Citas ziņas sadaļā
Zemes neapsaimniekošana nekādi neatbilst latviešu nācijas dzīvesziņai. Atspulgs uz reakciju par zemes kadastrālās vērtības palielināšanu
Pakļausies milžu diktātam
Zemkopības ministrija turpinās veiksmīgo sadarbību ar zinātnes institūcijām
Zemkopības ministrijas nozares 2016. gadā
Biedrība "Latvijas Jauno zemnieku klubs" ar LLKC atbalstu rīkoja konferenci "Jaunais lauksaimnieks Latvijā"
Mežu nozares stiprināšanā galvenais - sadarbība
Paraksta vienošanos par Nacionālo bruņoto spēku sadarbību ar Latvijas pārtikas ražotājiem
Valdība uzklausa informatīvo ziņojumu par ziedošanai paredzētā LVM finansējuma sadalījumu
Latvija vienīgā no Baltijas valstīm jaunajā "Climate Change Performance Index" novērtēta ar atzīmi - labi
Programmu "Skolas piens" un "Augļi skolai" līdzšinējās darbības rezultāti
Politikas jaunumi"Pilsoniskās savienības" Saeimas frakcija tiekas ar "Zemnieku saeimas" pārstāvjiemAgroPols
18.06.2010 Partijas Pilsoniskā savienība (PS) Saeimas frakcijas deputāti 17. jūnijā tikās ar Zemnieku saeimas pārstāvjiem, informēja "Pilsoniskās savienības" preses sekretāre Dace Balode. Tikšanās laikā apsprieda lauksaimniecības politikas jautājumus un problēmas, ar kurām nākas saskarties lauksaimniecības produkciju ražojošiem uzņēmumiem. Sarunā ar PS Saeimas frakcijas deputātiem Annu Seili, Ilmu Čepāni, Inu Druvieti, Janīnu Kursīti, Gunāru Laicānu un Vairu Paegli piedalījās Zemnieku saeimas pārstāvji Maira Dzelzkalēja, Andris Felss, Artūrs Akmens, Gunvaldis Sproģis un Uldis Krievārs. Piedalījās arī PS biedrs Vietalvas uzņēmējs Ansis Saliņš un Eiropas Parlamenta (EP) deputātes Sandras Kalnietes Rīgas biroja vadītājs Mārtiņš Spravņiks. Zemnieku saeimas pārstāvji izteica sarūgtinājumu par vairākiem procesiem lauksaimniecības politikas veidošanā. Latvijai ir jāspēj saražot lauksaimniecības produkcija pašnodrošināšanas līmenī, taču šis līmenis joprojām nav sasniegts, - viņi norādīja. "Paradoksāli, bet Latvija nespēj sevi nodrošināt ar cūkgaļu vajadzīgajā apjomā. Gaļas sektors kopumā ir dēvējams par pelēko zonu vai pat par kriminālu." Izskanēja rūgtums arī par to, ka daudzviet Latvijā, īpaši Latgalē plašas lauksaimniecības zemes netiek izmantotas, lai kaut ko saražotu, bet tās sadalītas nelielos īpašumos un zemes īpašnieki saņem atbalsta maksājumus no ES par "nekā nedarīšanu". Tāpat lauku uzņēmēji konstatējuši, ka Administratīvi teritoriālā reforma (ATR) veicinājusi cilvēku aizplūšanu no laukiem, tiek likvidētas skolas, aptiekas. Daudzviet ATR rezultātā administratīvie izdevumi novados ir pieauguši, nevis samazinājušies. Stiprie novadi - noplicināti. I.Čepāne pieminēja grūti atrisināmo dilemmu, kas saistīta ar vides jautājumiem un cilvēku dzīves komfortu. Šāda dilemma bieži rodas, ierīkojot lielus lopkopības kompleksus netālu no mājokļiem, tūrisma takām, viesu namiem u.tml. J.Kursīte uzdeva jautājumu par iespējām attīstīt kaņepju, linu, griķu audzēšanu. Lauku uzņēmēji norādīja, ka, lai attīstītu šīs kultūras, nepieciešamas gan īpašas tehnoloģijas, gan noieta tirgi. Nepieciešamību pēc valsts aktīvākas rosības, palīdzot lauksaimniecības produkcijas ražotājiem atrast jaunus noieta tirgus, uzsvēra A.Felss. PS Saeimas frakcijas priekšsēdētāja A.Seile noslēguma uzsvēra, ka valstī nepieciešama ievērojami saprātīgāka reģionālā plānošana, lai izvairītos no minētajām problēmām. Arī G.Laicāns akcentēja nepieciešamību apturēt cilvēku aizplūšanu no laukiem un atzina, ka pie ATR radītajām problēmām politiķiem nāksies atgriezties vēl ne reizi vien turpmākajos gados, lai meklētu labākus risinājumus. PS deputāti izteica gandarījumu par tikšanos ar Zemnieku saeimas pārstāvjiem un atzina, ka nākamajam Saeimas sasaukumam būs daudz darba, strādājot pie likumiem, kas saistīti ar lauku attīstību un lauksaimniecisko ražošanu. Zemnieku saeimas pārstāvji atzina, ka viņiem izveidojusies laba sadarbība ar "Pilsoniskās savienības" EP deputāti Sandru Kalnieti, kura strādā Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejā. Kā jau ziņots šajās dienās Eiropas Parlamenta Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteja apstiprināja ziņojumu par Eiropas kopējās lauksaimniecības politiku (KLP) pēc 2013. gada. S.Kalniete iesniedza virkni priekšlikumu taisnīgākas politikas pieņemšanai, kas tieši skar Latvijas zemniekus. Viņa rosināja pāriet uz jauno, vienlīdzīgāko atbalsta maksājumu kārtību pēc iespējas ātrāk, noteikt objektīvus atbalsta kritērijus, nodrošināt godīgu konkurenci visu Eiropas valstu lauksaimnieku starpā un piešķirt finansējumu valstīm atbilstoši to attīstības vajadzībām. Šie priekšlikumi pēc daudzkārtējas apspriešanās ir iekļauti lēmuma kompromisa formulējumos. |