Pētījumi

Lauksaimniecības kopprodukts: aprēķināšana, rezultātu pielietošana

Šis ir LVAEI tā laika vadošas pētnieces Rotas Šņukas promocijas darbs, kas aizstāvēts LLU Habilitācijas/promocijas Padomē 1997.gada 27.jūlijā. Visa aizstāvētā darba PDF fails pievienots pielikumā Izpratnei par darba būtību šeit tikai izraksts no ievada.

IEVADS

Galvenais šo pētījumu mērķis ir Latvijas lauksaimniecības kopprodukta un tā sastāvdaļu aprēķināšanas aspektu izpēte kontekstā ar lauksaimniecības sektora pašreizējās situācijas un tālākas attīstības iespēju izvērtēšanu.

Izpētes objekts - lauksaimniecības kopprodukts, tā aprēķināšanas aspekti un pielietošana lauksaimniecības nozares izvērtēšanā.

Darbā risinātie jautājumi ietver aspektus, kas saistīti ar lauksaimniecības kopproduktu. Ir pētītas makroekonomiskās kopsakarības visas tautsaimniecības kontekstā, kā arī dota atsevišķu lauksaimniecības nozaru analīze. Pētījumi koncentrēti uz iekšējā piedāvājuma izpēti, bet iekšējais pieprasījums, kā arī visi ar tirdzniecību un pārstrādi saistītie aspekti apskatīti tikai fragmentāri saistībā ar iekšējā nodrošinājuma izlietošanu.

Pētījuma kvantitatīvo rezultātu iegūšanai tika izmantota metožu kombinācija. Kā pamatmetode tika izmantota uz ANO principiem izveidotā lauksaimniecības kopprodukta aprēķina metode. Tika ņemti vērā aspekti, kas saistās ar šīs metodes atvasinājumu - Eiropas Savienības kopprodukta aprēķināšanas metodi - 1. nodaļas 1.2 apakšnodaļā tiek sniegts neliels ieskats galvenajos aprēķina metodikas aspektos.

Savukārt, lai iegūtu rezultātus lauksaimniecības sektora attīstības aspektu novērtēšanai, izmantota matemātiskā modelēšana.

Disertācijas darba struktūru veido: 5 nodaļas, 19 tabulas, 18 zīmējumi, kā arī rezultātu kopsavilkums, galvenie secinājumi un priekšlikumi.

Pētījumu apraksts sākas ar lauksaimniecības vietas analīzi tautsaimniecības kontekstā. ES lauksaimniecības kopprodukta aprēķina metodika tika atzīta par labāko instrumentu visas pieejamās informācijas sistematizācijai, tādēļ 1. nodaļas 1.2 apakšnodaļa tika veltīta ES lietotās metodoloģijas galveno aspektu teorētiskam aprakstam. Tālāk šajā nodaļā raksturoti gan vēsturiskie, gan pašreizējie ar lauksaimniecības kopprodukta aprēķinu saistītie aspekti. Bez tam dots lauksaimniecības sektorālo rādītāju interpretācija nacionālo kontu sistēmā. Tā kā šī sistēma ir ekonomiku visaptveroša, bet pagaidām netiek plaši izmantota lauksaimniecības sektorālos pētījumos, tad devām nelielu nacionālo kontu atsevišķu iedalījumu un pozīciju teorētisku aprakstu ar tam sekojošu praktisku analīzi. Nodaļas nobeigumā ir pētīti ar lauksaimniecības kopprodukta aprēķināšanu saistītie tiesiskie aspekti.

Otrā nodaļa tika veltīta informatīvā nodrošinājuma izpētes aprakstam un analīzei, kā arī ES dalībvalstu - Vācijas un Dānijas pieredzes izpētei. Bez tam aplūkoti darba gaitā izstrādātie ieteikumi datu apkopošanas grupējumu izmaiņām.

Trešās nodaļas pirmajās trīs apakšnodaļās ir attēloti pēc ES lauksaimniecības kopprodukta metodoloģijas iegūtie rezultāti par 1995. gadu un 1996. gada novērtējums, kā arī analizēti metodoloģijā nedefinētie aprēķina aspekti. Tālāk dots pievienotās vērtības aprēķins atsevišķām lauksaimniecības nozarēm, kura aprēķināšanas varianti izstrādāti darba gaitā, pētot pieejamo informāciju Latvijas gadījumā. Iegūto rezultātu ticamību apstiprina nozaru pievienotās relatīvās vērtības salīdzināšanas rezultāti ar bruto peļņas aprēķina rezultātiem, kas balstīti uz reāliem grāmatvedības datiem. Nodaļas nobeigumā dots iegūto aprēķinu salīdzinājums ar ES valstu rādītājiem.

Ceturtajā nodaļā ir aprakstīts uz lauksaimniecības kopprodukta aprēķina bāzes izveidotais agrārā sektora modelis. Analizēti rezultāti, kas pamato bruto pievienotās vērtības un ražošanas efektivitātes atkarību no dažādiem agrārās politikas attīstības virzieniem.

Pēdējā piektajā nodaļā ir izteikti konceptuāli priekšlikumi turpmākajai šo pētījumi attīstībai.

Šie pētījumi pamato šādas aizstāvāmās tēzes:

·      lauksaimniecības kopprodukta aprēķina teorētiskā bāze ir atšķirīga dažādās sabiedriskās formācijās,

·      statistiskās informācijas vākšanai un apkopošanai ir svarīgi lauksaimniecisko ražotāju grupējumi pēc ekonomiskās atbilstības,

·      lauksaimniecības kopprodukta aprēķināšana palīdz sistematizēt un apkopot informāciju gan nozares attīstības kopējā līmeņa noteikšanai makroekonomiskā griezumā, gan nozaru analīzē,

·      lauksaimniecības kopprodukta aprēķina kopējās produkcijas metodoloģiskā pieeja precīzāk atspoguļo Latvijas lauksaimniecības sektora ekonomiku nekā gala produkcijas,

·      ražošanas struktūra ir efektīvāka, ja tā tiešāk reaģē uz tirgus signāliem.

Pētījuma novitātes:

·      analizēta dažādu lauksaimniecības kopprodukta aprēķina pieeju atbilstība Latvijas situācijai,

·      analizēts lauksaimniecības sektors nacionālo kontu griezumā:

·      izstrādāti ieteikumi lauksaimniecības sektora informatīvā nodrošinājuma uzlabošanai,

·      izstrādāta lauksaimniecības nozaru bruto pievienotās vērtības aprēķināšanas metodika, kas balstīta uz kopprodukta aprēķināšanas metodoloģiskajiem pamatiem,

·      izveidots lauksaimniecības sektora matemātisks modelis agrārās politikas dažādu attīstības virzienu bruto pievienotās vērtības un ražošanas efektivitātes izvērtēšanai.