Politikas jaunumi

ES dalībvalstīm jādod iespēja pašām uzņemties atbildību par Kopējās zivsaimniecības politikas īstenošanu

6. septembrī Zemkopības ministrijā (ZM) notika diskusija par Eiropas Komisijas (EK) sagatavoto priekšlikumu Eiropas Savienības (ES) Kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) reformai pēc 2012.gada, informēja ZM sabiedrisko attiecību speciāliste Solveiga Lazovska.

Diskusijā piedalījās ZM un Vides ministrijas speciālisti, zivsaimniecības nozares pārstāvji – zvejnieki, zivju apstrādātāji, zivju un vēžu audzētāji, zivsaimniecības sabiedrisko organizāciju pārstāvji, kā arī Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūta „BIOR” un Pārtikas uzņēmumu federācijas pārstāvji.

Sanāksmē tika atzīts, ka nākotnē ES dalībvalstīm būtu jādod iespēja pašām uzņemties atbildību par KZP īstenošanu, ņemot vērā katras valsts zivsaimniecības specifiku.

Iepazīstinot sanāksmes dalībniekus ar šā gada vasaras vidū izplatīto KZP reformas priekšlikumu, EK Jūras lietu un zivsaimniecības ģenerāldirektorāta pārstāves Ilona Jepsena un Ilze Muriņa norādīja, ka nepieciešamība pārstrādāt KZP radās, jo, to īstenojot, laika gaitā nozares politika aizvien vairāk sāka attālināties no nozares reālajām vajadzībām, kā arī arvien lielāku lomu visos procesos sāk ieņemt vides aspekti. „Eiropas Savienības Kopējā zivsaimniecības politika tika apstiprināta jau 2002. gadā. To īstenojot zvejniekiem radās arī pieeja zivsaimniecības fondiem, tika veidoti ilgtermiņa zivju resursu apsaimniekošanas plāni, kas vērtējams pozitīvi un deva ieguldījumu zivsaimniecības attīstībā ES dalībvalstīs,” uzsvēra EK pārstāves. Tomēr vienlaikus bija vērojama arī nozvejas apjomu samazināšanās, arvien lielāks zivju piegādes trūkums ES iekšējā tirgū.

Jaunajā ES KZP priekšlikumā uzsvērti tādi zivsaimniecības aspekti, kā nozvejoto zivju izmetumu izskaušana, ekosistēmas pieeja zivju krājumu pārvaldībā, zinātnisko datu vākšana, akvakultūras veicināšana, labas pārvaldības nodrošināšana un citi.

Apspriežot KZP priekšlikumu kā nozares, tā valsts institūciju pārstāvji bija vienisprātis, ka, veidojot jauno KZP, maksimāli būtu jāņem vērā dalībvalstu nozares specifiskās vajadzības un attīstību stimulējoši pasākumi, kā arī dalībvalstīm pašām būtu jāuzņemas atbildība par KZP realizāciju. „Visām nozarē iesaistītajām ES dalībvalstīm nav iespējams piemērot vienādus nosacījumus, lai tie vecinātu zivsaimniecības attīstību vienlīdz sekmīgi, ja nav zināma un netiek pietiekoši ievērota situācija uz vietas,” diskusijā norādīja Latvijas Zivrūpnieku savienības prezidents  Didzis Šmits.

Tāpat diskusijas dalībnieki atzina, ka nozares attīstībai būtisks ir nākotnes finanšu instruments un tā finansējuma sadalījums. Tas būtu novirzāms tieši nozares vajadzībām, nevis jomām, kas tai pietuvinātas vai saistītas netieši.

Zemkopības ministrija jau iepriekš skaidrojusi savus iebildumus EK priekšlikumiem par KZP reformu, norādot, ka tie atsevišķos jautājumos neapmierina vai nenodrošina Latvijas zivsaimnieku interešu ievērošanu un neņem vērā vietējo situāciju saistībā ar zivju krājumiem Baltijas jūrā.

ZM uzskata, ka vairākiem zivju krājumiem maksimālais ilgtspējīgas ieguves apmērs noteikts pārāk augstā līmenī, un tā noteikšanā būtu jāņem vērā, piemēram, starpsugu ietekme, ne tikai zvejas izraisītā zivju mirstība, kā arī – šā līmeņa sasniegšanai būtu jānotiek pakāpeniski. Latvija arī uzskata, ka, izstrādājot ilgtermiņa krājumu pārvaldības plānus, svarīgi ir ņemt vērā starpsugu ietekmi uz zivju krājumu attīstību. Latvija uzskata, ka vienlaikus ar izmetumu aizliegumu netiek paredzēti zvejnieku stimulējoši un atbalstoši instrumenti, kas veicinātu aizlieguma ievērošanu.

Sāktās KZP reformas mērķis ir nodrošināt procesu, lai pārveidotu KZP un padarītu to efektīvāku un rūpīgāk tiktu izvērtēti vides, sociālie un ekonomiskie aspekti.