Reģioni un attīstība

Latvijas teritoriju attīstības pārvaldības reforma: viedoklis sabiedriskai diskusijai

Valdības īstenot uzsāktās Latvijas administratīvi teritoriālās reformas kontekstā Andris Miglavs, Māris Pūķis, Pēteris Šķiņķis formulēja, argumentēja un piedāvāja sabiedrībai viedokli, ka (a) administratīvi teritoriālās reformas piedāvātā novadu un pilsētu robežu grozīšana nav tik nozīmīga kā visas teritoriju pārvaldības sistēmas maiņa. (b) šīs sistēmas maiņai jāaptver pārvaldības struktūra maiņu, finanšu pārvaldības reformu, teritoriālās organizācijas reformu. ### Šeit pielikumā pievienots fails ar publiskoto viedokli. Tāpat pievienota saite uz šī viedokļa izstāstījumā LPS Reģionālās attīstības un sadarbības komitejā 2019/09/04 izmantoto bilžrādi.

KOPSAVILKUMS

Nevienlīdzība

Sabiedrības politiskās dienaskārtības centrā pēdējās desmitgades laikā politiķi līdztekus dažiem citiem uzdevumiem nemainīgi liek nevienlīdzības mazināšanu. Tā ir arī viena no pašreizējās valdības nosauktajām 5 prioritātēm, un, formulēta kā solidaritāte- ir viena no Valsts prezidenta E.Levita nosauktajām 3 prioritātēm.

Nevienlīdzība izpaužas ne tikai dažādas lomas pildošu sabiedrības locekļu ienākumu atšķirībā, bet arī dažādās teritorijās līdzīgus darbus veicošu cilvēku ienākumos (starp atsevišķām pašvaldībām tā ir vairāk nekā 1,6 reizes) un, piemēram, arī veselu teritoriju ekonomiskajā produktivitātē – pievienotā vērtība uz iedzīvotāju Rīgas statistikas reģionā un Latgales reģionā atšķiras vairāk nekā 3 reizes.

Depopulācija

Visspilgtāk nevienlīdzība izpaužas veselu Latvijas reģionu attīstības vektoros – ja visnotaļ plašajā Pierīgas statistikas reģionā kopš iestāšanās ES iedzīvotāju skaits ir mazliet palielinājies, tad pārējos reģionos iedzīvotāju skaits samazinājies, pat par 27 % Latgalē un 24 % Vidzemē.

Demogrāfiskās prognozes nākamajām desmitgadēm paredz šo pašu procesu turpināšanos, iespējams, mazākos tempos. Pēc Eurostat prognozes Latvijas iedzīvotāju skaits līdz 2030. gadam samazināsies vēl par 187 tūkstošiem cilvēku [11'][1], kas ir 9,7 % no 2018. gada skaita.

Tajā pat laikā 104 sarūkošo teritoriju pašvaldības savos attīstības plānošanas dokumentos neparedz iedzīvotāju skaita samazināšanos un līdz ar to neparedz rīcības teritoriju pārstrukturēšanai, galvenokārt uz paredzamajai nākotnes situācijai atbilstošu viedas fiziskās un sociālās infrastruktūras izveidi – lai samazinātu šo jomu uzturēšanas finansēšanas izmaksas un vienlaikus uzlabotu to pieejamību un kvalitāti.

Ekonomiskā aktivitāte

Rīgas un Pierīgas reģionā kopā ekonomiskā aktivitāte pēdējās desmitgades laikā ir pat palielinājusies – nodarbināto iedzīvotāju skaits pieaudzis par 6 %, tikmēr visos pārējos Latvijas reģionos ir samazinājums, Latgalē pat par 13 % un Kurzemē  - par  9 %.

Lielā mērā tas saistīts ar to, ka perifērijā ir ierobežotākas iespējas jaunu uzņēmumu attīstībai. Taču nozīmīgs iemesls arī – zema pašu iedzīvotāju aktivitāte mazo un vidēju uzņēmumu veidošanā un finansiālas motivācijas trūkums pašvaldībām teritorijās piesaistīt investīcijas produktīvai uzņēmējdarbībai.

