Ja vērtējam pēc standarta rādītāja- IKP pārmaiņas salīdzināmajās cenās- Latvijas ekonomika 4 gadu laikā (2020.-2023.) izaugusi par 5,7%, un tas patiešām nav sliktākais rādītājs ES valstu saimē- tas LV dod 17. (no 27) vietu. (Skatīt 1.tabulu)

 

Un šī ir tā neparastā reize, kad mūsu ziemeļu kaimiņi ir sliktākā pozīcijā - tikai 2,5% pieaugums un 21.vieta. Un tas viss ekonomikai ārkārtīgi neveiksmīgā 2023.gada ietekmē, kad EE līdz ar Īriju piedzīvoja visdziļāko ekonomikas apjoma kritumu Eiropā - veselus 3% viena gada laikā.

 

Savukārt Polija atkal nodemonstrējusi krīžu pārvarēšanas mākslu (tāpat kā 2008.-2010.gada finanšu krīzes laikā) un kļuvusi par reālu Baltijas tīģeri ar 10,9% izaugsmi 4 gadu laikā un 5.vietu Eiropas valstu kopā. Ļoti maz no PL atpalikusi Lietuva, iekrājot vēl 3_%punktu pārsvaru pār Latviju.

 

Ir bijuši ārkārtīgi dažādas krīžu pārvarēšanas stratēģijas, tomēr dominējošā vairākumā gadījumu tās saistījušās ar valsts dažāda veida subsīdijām ekonomikai (un nepastarpināti- iedzīvotājiem), kas finansētas uz gana strauji augoša valsts parāda rēķina. (Skatīt 2.tabulu)

 

Šo pēdējo 4 gadu laikā ES valstu konsolidētais valdību parāds palielinājās par 27,1 %. Jā, dominējoši tie bija 2020.-2021. gadi, pandēmijas gadi. Varam teikt, ka tā ir sabiedrību kopēji samaksātā, kaut indivīdu līmenī tieši nesaredzētā maksa par pandēmijas pārvarēšanas ceļa grūtību mīkstināšanu. Un tagad - arī par enerģijas tirgus pārmaiņām un Mskjas agresijas pievārēšanu.

 

Faktiski ES valstu valdības ekonomikā kopā 4 gadu laikā iepludināja 2950 GEUR aizņemtas naudas, tajā skaitā 1884 GEUR pandēmijas gados. Faktiski tie bija 4,8% no kopējā ES IKP apjoma šajos 4 gados. It kā ne ļoti daudz, bet...

 

Ar zināmu pielaidi, varam teikt, ka tas ir tāpat, kā mēs, katru reizi aizejot uz veikalu, apmaksātu rēķinu, kas būtu par 4,8 % lielāks, nekā naudas daudzums mūsu makā šī rēķina apmaksai. Un tā 4 gadus no vietas, viss pusmiljards ES iedzīvotāju.

Dažās valstīs (tostarp Beļģija, Francija, arī Rumānija, Spānija, Ungārija) šīs subsīdijas pat sasniedza 6-7%. Baltijas valstis noturējās aptuveni Eiropas vidējā līmenī - EE/LV/LT, attiecīgi 3,8/4,5/4,1 %%.

 

Īpaši tas bija novērojams C_19 pirmajā gadā - kad ES valstu kopējais valdības parāds gada laikā pieauga par 11%, un nebija nevienas valsts, kura būtu bez tā iztikusi. Pat EE atteicās no sava budžeta "konservatīvisma" politikas un palielināja valsts parādu 2,15 reizes gada laikā. Tomēr uz 1 iedzīvotāju EE pieaudzētais parāds bija 12.mazākais, un par 25% mazāks uz iedzīvotāju vidēji nekā ES kopumā. Rekordiste šajā rādītājā bija Dānija - 4,7 KEUR uz iedzīvotāju 2020.gadā. Latvija pirmo C_19 gadu aizvadīja taupīgi - ar tikai 870 EUR uz cilvēku valsts parāda palielinājumu.

 

Tomēr turpmākajos gados izpaudās būtiski atšķirīgas valstu spējas adaptēties jaunajiem izaicinājumiem.

