par aizlaistu un neapstrādātu zemi uzlikt lielāku nodokli nekā pašreizējie 3%? Nodokli vajag paaugstināt gadu no gada, lai cilvēki saprot, ka tā, kā ir patlaban, nepaliks. Varētu noteikt zināmu robežu, varbūt 500 vai 1000 hektāru īpašumā, pēc kuras nodoklis stipri palielināsies. Tas, protams, neattieksies uz iznomātām zemēm, bet uz personīgiem īpašumiem, un tas ir mans personīgais viedoklis," sacīja deputāts.

Arī Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes pārstāvis Valdis Dzenis izteicās, ka būtu jānosaka stingrāki nodokļi neapstrādātai zemei nekā pašreizējie 3% no kadastra vērības. "Dzīvojot laukos, ir tikai trīs iespējas, ko iesākt ar zemi, - uz tās strādāt, iznomāt vai pārdot. Zemnieki nevēlas, lai ārzemnieks uz savas zemes gulētu un nekā nedarītu. Jānosaka atbildīgais, kurš uzmana, kas notiek ar zemēm, un vienīgais, kurš to spēj izdarīt, ir pagasts. Tas var sasaukt administratīvo komisiju un uzlikt sodu, vai arī sekot, kad piemērot paaugstināto nodokli par aizaugušām platībām," sacīja zemnieks.

Savukārt biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētāja vietnieks saimniecības "Mežacīruļi" līdzīpašnieks Juris Cīrulis norādīja - ja ārzemnieks Latvijā nodibina ģimeni, nekāda likumdošana nestāsies viņam ceļā. "Tas, ka gribam uzlikt lielākas prasības, ir tikai normāli, un šis filtrs nevienam ļaunumu nenodara, tās gan ir nelielas neērtības, bet gan jau pieradīs," sacīja Cīrulis.

Tikmēr uzņēmējs un kompānijas "Foran Real Estate" līdzīpašnieks Gundars Skudriņš vērsa uzmanību uz zemes īpašnieku struktūru Latvijā. "Ārzemniekiem Latvijā pieder tikai 10% no visām lauksaimniecības zemēm, tas ir, nedaudz vairāk nekā 300 000 hektāru. Savukārt privātajās rokās ir ap trim miljoniem hektāru, tātad nesalīdzināmi vairāk. Kur ir problēma? Ja raugāmies uz valsts drošību, ārzemju kapitāla klātbūtnes šeit ir par maz," sacīja Skudriņš.

Viņš norādīja, ka pēdējos gados kompānija nopirkusi no Latvijas pilsoņiem ap 14 000 hektāru lauksaimniecības zemes. No šī apjoma tā zeme, uz kuras patiešām var ražot, ir 4500 hektāru, no kuriem savukārt apmēram 3000 hektāru ir iznomāti vietējiem zemniekiem.

"Tās ir ļoti lielas investīcijas, kas ieguldītas zemes sakopšanā, un nezinu, kurš Latvijas zemnieks to varētu izdarīt. Ierobežojumi mūs reāli neskars, jo ražošana uz visas iepirktās zemes jau notiek, tātad kritērijiem atbilstam. Par to, ka ārzemju investīciju vēl joprojām par maz un vietējie paši nevar zemi nopirkt, liecina fakts - izbrauciet cauri Vidzemes augstienei un redzēsiet, ka tur drīz vairs nebūs ainaviskās vērtības, viss aizaudzis. Neatkarīgās Latvijas laikā bija 25% mežu, tagad - jau 50%," sacīja uzņēmējs.

Diskusijā piedalījās nacionālās apvienības VL-TB/LNN deputāts Kudums, biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētāja vietnieks saimniecības "Mežacīruļi" līdzīpašnieks Cīrulis, investīciju kompānijas "NCH Riga" vadītājs Kārlis Cerbulis, Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Ingūna Gulbe, uzņēmējs, lauksaimnieks, kompānijas "Foran Real Estate" līdzīpašnieks Skudriņš, Saeimas deputāts, partijas "Vienotība" frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Smiltēns, kā arī Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes pārstāvis agronoms Dzenis.

Kā ziņots, likums "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" nosaka, ka ar 2014.gada 1.maiju beidzas pārejas periods un ES dalībvalstu pilsoņi un ES dalībvalstīs reģistrētas juridiskās personas zemi oficiāli var iegūt īpašumā pēc tādiem pašiem noteikumiem kā Latvijas pilsoņi vai uzņēmumi.

Ministru kabinets 21.janvārī atbalstīja Zemkopības ministrijas sagatavotos grozījumus likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos", kas maina tiesības iegādāties lauksaimniecības zemi, tostarp nosakot, ka personām obligāti jāsāk zemes apsaimniekošana trīs gadu laikā no tās iegādes.

Visu diskusiju lasiet biznesa portālā "Nozare.lv" sadaļā "Viedokļi, intervijas" (http://www.nozare.lv/comments/item/13350611-EB49-00D4-1822-D2F627C7256B/) un aģentūras LETA sadaļā "Intervijas" (http://www.leta.lv/plus/13350611-EB49-00D4-1822-D2F627C7256B/).