Citas ziņas sadaļā
Zemes neapsaimniekošana nekādi neatbilst latviešu nācijas dzīvesziņai. Atspulgs uz reakciju par zemes kadastrālās vērtības palielināšanu
Pakļausies milžu diktātam
Zemkopības ministrija turpinās veiksmīgo sadarbību ar zinātnes institūcijām
Zemkopības ministrijas nozares 2016. gadā
Biedrība "Latvijas Jauno zemnieku klubs" ar LLKC atbalstu rīkoja konferenci "Jaunais lauksaimnieks Latvijā"
Mežu nozares stiprināšanā galvenais - sadarbība
Paraksta vienošanos par Nacionālo bruņoto spēku sadarbību ar Latvijas pārtikas ražotājiem
Valdība uzklausa informatīvo ziņojumu par ziedošanai paredzētā LVM finansējuma sadalījumu
Latvija vienīgā no Baltijas valstīm jaunajā "Climate Change Performance Index" novērtēta ar atzīmi - labi
Programmu "Skolas piens" un "Augļi skolai" līdzšinējās darbības rezultāti
Politikas jaunumiSaeimas Eiropas lietu komisija apstiprina Latvijas nostāju ES lauksamniecības padomeiAija Zariņa, AgroPols
17.03.2011 Saeimas Eiropas lietu komisija trešdien, 16.martā, apstiprinot Latvijas nacionālo nostāju, deva mandātu mūsu valsts pārstāvjiem Eiropas Savienības (ES) Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomē sākt diskusiju par iespēju noteikt ierobežojumus maksimālajām summām, ko lauksaimnieki saņem ES tiešmaksājumos, informēja Saeimas Preses dienesta pārstāvji. Šodien apstiprinātā nacionālā pozīcija par Kopējo lauksaimniecības politiku līdz 2020. gadam skar arī ļoti būtisko jautājumu par Eiropas Savienības lauksaimniecības tiešmaksājumu augšējā sliekšņa noteikšanu, kā arī pārejas periodu maksājumu izlīdzināšanai, norāda Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs Imants Lieģis. Ar priekšlikumu ierobežot maksimālo summu, ko no tiešmaksājumiem varētu saņemt lielie lauksaimnieki, Eiropas Komisija klajā nāca pagājušā gada novembrī. Šis būs viens no jautājumiem, par kuru ministri 17. marta ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomē uzsāks debates. Saeimas deputāti rosināja Latvijas pārstāvjus šajā diskusijā saglabāt elastību un pagaidām paust rezervētu attieksmi pret šādu ierosinājumu. Latvijas lauksaimnieki vēl nav pilnībā formulējuši savu attieksmi pret tiešmaksājumu maksimālā sliekšņa noteikšanu, jo ir organizācijas, kuras šādu ierosinājumu atbalsta, bet citas pret to iebilst, akcentēja deputāti. Savukārt komisijas priekšsēdētāja biedrs Staņislavs Šķesters pauda atbalstu tiešmaksājumu maksimālā sliekšņa noteikšanai, atzīmējot, ka tas palīdzētu mazajiem lauksaimniekiem. Kā sēdē uzsvēra Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Armands Krauze, pagaidām vēl neesot precīzi zināms, cik liela būtu tiešmaksājumu summa, kuru pārsniedzot, finansējums tiktu samazināts. Iespējams, tie varētu būt 300 tūkstoši eiro, bet varbūt vairāk. Tomēr pastāv liels risks, ka šādu ierobežojumu noteikšanas gadījumā Eiropas lielie lauksaimnieki meklētu risinājumus, kā tos apiet, piemēram, sadalot lielos lauksaimniecības uzņēmumus, skaidroja A.Krauze. Šādu sadalīšanas gadījumu kontrolei nāktos palielināt administratīvos resursus, kas neveicinātu ES lauksaimniecības politikas efektivitāti. |