 

Ja Dānija jau kopš 2021.gada sāka savu valdības parādu mazināt ne tikai relatīvi pret IKP, bet arī absolūti (un līdzīgi rīkojās arī Kipra, Portugāle un Zviedrija) - tad viss citas ES valstis turpinājušas meklēt palīdzību valsts parāda audzēšanā, kopā to nākamajos 3 gados vidēji palielinot vēl par ~1,5 reizēm lielāku summu nekā 2020.gadā. (3.tabula)

Latvija (un arī abas kaimiņvalstis) šajā ziņā vairāk pieskaitāmas Eiropas "viducītim" (2.tabula) - kopā 4 gados valsts parāds palielinājies par 4,5% no šo gadu kopējā IKP (pret ES vidējiem 4,8%, EE 3,8% LT 4,1% un veseliem 5,7% PL). Tomēr PL parāda salīdzinoši straujajai augsmei ir cita ģenēze - šī valsts pēdējo 2 gadu laikā ir ārkārtīgi strauji kāpinājusi aizsardzības izdevumus, un tieši šis faktors ir radījis vajadzību aizņemties tieši tagad un nevis atlikt izdevumus uz nākotni. Kaut gan kompaktās Baltijas (3 valstis) valstis parāda palielinājuma 4 gados rangā ir pilnīgi līdzās no 14.-16.vietai, atšķirīgs ir izejas no krīzes temps: EE 2023.gadā valsts parāds palielinājies vairs tikai 1,9% no IKP, kamēr Latvijai - par 3,8%, Lietuvu atstājot pa vidum.

 

Ar mazāko (un praktiski nejūtamu) paliekošo ietekmi uz valsts finansēm šo turbulento 4 gadu posmu aizvadījušas abas patiesās skandināvu valstis - Zviedrija un Dānija, kaut arī tieši Dānija bija valsts, kas pirmajā krīzes gadā uz 1 iedzīvotāju visstraujāk (ar atrāvienu) audzēja valsts parādu - 4,7 KEUR uz iedzīvotāju pret, piemēram, 3,2 KEUR Vācijā un 4,1 KEUR Francijā un tikai 2,7 KEUR Itālijā. Toties, izejot no šīs krīzes, Dānijā palikušais valsts parāda palielinājums šajos 4 gados ir mazāks par 1 KEUR...

 

Un vissmagāk šie 4 gadi uzsituši pa Beļģiju (+12,7 KEUR uz iedzīvotāju), Franciju (+10,5 KEUR) un Austriju (+9,95 KEUR).

 

Mūsu "lielās Baltijas" 4 valstis šajā rangā atkal ir līdzās - no 16. līdz 19. vietai - 3,9-3,3 KEUR uz 1 iedzīvotāju 4 gados.

 

Valstu īstenotās kompensējošās politikas ir ietekmējušas ekonomikas augsmes reālos tempus.

 

Ja atklāti - mums vienkārši jāsaprot, ka ierastie statistikas dati rada daļēji maldīgu ilūziju - IKP pieaugumu, līdzās inflācijai (kuras ietekmi aprēķinos novērš salīdzināmo 2015.gada cenu izmantošana) rada arī valdības aizņemšanās milzīgā budžeta deficīta finansēšanai.

 

Nauda, ko valdības ir "iepludinājušas" ekonomikā uz nākamo gadu izdevumu [valsts parāda apkalpošanai] pieauguma rēķina, saskaņā ar IKP novērtēšanas metodoloģiju, faktiski palielina uzskaitīto ekonomikas apjomu- ir lielāks preču un pakalpojumu pārdošanas apjoms, ko valsts iekšējā patēriņā varēja apmaksāt no valsts, uz aizņemšanās rēķina, sabiedrībai nenopelnīti izdalītās naudas - dažādie dīkstāves pabalsti, pensionāru un daudzbērnu ģimeņu dzīves sadārdzināšanās pabalsti, veselības aprūpes papildus un citādas izmaksas, pēdējos gados arī enerģētikas sadārdzināšanās kompensācijas un papildus izdevumi militārās drošības vajadzībām.

