Politikas jaunumi

ES budžeta un finanšu plānošanas komisārs sola Latvijas lauksaimniekiem maksājumu pieaugumu, taču ne vienādus nosacījumus

Varam apsolīt, ka maksājumi Latvijas zemniekiem pieaugs, turklāt pieaugs būtiski, taču nevaram apsolīt tādus pašus nosacījumus kā to valstu zemniekiem, kas patlaban bauda vidējo maksājumu par hektāru vairāk nekā 400 eiro (280 latu) apmērā.

To 2. jūnijā pēc tikšanās ar Latvijas premjeru Valdi Dombrovski (V) žurnālistiem teica Eiropas Savienības (ES) budžeta un finanšu plānošanas komisārs Janušs Levandovskis.

Viņaprāt, Eiropas Komisijas (EK) plāns par tiešmaksājumu konverģenci, kā rezultātā Latvijas zemnieki saņemtu vairāk nekā līdz šim, ir labs apsolījums nākotnei.

Pēc viņa vārdiem, politiska problēma ir izskaidrot tām valstīm, kuras zaudēs, ka tās zaudēs. Viņa vērtējumā, reāla ir pakāpeniska konverģence, taču ne vienota likme visiem.

Paziņojums par nākotnes risinājumu gaidāms jūnija beigās, pirms Polijas ES prezidentūras. Polija sāks sarunas, kuras turpinās Dānija, teica komisārs un pauda cerību, ka 2012. gada pirmajā pusgadā izdosies panākt maksimālu vienošanos. Visticamāk, galīgā lēmuma tad vēl nebūšot, taču, viņaprāt, vienoties vajadzētu 2012. gadā.

Maksājumu pieaugums plānots no 2014. līdz 2020. gadam, un šādām lauksaimniecības maksājumu reformām paredzams plašs dalībvalstu atbalsts, informēja Ministru prezidenta preses sekretārs Mārtiņš Panke.

Kā ziņots, platību maksājumi Latvijas zemniekiem ir viszemākajā līmenī - 90 eiro jeb 63 lati par hektāru. Vidējais ES rādītājs ir 266 eiro jeb 186 lati par hektāru, savukārt atsevišķās ES valstīs tie sasniedz pat 600 eiro jeb 420 latus par hektāru.

Dombrovskis teica, ka tikšanās laikā pārrunātas vairākas lietas.

Runājot par Kopējo lauksaimniecības politiku, premjers uzsvēra, ka būtiskākā problēma ir nevienlīdzīgie maksājumi, bet Latvija diemžēl ir tā ES valsts, kas saņem mazāko tiešmaksājumu apjomu no visām 27 dalībvalstīm. "Neapšaubāmi nākošajā finanšu perspektīvā nepieciešams šo situāciju koriģēt," teica valdības vadītājs.

Otrs būtiskais jautājums attiecībā uz nākamo finanšu perspektīvu, kas tiek uzsvērts no Latvijas puses, ir Kohēzijas politikas nākotne un iespējamais Kohēzijas fonda finansējums nākošajā finanšu perspektīvā. Latvija vēlas, lai Kohēzijas politika tiek maksimāli saglabāta tādā izskatā kā pašreiz, nodrošinot adekvātu finansējuma apjomu.

Attiecībā uz kohēzijas instrumentiem vēl sagaidāmas spraigas diskusijas, tādēļ komisārs atturējies prognozēt iespējamo iznākumu, informē Panke. Tikšanās laikā apspriesta arī iespējamā kohēzijas politikas mērķa reģionu un kritēriju ietekme uz dalībvalstu spēju panākt vienošanos par konkrētu risinājumu nākamajā finanšu ietvarā, kā arī Latvijas pieredze Eiropas Sociālā fonda izmantošanā.

Nedaudz apspriests arī ES 2012. gada budžeta jautājums, kā arī ekonomikas attīstība Latvijā un Latvijas ekonomikas stabilizācijas programmas īstenošanas gaita. Runājot par ES budžetu, Levandovskis slavēja Dombrovski, norādot, ka viņš ir vienīgais no 27 līderiem, kas zina visu par budžetu.

ES budžeta komisārs Latvijā ieradās darba vizītē pēc Dombrovska uzaicinājuma, un vizītes laikā paredzētas tikšanās gan ar finanšu, gan ārlietu, gan aizsardzības ministru.

Leta