Viedokļi E-Polā

Zemnieki nerīkos referendumu par zemes iegādes aizliegumu ārvalstniekiem

Nacionālās apvienības rosinātie grozījumi likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos", paredzot līdz 2020.gadam pagarināt ierobežojumus zemes iegādei ārzemniekiem, ir "neiespējamā misija", kuru neatbalsta ne vairums politiķu, ne arī zemnieku organizācijas. Līdz ar to netiks rīkots attiecīgs referendums, jo tam nav nekādas jēgas, izskanēja biznesa portāla "Nozare.lv" rīkotajā diskusijā.

"Pagarinājums nav iespējams, pretējā gadījumā būtu jāgroza Latvijas pievienošanās līgums Eiropas Savienībai (ES), līdz ar to nacionālās apvienības piedāvātie priekšlikumi ir "neiespējamā misija". Šī norma bijusi spēkā desmit gadus un strādājusi kā caurais siets. Realitātē patlaban vairāki simti tūkstoši hektāru zemes Latvijā pieder ārzemniekiem. Saeimai šie priekšlikumi jānoraida, jo tādā veidā tikai tracinām Eiropas Komisiju," sacīja partijas "Vienotība" frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Edvards Smiltēns.

Savukārt Dzintars Kudums (VL-TB/LNN) norādīja, ka pagarinājums ir nepieciešams. "Apzināmies, ka nevaram grozīt starpvalstu līgumus, tomēr jādara viss iespējamais, lai zeme paliktu Latvijas pilsoņu rīcībā. Piemēram, lietuvieši savākuši parakstus attiecīga referenduma rīkošanai, tātad var iet arī šo ceļu," sacīja deputāts.

Tikmēr biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētāja vietnieks, saimniecības "Mežacīruļi" līdzīpašnieks Juris Cīrulis atzina, ka referendumam nebūtu jēgas. "Esam bijuši klāt visās sarunās par likuma grozījumiem, un skaidrs, ka nekāda referenduma nebūs, tam nav jēgas. Piekrītu, ka līdzšinējie noteikumi ir kā siets, vienlaikus visi tirgus dalībnieki labi zina, ka pēdējā iespēja kaut ko mainīt bija 2011.gads, kad kopīgiem spēkiem aizliegumu pagarinājām uz četriem gadiem. Lai cik simpātiski būtu "nacionāļu" priekšlikumi to atkārtot, man kā pragmatiķim jāskatās tālāk - pavasarī jāapstrādā lauki un jāsēj labība. Rēķinos ar reālo situāciju, ka pagarinājumu nebūs," atzina zemnieks.

Arī Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes pārstāvis Valdis Dzenis piekrita, ka referenduma rīkošana būtu laika un resursu zaudējums. "Publiskajā aptaujā par tautas nobalsošanu esam savākuši ap 4000 parakstu. Tomēr jāatzīst, ka ar to visu diemžēl tēlojam donkihotus pret Briseles birokrātijas dzirnavām. Zemnieki ir nokaitināti, tomēr patlaban rīkot referendumu nav reāli, nav jēgas," norādīja Dzenis.

Tikmēr lauksaimnieks, kompānijas "Foran Real Estate" līdzīpašnieks Gundars Skudriņš situāciju ar izmaiņām zemes tirgū vērtēja divējādi. "Kā ārvalstu investoru pārstāvi šāds kalambūrs ar likumu mani pilnībā apmierina. Ja grozījumi izies cauri, zeme Latvijā kļūs lētāka, ārzemnieki turpinās pirkt zemi. Savukārt kā lauksaimniekam man situācija neuzlabosies. Aizejot uz banku un liekot pretī lētākus aktīvus, varēšu investēt nevis 100, bet vairs tikai 50 hektāros. Jāraugās uz lietām pragmatiski un jāsaprot, ka finanšu pasaulē naudai nav nacionālas piederības vai izcelsmes. Tie, kuri gribējuši, zemi ir nopirkuši un strādā. Jārod iespēja atbalstīt ražojošos zemniekus, lai viņi kļūst konkurētspējīgi, nevis jājauc kopā praktiskas lietas ar priekšvēlēšanu kampaņu un visu jāved uz ekonomikas strupceļu," sacīja uzņēmējs.

Ja Saeima pieņemtu valdības atbalstītos priekšlikumus likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos", kas nosaka virkni ierobežojumus zemes iegādei, tās cena īstermiņā varētu samazināties, uzsvēra atsevišķi diskusijas dalībnieki. Savukārt citi sliecās domāt, ka zemes cena nekritīs, bet lēnām pieaugs un ilgtermiņā zeme tās īpašniekiem būs kā zelta kapitāls.

"Ilgtermiņā pilnīgi skaidrs - tiem, kuriem patlaban pieder mežs vai zeme, tas būs zelta kapitāls, ja vien nākamajām paaudzēm īpašumu noturēs, to nepārdodot. Jau patlaban perspektīvākās eksporta nozares ir lauksaimniecība un pārtika. Ņemot vērā prognozējamo pieprasījumu pēc pārtikas un koksnes, šis ir nenovērtējams kapitāls," sacīja Edvards Smiltēns.

