Druskas

Vēstule kādreizējam draugam un cīņubiedram

Vēstule kādreizējam draugam un cīņubiedram, kas tagad kļuvis par ministru (Laimdota Straujuma) Pievienota saite uz vēstulē pieminēto runu pirms 15 gadiem

Sveika, Laimdota,

Piedod, ka atkal traucēju, bet Tev atkal ir iespēja izvēlēties šo pastu deletēt...

Respektēju, ko dari, un tomēr....

Tu saki, ka kādreiz piedomā pie manis.... Zini – laikam pat īsti vairs neticu....  

Cita starpā....

Netīšām, kārtojot savu arhīvu, uzdūros kādai savai runai, ko publiskā Latvijas konferencē teicu pirms 15 (!!!!) gadiem. Par kuras pieraksta esamību vispār pat nezināju.

Ja nav ko darīt kādā brīdī – varbūt ir luste izlasīt. Literāri pierakstīta laikam taču vārds vārdā. Un publicēta Latvijas Vēstnesī.....  

Tu, mums pēdējo reizi tiekoties, teici, ka ar mūsu institūtu – nu esot tā kā esot– kas tad tur palicis.... , un ar to darba kvalitāti arī esot tā kā esot....

Un zini? –

izlasot šo rakstu un Tavu vakardienas relīzi „Jāmeklē netradicionāli risinājumi lauku attīstībai”, un pieņemot, ka tā patiešām atspoguļo Tavas domas, man laikam varētu būt zināms pamats patiešām piekrist. Par to kvalitāti.

Ja ir jāpaiet pat 15 gadiem, lai līdz ministrijas politiskās vadības līmenim sāktu nonāktu mūsu (pētnieku) darba praktiskais rezultāts – formulēta un argumentēta doma- tad kaut kur ir problēma. Patiešām.  

Tik jautājums – vai problēma ir mūsu darbā un tā kvalitātē. Vai tomēr – arī auditorijas vēlmē ieklausīties un saprast mūsu „produktu”, tas ir - auditorijas kvalitātē. 

Kāds tam sakars ar vakardienas relīzi? 

Nedz Tu, nedz kāds cits politiķis līdz šim tā arī nepaceļ jautājumu par pārdodamu produktu (rūpniecības preču un pakalpojumu produktu) ražojošas industrijas izaugsmes dominējošo nozīmi lauku teritoriju un, būtībā - visu ārīgas reģionu sociālekonomiskajā attīstībā. Vienīgi – Latgali Jūs tā kā esat izcēluši mazliet... 

Tā vietā Tu atkal runā par publiskajiem pakalpojumiem. Bet - Kas tos apmaksās? Par kādu naudu? Ja nebūs pārdodamu produktu ražojošas industrijas, tad nebūs arī naudas... Budžets? Kāda velna pēc budžetam būtu īpaši jāapmaksā pakalpojumus teritorijās, kur nav pārdodamu produktu ražojošas industrijas? No kurienes budžets šādus resursus dabūs?

Vai tiešām arī Tu vienkārši nevēlies saprast, ka pakalpojumu nozares (arī publisko pakalpojumu) izaugsme un pieejamība ir funkcija no teritorijas iedzīvotāju finanšu resursiem (ko atsevišķos gadījumos gan var papildināt sabiedriskā nauda). Lielā problēma taču te nav spējā un prasmē sniegt pakalpojumus – jautājums taču apstājas finansēs. Funkcijas arguments taču ir produktīva saimnieciskā darbība. Bet no agrobiznesa vēl jākrīt ārā (un viņi kritīs!!!!) vēl desmitiem tūkstošiem ļaužu. 

Mūsu ziemā pabeigtā un publiskotā papīra noslēguma pužļveidīgā ilustrācija laikam taču Tevi un Tavus kolēģus politikas veidošanā pēc būtības nav sasniegusi. Mūsu darba kvalitāte atkal slikta?  

Tu skaisti vakar saki: „Patlaban daudzās pasaules valstīs notiek pāreja uz jaunas paaudzes reģionālo politiku, kas priekšplānā izvirza nepieciešamību apzināt un efektīvāk izmantot teritoriju attīstības potenciālu, lai palielinātu to starptautisko ekonomisko konkurētspēju un nodrošinātu iedzīvotāju dzīves kvalitāti, .... arvien lielāka nozīme tiek piešķirta laukos pieejamajiem dabas un cilvēkresursiem, jo to produktīva iesaiste ekonomikā ir izšķirošs priekšnoteikums, lai veidotu stabilu un ilgtspējīgu sociālekonomiskās attīstības pamatu teritorijās ārpus pilsētām...”

Lieliski!!!!  Tikai – pilsētai jau ar šodien to lauku darbaspēku praktiski nevajag.  

Tu saki:  „Jāmeklē netradicionāli risinājumi lauku attīstībai”. Skan forši... Un kas- mums tagad nelauksaimniecisku pakalpojumu sniegšana ir kaut kas netradicionāls??  

Bet par lauku telpu un tās iesaisti jaunajā Daniela virzītajā „industriālajā politikā” nedz Tu, nedz kāds cits nerunā.

Bet pēc laika tad atkal varēsi teikt – nu jā – un ar to Institūta darbu kvalitāti arī tā esot kā esot....

Tāpat kā kontekstā ar ZM politisko nespēju izšķirties par Piena centra veidošanu, kā nespēja politiski izšķirties par racionālas lauksaimniecības apdrošināšanas sistēmas veidošanu, zemkopības zinātnes attīstības politiku (un tie visi ir tikai daži mūsu darbi tikai ar manu līdzdalību) , kā   ..... un te vēl daudz kas cits..

Zini, piedod, tomēr patiesībā aizvainojoši... Ja tiek teikts, (virmo...) viedoklis, ka problēma ir mūsu darba kvalitāte.

Jā, es varu pat saprast politisku izšķiršanos par praktiskās pētniecības attīstības veicināšanu Universitātē. Un, kā vari atcerēties, es nekad neesmu bijis noskaņots pret pētniecību Universitātēs.

Tomēr – tas, ka Jūs (sabiedrība) nevēlaties pieņemt mūsu (pētnieku) piedāvāto produktu, nav mūsu darba kvalitātes jautājums un nav arguments pētnieciskās darbības monopolistiskai koncentrēšanai vienā struktūrā.    

Kaut kā tā...

Tāda manas privātas pārdomas uzjundīja mūsu vakardienas tikšanās.

Andris