 

Ja par šo naudu koriģējam IKP, tad ekonomikas augsmes aina tomēr būtiski mainās. (4.tabula)

Izrādās, ka Eiropas ekonomika 4 gadu laikā ir augusi nevis par statistikā uzrādītajiem 3,9%, bet gan tikai par 0,7% - tātad praktiski tā ir stagnējusi. Latvijas ekonomikai augsme tikai 3,9% 5,7% vietā, Lietuvai 7,1% uzrādīto 8,5% vietā, un Igaunijai vispār uzrādītās 2,5% augsmes vietā ir 1,1% kritums. Un pat Polijai 2023. gadā izaugsmes vietā ir kritums par 1,6%. (Skatīt 4.tabulu)

 

Vislabāk C-19 un enerģētikas krīzi pārvarējusi Īrija (kosmiska 34,3% augsme 3 gadu laikā), Malta un Kipra. Arī tuvējām Zviedrijai un Polijai laba izaugsme šajos 3 gados (7,3 un 7,7 % attiecīgi).

Visas "lielās" ekonomikas šo 3 gadu izaugsmes tempa rangu noslēdz - Itālija, Vācija, Francija, Spānija, ar faktisku ekonomikas sarukumu par 4,8 (Itālija) līdz 1,6 (Francija) procentiem.

 

Latvija šajā rangā diemžēl ir tuvu pie beigām - 20.vieta ar 1,6% izaugsmi 3 gadu laikā pretstatā EE (10.vieta ar 4,6%), LT (dalīta ar PL 4./5. vieta ar 7,7%).

 

2023.gadu vislabāk noslēgusi Malta (+6,3%), Portugāle (+3,8%) un Spānija (+3,7%).

Eiropas industriālie milži turpinājuši negatīvi stagnēt: Vācija 17.vieta ar -0,3% un Francija 14.vietā ar -0,1%.

Rangu mums neierasti noslēdz Igaunija ar 5,4 % ekonomikas sarukumu.

 

Latvijas aina 2023.gadā bijusi vismaz šķietami būtiski labāka - ekonomikas augsme [sarukuma vietā] par 2,2%. Tas ir absolūti labākais rādītājs visā Lielajā Baltijā - 7 valstis.

 

Tomēr 4 gadu horizontā Latvija ar saviem 5,7% izaugsmē atpaliek gan no LT (+7,1%), gan PL (+6,0%). Ja saskaitītu 4 gadu summāro ekonomikas produktu, atpalicība diemžēl būtu vēl jūtamāka.

 

Un tas nav jautājums tikai par šī 4 gadus ilgā laika posma rezultātiem. Tas patiesībā ir nu jau mūsu pieraduma radīts ilgtermiņa izaicinājums - mums radusies garša labi dzīvot uz aizņemtas naudas rēķina. Kā tiem parastajiem pilsoņiem, kas iet un iet pārkreditēties, savu dzīves struktūru pārskatīt nevēloties nu nemaz - bankas taču vēl dod un mums jau valsts parāds ir vēl tik 52,7% no IKP - bet ES kopumā gandrīz 2 reizes vairāk - 94,7%. (4.bilde).

 

Varam vēl!!! Aizņemties! - jo mums taču ir grūti - tagad karš, elektrība un apkure dārga, pārtikas cenas pieaug... Nu nedzīvosim taču sliktāk - nepatīk mums tā.

 

Tāpēc prasīsim papildus, jau tā defīcītajā budžetā, neparedzētus algu pielikumus, pabalstus enerģijas cenām (un nevis energotaupīšanas pasākumiem), daudzmiljonu vērto pabalstu dažu tūkstošu elektroauto iegādei - kur mūsu elektrības sadārdzinājums ir bijis būtiski straujāks nekā naftas degvielai. Prasīsim PVN samazinājumu pārtikai - jo dažiem šķiet, ka valsts valdības personā ar savu plānoto deficītu pelnot uz savu iedzīvotāju rēķina.

 

Prasīsim patēriņam un nevis labu ceļu izbūvei, un nevis enerģētikas izaicinājumu atrisināšanai.

MUMS PIENĀKAS!!!

Sakiet, ko vēlaties, bet manās sajūtās šie dati parāda vien to, ka mūsu valdība un to akceptējusī Saeima savā būtībā ir arī ekonomiski domāt nespējīga.

 

Tā joprojām strādā ar moto: "Populisma solījumi šodienai uz parāda pieauguma rēķina, un nekā citādi! Cieti!!!".