Politikas jaunumi

Tikai ar kvalitāti mūsu dārzkopji var būt konkurētspējīgi

Kā vēsta oficiālā statistika, pēdējos gados augļu un dārzeņu produkcijas apjoms krities par aptuveni 10%, vienīgi zemstikla platību produkcijas daudzums palicis iepriekšējā līmenī. Par situāciju šodien un plānu nākotnei sprieda dārzkopības konferencē, kas notika 26. februārī Bulduru dārzkopības vidusskolā.

Kā vēsta oficiālā statistika, pēdējos gados augļu un dārzeņu produkcijas apjoms krities par aptuveni 10%, vienīgi zemstikla platību produkcijas daudzums palicis iepriekšējā līmenī. Par situāciju šodien un plānu nākotnei sprieda dārzkopības konferencē, kas notika 26. februārī Bulduru dārzkopības vidusskolā.

Kā iespēju attīstīt ražošanu dārzkopji min sadarbību un kooperāciju un kā veiksmīgu piemēru nosauc lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību „Baltijas dārzeņi”, kas dibināta 2005. gadā, tagad tajā apvienojušies 18 dārzeņu audzētāji.
Ražotāji cer arī uz Rīgas Centrāltirgu, kur tā vadība sola izveidot atsevišķu tirdzniecības vietu Latvijā ražotai produkcijai.

Aicina veidot ražotāju grupas
Augļu un dārzeņu ražotāju grupu veidošana ir vēl viena iespēja attīstībai, jo tad jau ir daudz vieglāk runāt par lielu apjomu tirdzniecību. Lai ražotāju grupa saņemtu Eiropas Savienības (ES) atbalstu, tajā jāapvienojas vismaz pieciem biedriem, kuriem kopā iepriekšējā gadā jābūt realizējušiem produkciju vismaz par 33 000 latiem.
ES atbalsts sedz 75% no administratīvajām izmaksām, kas ir aptuveni 10% no realizētās produkcijas vērtības, atlikušos 25% atmaksā valsts. Tāpat atbalsts paredzēts arī investīcijām- ES sedz 50%, valsts – 25%, bet atlikušie 25% jāsedz ražotāju grupai.
Jāuzver, ka šis investīciju atbalsts nav paredzēts ieguldījumiem ražošanā (siltumnīcas būvei vai traktora iegādei), bet gan, lai nodrošinātu produkcijas pakošanu, uzglabāšanu un transportēšanu uz realizācijas vietu. 

Pirmie Baltijā
Interesanti, ka Latvija ir pirmrindniece starp jaunajām ES dalībvalstīm augļu un dārzeņu ražotāju grupu izveidē- pie mums jau aktīvi strādā divas šādas grupas, bet kaimiņi lietuvieši un igauņi nav izveidojuši vēl nevienu. Tomēr ES kopumā ražotāju grupas ir ļoti izplatītas- Spānijā to ir 900, Polijā- 24.

Priekšroka vietējiem ražotājiem
Esam jau iepriekš stāstījuši par ES programmu „Skolas auglis”, kas paredz nākamajos trīs mācību gados trīs ziemas mēnešu garumā bez maksas piegādāt skolēniem augļus un dārzeņus, kas audzēti ar integrētām metodēm - izmantojot optimizētas mēslošanas un augu aizsardzības līdzekļu devas. Attālums no produktu ražošanas vietas līdz skolai nedrīkst pārsniegt 300 kilometrus, kas, protams, dod priekšroku vietējiem dārzeņu un augļu ražotājiem. Tiem ražotājiem, kas vēlas piedalīties programmā, būs jāpiesakās Lauku atbalsta dienestā kā atbalsta pretendentiem.

Tikai ar kvalitāti
Gundega Sauškina, stāstot par jaunumiem ogu pārstrādē, vērš uzmanību uz produkcijas kvalitāti. Bieži, neievērojot integrētās audzēšanas principus un citus ieteikumus, mūsu ogas nākas izņemt no tirdzniecības, īpaši sāpīgi, ja tās tiek eksportētas. Par topiem- tā pirmajā vietā vēl aizvien ir dzērveņu sula.
Arī smiltsērkšķu audzētājs Kārlis Blūms uzsver, ka tikai ar kvalitāti mēs varam būt konkurētspējīgi, īpaši starptautiskajā tirdzniecībā. Viņš arī pastāsta, ka pašlaik Latvijā darbojas divi uzņēmumi, kas ne tikai iestādījuši smiltsērkšķu dārzu un sagaidījuši ražu, bet ķērušies klāt arī pārstrādei un realizācijai lielveikalos „Elvi” un „Rimi”. Pašlaik zari ar ogām tiek griezti un piegādāti uzpircējiem nesasaldētā veidā -tas ir vienīgais veids kā smiltsērkšķus var transportēt, nepazaudējot kvalitāti.
 „Pēc pēdējo gadu salīdzinoši nelielās intereses ierīkot smiltsērkšķu stādījumus, šķiet, ka tagad cilvēki nolēmuši pievērsties zemes darbiem, jo pārsteidzoši audzis pieprasījums pēc stādiem šim un arī jau nākamajam pavasarim,” atklāj K. Blūms.
Smiltsērkšķu audzēšanā neesam līderi. Salīdzinājumam: Latvijā smiltsērkšķu platības ir ap 200 ha, no kuriem novāktas 150 tonnas ogu, turpretī Igaunijā ir ap 1000 ha, no kuriem pagājušajā sezonā novāktas 400 tonnas. Tomēr „zelta ogu” audzētājs ir pārliecināts, ka esam uz pareizā attīstības ceļa.

Un vēl uzziņai: Sabiedrībā vēl aizvien nav skaidrības par tā saukto auto nodokli. ZM viesa skaidrību, proti, šis nodoklis netiks piemērots zemnieku saimniecībām.