Citas ziņas sadaļā
Zemes neapsaimniekošana nekādi neatbilst latviešu nācijas dzīvesziņai. Atspulgs uz reakciju par zemes kadastrālās vērtības palielināšanu
Pakļausies milžu diktātam
Zemkopības ministrija turpinās veiksmīgo sadarbību ar zinātnes institūcijām
Zemkopības ministrijas nozares 2016. gadā
Biedrība "Latvijas Jauno zemnieku klubs" ar LLKC atbalstu rīkoja konferenci "Jaunais lauksaimnieks Latvijā"
Mežu nozares stiprināšanā galvenais - sadarbība
Paraksta vienošanos par Nacionālo bruņoto spēku sadarbību ar Latvijas pārtikas ražotājiem
Valdība uzklausa informatīvo ziņojumu par ziedošanai paredzētā LVM finansējuma sadalījumu
Latvija vienīgā no Baltijas valstīm jaunajā "Climate Change Performance Index" novērtēta ar atzīmi - labi
Programmu "Skolas piens" un "Augļi skolai" līdzšinējās darbības rezultāti
Politikas jaunumiDūklavs ar Tautsaimniecības komisiju pārrunā zemkopības jomas prioritātesAija Zariņa, AgroPols
25.11.2010 Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti trešdien, 24. novembrī, ar zemkopības ministru Jāni Dūklavu pārrunājot darbības prioritātes, uzsvēra, ka svarīgs uzdevums ir panākt mūsu valstij izdevīgākus Eiropas Savienības (ES) platību maksājumus, informēja Saeimas Preses dienests. Šobrīd Latvijas lauksaimnieki tiešmaksājumos saņem vismazāko summu visā ES. Mērķis būtu panākt maksājumu atbilstību vidējam rādītājam, kas šobrīd ir gandrīz divsimts lati par hektāru, informēja J. Dūklavs. Viņš skaidroja, ka to panākt būs sarežģīti, jo dalībvalstīm jāvienojas arī par atbalsta piešķiršanas kritērijiem. Turklāt, ja kopējais budžets nepalielināsies, platības maksājumus iespējams paaugstināt, tikai samazinot tos citām valstīm. "Jācīnās, lai izlīdzinātu maksājumus. Citādāk Latvijas lauksaimnieki ir nekonkurētspējīgi, jo, atrodoties vienotā ekonomiskajā telpā, kādam piemaksā vairāk," teica deputāts Ainārs Šlesers (PLL). Deputāti arī uzsvēra, ka zemkopības jomas attīstībai un konkurētspējas palielināšanai nepieciešama ražotāju un lauksaimnieku spēka un resursu saliedēšana. Taujāts par atbalsta mehānismiem kooperatīvu veidošanai un darbībai, zemkopības ministrs skaidroja, ka ir vairāki ES finanšu instrumenti, kas būs pieejami vēl tuvākajos gados. Ministrs informēja, ka patlaban notiek aktīvs darbs, lai pienkopju kooperatīvi izveidotu savu piena pārstrādes ražotni. Līdz ar to lielāka daļa Latvijas piena tiks pārstrādāta uz vietas, nevis izvesta uz citām valstīm, prognozēja J.Dūklavs. Saistībā ar zemkopības nozari būtiskākās likumdošanas izmaiņas gaidāmas meža nozarē. Patlaban ministrija strādā pie jauna Meža likuma, un pusgada laikā tas varētu nonākt parlamentā. Tāpat nozīmīgas izmaiņas gaidāmas pārtikas aprites kārtībā, pauda ministrs. |