Politikas jaunumi

Dūklavs Vroclavā: nepieciešams pilnveidot lauksaimniecības produktu patēriņa veicināšanas sistēmu

No 11. līdz 13. septembrim Vroclavā Polijā notika Eiropas Savienības (ES) Lauksaimniecības ministru padomes neformālā sanāksme „Eiropas pārtika – kvalitātes veicināšana un daudzveidība”, informēja ZM Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Dagnija Muceniece. Sanāksmē ES lauksaimniecības ministri sprieda par jautājumu, kādus veicināšanas pasākumus būtu nepieciešams īstenot, lai nostiprinātu Eiropas lauksaimnieku saražoto produkciju pasaules tirgū un kādām veicināšanas programmām būtu nepieciešams ES līdzfinansējums.

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs sanāksmē Vroclavā uzsvēra, ka turpmāk nepieciešams atbalstīt produktus, kurus ir lietderīgi lietot uzturā un kuriem ir augsts ražošanas potenciāls, bet kuriem dažādu tirgus apstākļu un patērētāju neinformētības dēļ ir grūtības realizācijā zemā patēriņa dēļ, kā arī produktus kvalitātes shēmu ietvaros. Tāpat Latvija ierosina pārskatīt atbalstāmo produktu sarakstu iekšējā tirgū, kā arī, lai veicinātu gaļas nozares attīstību, ierosina atbalstāmo produktu sarakstā iekšējā tirgū iekļaut gaļu neatkarīgi no tā, vai tai ir kvalitātes shēmas, vai nav.

Lai veicinātu produktu ražotāju interesi iesaistīties veicināšanas programmās, Jānis Dūklavs rosināja paplašināt privāto zīmolu un produktu izcelsmes norāžu izmantošanas iespējas programmās, vienlaikus nosakot precīzus kritērijus gadījumiem, kad ir pieļaujama to izmantošana. Latvija arī uzskata, ka ir nepieciešams paplašināt veicināšanas pasākumu atbalsta pretendentu loku, iekļaujot tajā ne tikai nozaru profesionālās organizācijas, bet arī organizācijas, kas nespecializējas konkrētā nozarē.

Zemkopības ministrs arī norādīja, ka nepieciešams vienkāršot lauksaimniecības produktu veicināšanas sistēmas administratīvās procedūras un saīsināt programmu vērtēšanas laiku, kā arī samazināt līdzfinansējuma maksājumu saņemšanas termiņus un atvieglot avansa saņemšanas nosacījumus, lai organizācijām nodrošinātu ātrāku līdzekļu apriti un neradītu liekus izdevumus. Latvija arī uzskata, ka attiecībā uz produktu veicināšanas pasākumiem trešo valstu tirgos ES līdzfinansējuma apmērs būtu jāpalielina no 50 līdz 60 procentiem.

Kā zināms, tirdzniecības liberalizācijas dēļ arvien svarīgāka kļūst tirdzniecība starp ES un trešajām valstīm. Tāpēc ir nepieciešams ar konkrētiem pasākumiem atbalstīt ES pārtikas ražotāju konkurētspēju, veicināt ES ražojumu pievienoto vērtību un vienlaikus arī stiprināt Eiropas lauksaimniecības un pārtikas sektoru pasaules tirgū. ES jau šobrīd ievieš un līdzfinansē informācijas un veicināšanas pasākumus attiecībā uz noteiktiem lauksaimniecības produktiem. Finansējumu piešķir veicināšanas programmām, kas aptver iekšējo tirgu vai trešo valstu tirgus un tās 50 procentu apmērā līdzfinansē ES.