Jau mēnesis pēcvēlēšanu protestos. Cilvēciski demokrātiski pareizi it kā būtu vēlēties, lai taisnība (lasi - par zaudētāju atzītā Svetlana T.) uzvarētu, un AGL neinaugurētu par BY prezidentu. Kas, iespējams, tā arī pat varētu notikt.

Bet, plašāk padomājot, labākais risinājums būtu BY straujš un gandrīz pilnīgs anšluss. 2 iemeslu dēļ.

 

Pirmkārt,

tas kļūtu par RU impēriskās būtības konkrētu izaicinājumu un reālu beigu sākumu. Jo ekonomikas produktivitātes un iedzīvotāju relatīvās labklājības atšķirības starp RU un BY, pat vienkāršoti rēķinot, patiesībā ir dramatiskas. 

Un RU valdībai (un tās vadītajai feodāli oligarhiskajai un no ogļudeņražu eksporta izšķiroši atkarīgajai ekonomikai) patiesībā tiktu radīts uzdevums finansēt ekonomikas atšķirību mazināšanos sociālpolitisko konfliktu izcelsmes novēršanai. Pašlaik - līdz 2020.gada energotirgus krīzei, RU ražotā IKP apjoms uz 1 cilvēku ir 1,67 reizes lielāks nekā BY. Arī sajūtu ziņā atšķirības ir gigantiskas - IKP, vērtēts pēc PPP, RU ir 1,45 reizes lielāks nekā BY.

 

Tiesa, Krimas gadījumā šī ekonomikas produktivitātes atšķirība bija vēl lielāka - 3 kārtīga. Tomēr naudas kopizteiksmē BY ekonomikas atpalicība no RU ir būtiski- 2,2 reizes, lielāka, jo tur dzīvo 4,2 reizes vairāk cilvēku un arī teritorija ir vēl būtiski lielāka. Pie kam teritorija faktiski bez dabas resursiem - vienīgais ir kālija sāls.

 

Tāpēc, vienkāršoti sakot, ar BY anšlusu RU ekonomikai faktiski rastos papildus ekonomiskā slodze aptuveni 3 Krimu apjomā. Pie kam apstākļos, kad naftas cenas ir sarukušas 3 kārtīgi un no naftas gūtie ieņēmumi valsts budžetā ir sarukuši pat vairāk nekā 4 kārtīgi salīdzinājumā ar Krimas pievienošanas lēmuma pieņemšanas laiku.

 

Faktiski RU ekonomikai tas nebūtu pa spēkam. Kas loģiski nozīmētu:

- vai nu nepiepildītas ekspektācijas 8 M cilvēkiem 500 km no Maskavas, kuri anšlusa rezultātā paliktu par 2.šķiras cilvēkiem ar daudziem bezdarbniekiem (no lielajiem valsts rūpniecības uzņēmumiem atlaistie cilvēki un ne tikai), un šie cilvēki kļūst par separātistu kustības perēkli.

- vai RU centienus šo pievienošanos pārvērst par šķietamu BY iedzīvotāju ieguvumu, kas samazinātu visas RU spēju pārbruņoties un radītu iekšēju neapmierinātību visā pārējā RU teritorijā un iedzīvotājos, kuru dzīves līmenis skaidri pasliktinātos un ļautu viņiem sākt sajust feodālā impērisma attīstības sekas.

 

Abi rezultāti nav labi BY, bet ir labi visai pārējai pasaulei.

 

Ciniski, bet personīgi man tas patiktu.

 

Un, otrkārt,

pašus baltkrievus tas pilnībā izārstētu no citādi neizslimotas pēcsociālisma paģiru slimības. Kas ļautu saprast, ka AGL tipa valdīšanas šķietamie sasniegumi ir bijuši ne tikdaudz šīs sabiedrības un tās pārvaldības sistēmas sasniegumi, kā RU subsīdija BY par tās saglabāšanu savā orbītā. Un ka pašas BY ekonomikas produktivitāte mūsdienu pasaules mērogā ir dramatiski zema un no valsts saņemtie sociālie labumi ir tai neatbilstoši. Un ka gaidāmais dzīves līmeņa pasliktināšanās avots ir nevis pārmaiņas valsts pārvaldībā un neatkarībā, bet ka tās ir sekas visas iekšējās sociālekonomiskās sistēmas reakcionārismam un parasociālismam iepriekšējos 25 gados gan pašā BY, gan RU.

 

Ja pašlaik uzvarētu BY neatkarības un atdalīšanās no RU sociālekonomiskās telpas ideja, tad neizbēgamo dzīves līmeņa pasliktināšanos, ko izsauks šī jau tagad samazinātā (un līdz ar jaunās neatkarības uzvaru pilnībā izbeidzamā) RU līdzšinējā subsīdija, Baltkrievijas iedzīvotāji saistīs tieši ar šo neatkarības ideju. Un viņi nekādi neredzēs, ka patiesais cēlonis ir līdzšinējās ekonomikas zemā produktivitāte. Līdzīgi kā daudzi Latvijas iedzīvotāji vēl tagad 90.to gadu krīzi un augstās mājokļa izmaksas saista ar neatkarības iegūšanu.

 

Mazs uzvarošs BY pagaidu anšluss būtu visas Eiropas un visas pasaules ieguvums. Tiesa, uz draudzīgākās un domājošākās BY iedzīvotāju daļas rēķina....