Investīciju kompānijas "NCH Riga" vadītājs Kārlis Cerbulis prognozēja, ka pašreizējā zemes cenu starpība ar Rietumiem nesamazināsies, un Latvijā tā ir vidēji trīs reizes zemāka. "Protams, zemes vērtībai jāpieaug, lai zemnieki varētu veiksmīgāk kreditēties. Vietējie zemnieki jau tagad aktīvi pērk zemi, piemēram, visa zeme, ko manis pārstāvētais amerikāņu pensiju fonds pirms 15 gadiem iepircis un iznomājis, pārdota atpakaļ vietējiem zemniekiem. Un zemes cena patiešām kāpj," sacīja Cerbulis.

Savukārt saimniecības "Mežacīruļi" līdzīpašnieks Juris Cīrulis norādīja uz pašvaldību ietekmi cenu veidošanā. "Manā pusē Zemgalē zemes cenu bieži vien nosaka pašvaldības, kuras ar vienu blīkšķi var cenu uzraut augšā. Piemēram, pašvaldība pārdod savu zemi ar sākuma cenu 3000 latu par hektāru un izsoles soli - 500 latu. To gan nopirka vietējais zemnieks, bet nu cena ir astronomiska. Nekad neko nevar prognozēt, turklāt būtisks faktors ir arī zemes auglības novērtējums. Jebkurā gadījumā zemes cena nekritīs, tikai lēnām pieaugs," atzina zemnieks.

Tikmēr agronoms Valdis Dzenis sacīja, ka zemes cenās neesot nekādas sistēmas - katrs īpašnieks uzliek tādu summu, kādu grib, un tad nogaida, kas nu būs. "Iznākumā neviens nepērk un zeme stāv neapstrādāta. Mana kaimiņiene uzlika cenu 2000 latu par hektāru, atradās pircējs, un viņa ātri pielika klāt vēl 1000 latu."

Kompānijas "Foran Real Estate" līdzīpašnieks Gundars Skudriņš atzina, ka ražojošai zemei Zemgales pusē cenu kritums nav gaidāms, jo tur ir ļoti liela konkurence. "Vidzemē, Latgalē, kur lauksaimniecības zeme vairumā ir aizaugusi un ārzemnieki mēģina ar saviem līdzekļiem to atgriezt ražošanā, tur gan būs būtisks, vismaz 20% liels, cenu kritums," prognozēja uzņēmējs.

Viņš atzina, ka viņa īpašumā Cēsu novadā zemes cena patlaban ir ap 1000 latu par hektāru. "Apsaimniekoju 500 hektāru, nav plāna pirkt klāt papildus zemi, bet gan palielināt ražošanu uz jau esošajiem hektāriem. Saimniecībā ir ap 100 hektāru ārstniecības augu, un mums subsīdijas ir mazsvarīgas, jo uz apgrozījuma fona no viena hektāra tas neko daudz nenozīmē," skaidroja uzņēmējs.

Arī Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Ingūna Gulbe teica, ka neredz iemeslu zemes cenas samazinājumam. "Cena varētu mainīties dažādu iemeslu dēļ, piemēram, šogad kailsala dēļ varētu nākties pārsēt daļu ziemāju, vajadzēs naudu, daži zemnieki rudenī bankrotēs, un, lai atdotu parādu, būs jāpārdod zeme. Tomēr kopumā cerēt, ka zeme Latvijā kļūs lētāka, nav iemesla, tas nenoliedzami ir kapitāls," sacīja Gulbe.

Diskusijā piedalījās nacionālās apvienības "VL-TB/LNN" deputāts Kudums, biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētāja vietnieks, saimniecības "Mežacīruļi" līdzīpašnieks Cīrulis, investīciju kompānijas "NCH Riga" vadītājs Kārlis Cerbulis, Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Ingūna Gulbe, uzņēmējs, lauksaimnieks, kompānijas "Foran Real Estate" līdzīpašnieks Skudriņš, Saeimas deputāts, partijas "Vienotība" frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Smiltēns, kā arī Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes pārstāvis agronoms Dzenis.

Kā ziņots, likums "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" nosaka, ka ar 2014. gada 1. maiju beidzas pārejas periods un ES dalībvalstu pilsoņi un ES dalībvalstīs reģistrētas juridiskās personas zemi oficiāli var iegūt īpašumā pēc tādiem pašiem noteikumiem kā Latvijas pilsoņi vai uzņēmumi.

Lai veicinātu lauksaimniecības un mežu zemes saglabāšanu Latvijas pilsoņu īpašumā, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome portālā "manabalss.lv" ir izveidojusi iniciatīvu "Latvijas zeme Latvijas pilsoņiem", savukārt biedrība "Zemnieku saeima" iepriekš neizslēdza iespēju sekot Lietuvas lauksaimnieku piemēram un sarīkot referendumu saistībā ar aizliegumu pārdot vietējo lauksaimniecības zemi ārvalstniekiem.

Visu diskusiju lasiet biznesa portālā "Nozare.lv" sadaļā "Viedokļi, intervijas" (http://www.nozare.lv/comments/item/13350611-EB49-00D4-1822-D2F627C7256B/) un aģentūras LETA sadaļā "Intervijas" (http://www.leta.lv/plus/13350611-EB49-00D4-1822-D2F627C7256B/).