Ļaudis, kas seko iekšpolitisko procesu attīstībai kaimiņzemē, ir grūti pārsteigt ar vēl ko agrāk nebijušu un jelkurā pasaules valstī, kuras konstitūcija nosaka, ka tā ir demokrātiska valsts, principā neiespējamu.

 

- Viņš "Jums nav Dimons" kļuva par Drošības padomes priekšsēdētāja vietnieku.

- Skripaļu indētāji atnāca uz televīziju un pastāstīja visai (!) pasaulei, cik aizrautīga vieta pasaulē ir Solsberijas katedrāles smaile, zaļie cilvēciņi no saimniecības preču veikalā veikalā nopirktu formu nēsātājiem dažu mēnešu laikā kļuva par nopelniem bagātiem krievu pilsoņu tiesību aizstāvības garantiem un miermīlīgiem atbalstītājiem,

- lidmašīnu virs Sņežnoje Ukrainā notrieca gaisā gan tobrīd neesoša UA lidmašīna SU25, bet NL tiesa par šo gadījumu nepietiekami izskatot UA vainu lidmašīnas notriekšanā,

- opozīcijas politisko līderi Borisu Ņemcovu nogalināja varas vēlāk patiešām notiesāti Čečenijas dīvainīši,

- nākamais opozīcijas partijas līderis Aleksandrs Isajevs netīšām 2019. gada novembrī atceļā no Tambovas vienatnē nomira vilciena kupejā ar sirdslēkmi,

- Donbasā Ukraina joprojām neizrāda vēlmi politiski atrisināt teorētiski iekšējo pilsonisko konfliktu ar RU deleģēto un RU pases valkājošo pilsoņu pārvaldītajām okupācijas administrācijām...

- Un arī tas vēl nav viss. Vēl ir kodolincidents Ņonoksā, Lošarika avārija Ziemeļu okeānā, varas no cietuma par narkotiku izplatīšanu atbrīvots žurnālists Sencovs....

 

Vēl ir ANAVALs, kurš netīšām gandrīz nomira avioreisa laikā. Kuram, pēc autoritatīvākā viņu izmeklējušā RU ārsta sprieduma - bija saasinājies pankreatīts un nosvārstījies cukura daudzums asinīs, iespējams, pārmērīgas alkohola lietošanas dēļ un kuru pēc prezidenta paša rīkojuma izveda no valsts ārstēšanai uz Berlīni, kaut komā esošu, tomēr tobrīd indes pilnīgi neskartu, un kuru, iespējams saindēja pa ceļam uz Berlīni lidmašīnā vai jau Berlīnes slimnīcā...

 

ANAVALs, par kura saindēšanas apstākļiem virkne pētnieciskās žurnālistikas centru sadarbojās Rietumu specdienestu sniegtās informācijas legalizācijā (pēc kādas amatpersonas izteikumiem), kas parādīja, ka viņu patiešām FDD darbinieki pieskatīja, jo cilvēkus, kuri sadarbojas ar Rietumu specdienestiem (bet citādi taču nebūtu legalizējamu materiālu) un kuri pauž domas par esošās varas gāšanas vajadzību un nelikumīgu darbību, taču ir jāpieskata - tas taču ir skaidrs, vai ne...

 

Un vēl - ir ANAVALs, kas vienkārši piezvana savas slepkavības organizēšanas līdzdalībniekam (nē, pašam slepkavotājam nē, tikai, kā izrādās, indēšanas pēdu nomazgātājam no policijas konfiscētā lietišķā pierādījuma - apakšbiksēm), kurš to visu 45 minūšu telefonsarunā izstāsta. Un izstāsta arī, ka patiesībā jau 'visos gadījumos viņi visu darāmo izdara prātīgi pārdomājot un ievērojot visas konkrētās nianses un apstākļus, kuru ir tik daudz... Tā teikt - ne pirmo reizi ar pīpi uz jumta...

 

Un šī telefona saruna nu ir ierakstīta. Un klīst tīmeklī pa visu pasauli, un stundā to noklausās tikai mazliet mazāk par 1 miljonu.

 

Un krimināllietas vēl joprojām nav - ir tikai FDD darbību driskreditējoša provokatīva falsifikācija.

Un Izmeklēšanas komitejas vadītājs Bastrikins mierīgi ir savā amatā.

Un diezgan svaigi ieceltais Prokurors Krasnovs, kam jāseko pilsoņu tiesību ievērošanai, mierīgi ir savā amatā.