Pārvaldība

Šīs ir tikai dažas no problēmām, kuras raksturo Latvijas “iekšējo” situāciju. Blakus tām, kā sekas ir valsts stabilitātes un drošības samazināšanās, arī pašu iedzīvotāju un pārvaldības institūciju atbildības uzņemšanās spējas sarukums u.c. Kā sekas ir arī valsts un galvaspilsētas starptautiskās konkurentspējas relatīva samazināšanās.

Nu jau vairākas desmitgades Latvijas attīstība notikusi pretēji definētajiem mērķiem valsts reģionālajā politikā. Viens no, iespējams- galvenajiem tā cēloņiem ir centralizēta un sektoriāli organizēta valsts pārvaldība, ar neveiksmīgu, fragmentētu teritoriālās pārvaldības reformu virzīšanu, bez teritoriju kompleksas pārvaldīšanas prakses, ar funkcionāli un finansiāli vāju pašvaldību sistēmas uzturēšanu.

Risinājums

Lai risinātu augstāk minētās problēmas un pagrieztu Latvijas attīstības vektoru visu teritoriju izaugsmes virzienā, vajadzīga kompleksa pārvaldības reforma, lai radītu efektīvu, tolerantu, mainīgos apstākļos adaptēties spējīgu, līdzatbildīgu Latvijas teritorijas attīstības pārvaldības sistēmu Latvijas reģionu attīstības veicināšanai un sabiedrības labklājības izaugsmei.

Ir jārada sabiedrības iekšējos resursos un atbildībā sakņotu pašorganizējošu mehānismu teritoriju sociālajai un ekonomiskajai aktivitātei veicināšanai. Ir nepieciešama visas sabiedrības aktivitāte un līdzdalība daudzcentriskai un daudzveidīgai teritoriju attīstībai.

Lai radītu politisko, tiesisko un organizatorisko pamatu Latvijas attīstības vektora maiņai, piedāvājam īstenot Teritoriju attīstības pārvaldības reformu, kura sastāv no trīs neatņemamām, savstarpēji saistītām un līdzsvarotām sastāvdaļām:

            (A) Pārvaldības struktūras reforma

Esošās vietējās pašvaldības iekļaujošu apriņķu pašvaldību līmeņa izveide valsts pārvaldības struktūrā ar funkciju kopumu, kas veidojies

o      kopīgojot daļu no pašlaik vietējo pašvaldību atbildībā esošajām funkcijām (primāri- pamata un vidējās izglītība, transporta infrastruktūra, veselības un sociālās aprūpes infrastruktūra, biznesa attīstība;

o      deleģējot daļu no valsts pašlaik centralizētajām funkcijām un atbilstīgi pārstrukturētiem resursiem (primāri- profesionālās izglītības pārvaldība; primārā un sekundārā veselības aprūpe; valsts reģionālo un vietējo ceļu uzturēšana un attīstība; pasažieru pārvadājumu organizācija).

                   (B) Finanšu pārvaldības reforma:

Produktīvu ekonomisko aktivitāti teritorijās motivējošas un atbildīgas finanšu resursu veidošanās un izmantošanas sistēmas izveide, mainot nodokļu ieņēmumu pārdales kritērijus starp valsti un pašvaldībām, kā arī citu pārdales mehānismu jeb cita veida kritēriju definēšana arī valsts budžeta dotāciju piešķiršanai pašvaldību darbībai, par nozīmīgu, ja ne izšķirošu atzīstot motivācijas sistēmas izveidošanu produktīvas uzņēmējdarbības attīstībai pašvaldību teritorijā.

                   (C) Teritoriālās organizācijas reforma.             

Teritoriālās organizācijas reformas primārais uzdevums ir lielu reģionāla līmeņu pašvaldību teritoriju (apriņķu) izveide, radot priekšnoteikumus valsts teritoriālai un funkcionālai decentralizācijai. Tas ir citādā paradigmā balstīts Latvijas teritorijas attīstības pārvaldības risinājums, kurš:

Ø  decentralizētu Latvijas attīstību,

Ø  veicinātu visas Latvijas daudzcentrisku apdzīvotību,

Ø  efektīvāk izmantotu esošos un piesaistītu jaunus cilvēkresursus,

Ø  radītu efektīvāku uzņēmējdarbības vidi,

veidotu teritoriālā piederībā un pašatbildībā sakņotu kopienu dzīvi.