Runājumi

1999. gada subsīdiju programma mazo un vidējo saimniecību attīstībai. Kāpēc un kā?

Zemkopības ministrija (ZM), Lauksaimnieku konsultāciju un izglītības atbalsta centrs (LLKC), Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūts (LVAEI) un Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP) 30. oktobrī Cēsu rajonā rīkoja izbraukuma semināru "Eiropas Savienība - izaicinājums Latvijas lauku saimniecību struktūrai". Protams, jautājums ir viens: vai vajag veicināt jaunu preču saimniecību izaugsmi? Šī ir viena no tēmām, ko pārrunāja šajā seminārā. ### Pievienots (1) bilžrādes PDF fails un (2) saite uz semināra atreferējumu.

Zemkopības ministra padomnieks Jānis Lapše mazo subsīdiju uzskata par vienīgo subsīdiju, kas atbilst visiem kritērijiem par atbalstu lauksaimniecības attīstībai: "Kāds var gan būt atbalsts no citām programmām? Piemēram, Ls 15 par hektāru - par 15 ha kopā iznāk Ls 225 gadā. Kādu lauksaimniecību ar šo naudu var celt? Tas pats ir arī ar tām govju maksām. Bet šī programma ir vistuvāk ideālai subsīdiju programmai." Viņš domā, ka mazo subsīdiju programma noteikti ir turpināma un tā varētu būt viena no būtiskākajām subsīdiju nolikumā.
A. Miglavs secina, ka ar mazo subsīdijas palīdzību, kas pie cilvēkiem nonāca 2000. gadā, ir radušās saimniecības, kas jau iegājušas preču ražotāju apritē un no tās ārā vairs iet nevēlas. Tātad šī mazo subsīdija ir bijusi atbalsts lēcienam, lai kļūtu par lauksaimnieciskās produkcijas ražotāju.
"Varbūt lauksaimnieciskās ražošanas jeb preču ražošanas saimniecību struktūrai, kas pašlaik laukos izveidojusies, ir jābūt tieši tādai, kāda tā ir? Varbūt Latvijas lauksaimniecībai arī nemaz vairāk ražotāju nevajag?" vaicā A. Miglavs. "To skaits pēdējos gados ir stabilizējies: lopkopībā - iesaldējies, augkopībā pat nedaudz palielinājies. Turklāt nevienam nav mērķis mazo saimnieku piespiest ražot par katru cenu. Bet gan - dot atspēriena iespējas tām saimniecībām, kurām pietrūkst tikai nedaudz, lai varētu ražotāju "vilcienā" iekāpt."