Politikas jaunumi

Valsts prezidents sola Dūklavam tiešmaksājumu jautājumu aktualizēt gaidāmajās Briseles sarunās

Trešdien, 7. septembrī zemkopības ministrs Jānis Dūklavs tikās ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu, lai pirms Valsts prezidenta pirmās vizītes Briselē apspriestu Latvijas lauksaimniekiem aktuālo jautājumu par Eiropas Savienības (ES) Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) reformu pēc 2013. gada, informēja ZM Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Dagnija Muceniece.

"Padomus prezidentam nedevu, bet izklāstīju situāciju saistībā ar platību maksājumiem un ieteicu, ka šo jautājumu nepieciešams saasināt augstākajā līmenī. Prezidents solīja šo jautājumu aktualizēt sarunās ar Eiropas Savienības amatpersonām. Man ir informācija, ka prezidents varētu tikties ar Eiropas Komisijas prezidentu Žozē Manuelu Barrozo, tā ka šis jautājums varētu tikt lobēts augstākajā līmenī. Savulaik eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga līdzīgā veidā panāca Latvijai labvēlīgu iznākumu piena kvotu jautājumā," sacīja Dūklavs.

„Esmu gandarīts, ka Valsts prezidentam rūp Latvijas lauksaimnieku nākotne. Ne Zemkopības ministrija, ne lauksaimnieki neatbalstīs tādu platības maksājumu izlīdzināšanas metodi, kādu to šobrīd piedāvā Eiropas Komisija, kad Latvijas lauksaimnieki joprojām netiek uzskatīti par līdzvērtīgiem Eiropas Savienības tirgus dalībniekiem. Nevienam nav noslēpums, ka šobrīd Latvijas zemnieki saņem viszemākos platības maksājumus dalībvalstu – 63 latus par hektāru, kamēr vidējais līmenis Eiropas Savienībā ir 186 lati par hektāru un dažas dalībvalstis saņem pat 420 latus par hektāru. Mūsu mērķis ir 85 procenti no Eiropas Savienības vidējiem platības maksājumiem, kas dotu iespēju pēc 2013. gada Latvijas lauksaimniekiem saņemt ne mazāk par 148 latiem par hektāru,” uzsver zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.

Kā ziņots, šā gada jūnijā Eiropas Komisija nāca klajā ar priekšlikumiem nākamajam ES septiņu gadu budžeta periodam no 2014. līdz 2020. gadam, kurā ES KLP finansēšanai septiņu gadu posmā ir paredzēts izlietot gandrīz 387 miljardus eiro, kas ir aptuveni 36 procenti no kopējā ES budžeta. Tiešajos maksājumos EK piedāvā veikt minimālu finansējuma pārdali no tām ES dalībvalstīm, kuras tagad saņem virs vidējā ES tiešo maksājumu līmeņa (268 eiro par hektāru) uz tām dalībvalstīm, kuras saņem zem ES vidējā tiešo maksājumu līmeņa, Latvijai paredzot papildus jau esošajiem tiešajiem maksājumiem saņemt klāt tikai apmēram 50 eiro.

Valsts prezidents un zemkopības ministrs bija vienisprātis, ka EK priekšlikums tiešo maksājumu jomā nenodrošinās taisnīgu, vienlīdzīgu un godīgu atbalstu visiem ES lauksaimniekiem pēc 2013. gada. Faktiski šis priekšlikums nozīmē, ka Latvija 2020. gadā saņems trīs reizes mazāku maksājumu par hektāru nekā atsevišķas citas ES dalībvalstis, kas nav pieļaujami. Ja tiktu īstenots šāds EK priekšlikums tiešo maksājumu izlīdzināšanā, tad Latvija ES valstu vidējo līmeni varētu sasniegt tikai ap 2034. gadu.

Valsts prezidents Briseles vizītes laikā, tiekoties ar ES augstākajām amatpersonām, uzsvērs, ka nākotnes tiešo maksājumu sistēma ir jābalsta uz objektīviem, reālo situāciju raksturojošiem kritērijiem, tādiem kā lauksaimniecībā izmantojamā zeme, iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju, izmaksas lauksaimniecības zemes saglabāšanai. Patlaban EK un arī nākotnes plānos joprojām tiešo maksājumu sistēma tiek balstīta uz novecojošiem, neaktuāliem un reālo situāciju neraksturojošiem kritērijiem un rādītājiem no 1997.-1999. gada.

Tāpat Valsts prezidents paudīs viedokli, ka jaunajai tiešo maksājumu sistēmai jāstājas spēkā ar 2014. gadu bez pārejas periodiem. Tāpat Latvijai patlaban nav pieņemams EK priekšlikums, ka no katras dalībvalsts tiešo maksājumu aploksnes 30% finansējuma būtu obligāti jānovirza pasākumiem, kas saistīti ar dabas resursiem un vidi.

7. septembrī zemkopības ministrs Jānis Dūklavs tikās ar Lietuvas lauksaimniecības ministru Kazi Starkeviču, lai pārrunātu turpmāko kopējo taktiku diskusijās Eiropas Savienībā (ES) par taisnīgiem platību maksājumiem Baltijas valstīm.

Sarunā abi ministri uzsvēra, ka arī turpmāk ne tikai Baltijas valstu zemkopības ministriem kopā ar lauksaimnieku nevalstiskajām organizācijām, bet arī Baltijas valstu valdību vadītājiem, valsts prezidentiem un citām augstām amatpersonām jāpauž vienota stingra prasība par taisnīgiem platību maksājumiem Baltijas valstu lauksaimniekiem pēc 2013. gada.