Un FDD vadītājs Bortņikovs, kura puiši ir indējuši RU pilsoni RU teritorijā, mierīgi ir savā amatā.

Un RU Aizsardzības ministrs Šoigu, kura paspārnē esošs institūts izstrādā un ražo kaujas ķīmiskos ieročus, mierīgi ir savā amatā.

Un RU Drošības padomes vadītājs, kas sagadīšanās pēc ir arī RU Konstitūcijas ievērošanas garants un, saskaņā ar tās jauno redakciju - tikko kā izveidotās RU Valsts padomes vadītājs, mierīgi ir savā amatā.

 

Un visi mediji klusē citādi kā vien, ka publicējuši FDD paziņojumu, ka sarunas ar slepkavu ieraksts ir provokatīvs viltojums. Visi klusē. 1. kanāls, RTV, NTV, RBK, pat TASS un RIANovosti klusē.

 

Bet pilsoņi klausās rullīti. RUlandē. UA, daži arī Baltijā un Baltkrievijā. Kur ļaudis vēl saprot RU valodu un spēj izjust sarunu oriģinālā ar visām tās niansēm.

 

Un visu pasaules valstu specdienesti rāda savus ziņojumus savu valstu vadītājiem.

Rāda G7 locekļiem (kas jau sen, kopš 2014. gada vairs nav G8).

Rāda G20 (kuras sastāvā garants pirms pandēmijas vēl visiem spieda rokas un kopā fotografējās). Rāda dalībvalstīm ANO, kur DP pastāvīgā locekle ar veto tiesībām ir RU.

 

Pilsoņi RU arī joprojām klausās. Kāds pusmiljons katru stundu dienas laikā. (kamēr šo rakstīju, YT skatījumu skaits pieauga no 10,2 M līdz 10,6M) Un daži no viņiem pat atceras, ka "ja būtu gribējuši, būtu noindējuši" noindēt savas valsts pilsoni. Bez tiesas un pie nāvessoda moratorija. Un bez kriminālprocesa. 

 

Kā žurnālistu Sencovu gandrīz. Gribēja un iesēdināja. Bet te - nu tāds R specdienestu sadarbības partneris. Noteikti taču ir valsts nodevējs, jo sadarbojas. Noziedznieks. Jo viņa dēļ jaunas sankcijas noteiktas..

 

Kā no rīta cilvēki TV ekrānā paskatīsies uz savu garantu? Kas vakar piešķīra kārtējo ģenerāļa pakāpi ārkārtas situāciju ministram (ar savu karaspēku, cita starpā).

 

Kā reaģēs valstu prezidenti un premjeri, karaļi un šeihi. Ar kuriem tiek nu jau nemitīgi, kopš pavasara rosinātas sarunas par sankciju atcelšanu pandēmijas krīzes dēļ un ar kuriem vēl tik nesen garants ir rokojies.

 

Kā reaģēs pats garants, kas jau sen pieradis sevi uzskatīt par pasaules varas vecajo - viedāko pasaules valsts valdnieku, kas visilgāk ir savā amatā no visām nozīmīgajām valstīm?

 

Tā vairs nebūs tā pasaule. Tā, kas bija vakar. Jo tagad ir rullītis. Kurš pašlaik pasludināts par viltojumu. Bet kura pārbaudei vajadzīga vēl tikai viena saruna ar pēčāku audioanalīzi...

 

Varbūt kāds līdz rītdienas vakaram nomirs, vai atstās savu amatu, varbūt pat dodoties uz cietumu?

 

Varbūt tiks noslēgts jauns sociālais līgums - par savas valsts garanta personīgo ienaidnieku iznīcināšanas tiesībām? Un tad būs skaidrs visiem un visiem laikiem - konstitūcija un likumi patiesībā ir tikai, kas ir garanta draugu lokā.

Un tad vēl tikai šajā gadījumā - vai reāli mums austrumos būs jauna politekonomiskā siena? Jeb paliks tik priekškars?

 

Un cik procenti nākamgada parlamenta vēlēšanās nobalsos par valsts vienotājiem? Jeb varbūt jājautā - cik procentus balsu pierēķinās vienotāju kontā?

 

Bet mums pašiem mazais taktiskais jautājumiņš - vai joprojām kādam no mums apziņā būs doma, ka ekonomiskā sadarbība ar RU ir ekonomiskās labklājības avots arī šādos apstākļos.

 

Tāds viegls Minhenes līguma analoga tests...