Politikas jaunumi

COPA/COGECA ģenerālsekretārs uzskata, ka lauksaimniecībai Latvijā ir perspektīva

Zemkopības ministrs un Eiropas lauksaimnieku savienības vadītājs pārrunā nozares aktualitātes

9. aprīlī zemkopības ministrs Jānis Dūklavs Zemkopības ministrijā tikās ar Eiropas Lauksaimnieku un kooperatīvu savienības (COPA/COGECA) ģenerālsekretāru Pekku Pesonenu, lai pārrunātu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu lauksaimnieku organizāciju sadarbības mērķus un lomu ES Kopējā lauksaimniecības politikas (KLP) reformu procesā.

Kā informēja Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājas vietniece Solveiga Lazovska, Eiropas Lauksaimnieku un kooperatīvu savienības vadītājs iepazīstināja zemkopības ministru ar COPA/COGECA darbības mērķiem un uzdevumiem, plašāk skaidrojot organizācijas lomu un ietekmi diskusijās par iespējamo tiešo maksājumu izlīdzināšanu lauksaimniekiem. COPA/COGECA ģenerālsekretārs norādīja, ka ES lauksaimnieku organizāciju ietekme lēmumu pieņemšanā ir ievērojama, neatkarīgi arī no valdību nostājas. Tāpēc cīņā par maksājumu izlīdzināšanu būtu lietderīgi Baltijas reģiona un līdzīgi domājošām valstīm veidot vienotu nostāju, kas palielinātu ietekmi lēmumu pieņemšanā. Tas būtu īpaši svarīgi, jo nereti arī dalībvalstu lauksaimnieku organizācijām ir pretēji viedokļi, un vairāku valstu nosacīta koalīcija varētu vairāk panākt.

J.Dūklavs, atbalstot P.Pesonena norādi, uzsvēra, ka neskatoties uz dažādajām dalībvalstu nostājām, kompromiss tomēr būs jāpanāk, jo KLP nākotnē arvien vairāk tiks orientēta uz tirgu, kā arī tai jābūt ilgtspējīgai. Zemkopības ministrs skaidroja, ka šis uzstādījums saskan ar Latvijas pozīciju par līdzvērtīgas konkurences nosacījumu nodrošināšanu visiem ES lauksaimniekiem jeb tiešo maksājumu sistēmas izlīdzināšanu, kā arī mazāk attīstīto lauku teritoriju konkurētspējas sekmēšanu. Tāpat KLP nākotnē jāstiprina un jāpalielina lauksaimniecības konkurētspēja, vienlaikus saudzējot vidi un bioloģisko daudzveidību.

Pēc tikšanās Zemkopības ministrijā notika brauciens uz laukiem. Lai tuvāk iepazītos ar situāciju Latvijas laukos un lauksaimniecībā, P.Pesonens apmeklēja piena kooperatīvās sabiedrības "Piena ceļš" piena pārstrādes uzņēmumu AS "Jaunpils pienotava", kā arī lauku saimniecību "Mazstraučas" Jaunpils novadā, pēc kuru apmeklējuma Peka Pesonens atzinis, ka lauksaimniecībai Latvijā ir perspektīva.

Kā informēja Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes valdes priekšsēdētājs Armands Krauze, Pesonens norādījis, ka lauksaimniecībai Latvijā ir nākotne, jo šeit ir piemēroti klimatiskie apstākļi, kā arī tuvu ir Krievijas un citu NVS valstu tirgus. Pesonens uzskata, ka Latvijas pārstrādes uzņēmumiem izdevīgāk ir ražot plaša patēriņa produktus gala patērētājiem ar pievienoto vērtību nekā industriālos produktus.

Viņš uzsvēris, ka, Rumānijai un Bulgārijai pievienojoties Eiropas Savienībai (ES), tajā ir palielinājies nelielu un milzīgi lielu saimniecību skaits. Šāda saimniecību polarizācija liek Eiropas Kopējā lauksaimniecības politikā meklēt optimālāko risinājumu, kā vienmērīgi attīstīties visa veida saimniecībām.

"Mēs vēlējāmies Pesonenam parādīt reālo situāciju Latvijas lauksaimniecība, tādēļ viņš apskatīja piena kooperatīvās sabiedrības "Piena ceļš" piena pārstrādes uzņēmumu AS "Jaunpils pienotava", kas ir salīdzinoši neliels pārstrādes uzņēmums. Zemnieku saimniecība "Mazstraučas" ir 30 govis, kuras aprūpē ģimene ar pieciem bērniem, un tas ir galvenais ģimenes ienākumu avots. Mēs esam attīstības sākumposmā, salīdzinot ar vecajām ES dalībvalstu saimniecībām," stāsta Krauze.

Ar Eiropas Lauksaimnieku un kooperatīvu savienības ģenerālsekretāru pārrunātas arī iespējas nākamajā plānošanas periodā panākt godīgākus nosacījumus tiešmaksājumiem. Krauze stāsta, ka patlaban ES institūcijās tiek diskutēts par to, ka varētu tikt samazināta tiešmaksājumu aploksne lauksaimniekiem.

"Tādēļ Eiropas Lauksaimnieku un kooperatīvu savienībai ir jācenšas pārliecināt Eiropas Parlamentu par to, ka finansējumu nedrīkst samazināt, un ir jācenšas rast risinājumu, ka tiešmaksājumus sadalīt pēc godprātīgiem kritērijiem, jo šaubos, vai arī nākamajā plānošanas periodā vecās dalībvalstīs, kuras ES budžetā veic ievērojamus neto maksājumus, piekritīs absolūti vienādiem maksājumiem visu ES dalībvalstu zemniekiem. Tādēļ ir svarīgi panākt, lai kritēriji būtu godīgi un mēs atkal nepaliktu ar viszemākajiem tiešmaksājumiem," sacīja Krauze.