Politikas jaunumi

Pirmo reizi kopš iestāšanās Eiropas Savienībā Baltijas lauksaimnieki bloķē Eiropas lauksaimnieku jumta organizācijas pozīciju KLP reformai

Tā kā arī pēc asām un ilgstošām debatēm, Baltijas un pārējo jauno dalībvalstu virsprasība - tiešo maksājumu apjomam visās Eiropas Savienības dalībvalstīs ir jābūt vienlīdzīgam - ne mazākam par 90% un ne augstākam par 120% no ES vidējā atbalsta apjoma netika iekļauta COPA/COGECA pozīcijā, Baltijas valstu, Čehijas, Polijas, Slovākijas un Ungārijas lauksaimnieku pārstāvji bloķēja COPA/COGECA kopējo pozīciju, ko varētu sākt virzīt kā lauksaimnieku kopēju pozīciju Eiropas komisijas un Eiropas parlamenta kabinetos.

Pagājušās nedēļas nogalē Baltijas valstu lauksaimnieku organizāciju vadītāji Briselē piedalījās Eiropas lauksaimnieku jumta organizācijas COPA/COGECA prezidija sēdē, kuras darba kārtības galvenais jautājums bija - kopējās pozīcijas saskaņošana par KLP 2014 -2020. Sanāksmē Polijas Nacionālās Padomes Lauksaimniecības kameras prezidents Viktors Šmulevics (Wiktor Szmulewicz), kas vienlaicīgi ir COPA Vice-Prezidents, klātesošajiem prezentēja 29. novembrī, Budapeštā, Ungārijā Višegradas - 4 (Centrāleiropas - Čehijas republikas, Ungārijas, Polijas un Slovākijas) valstu lauksaimniecības kameru un Igaunijas, Lietuvas, Rumānijas, Horvātijas un arī Latvijas lauksaimnieku parakstīto deklarāciju, kurā valstis prasa taisnīgu KLP reformu pēc 2013. gada. Atkārtoti Baltijas un Centrāleiropas valstu pārstāvji asi iebilda pret EK priekšlikumu nevienlīdzīgu tiešmaksājumu saglabāšanai arī nākamajā plānošanās periodā.

Tā kā arī pēc asām un ilgstošām debatēm, Baltijas un pārējo jauno dalībvalstu virsprasība - tiešo maksājumu apjomam visās Eiropas Savienības dalībvalstīs ir jābūt vienlīdzīgam - ne mazākam par 90% un ne augstākam par 120% no ES vidējā atbalsta apjoma netika iekļauta COPA/COGECA pozīcijā, Baltijas valstu, Čehijas, Polijas, Slovākijas un Ungārijas lauksaimnieku pārstāvji bloķēja COPA/COGECA kopējo pozīciju, ko varētu sākt virzīt kā lauksaimnieku kopēju pozīciju Eiropas komisijas un Eiropas parlamenta kabinetos.

"Šī ir pirmā reize, kad jauno valstu lauksaimnieku pārstāvji izmanto tik agresīvu metodi kā pozīcijas bloķēšana. Kopējai lauksaimnieku interešu aizstāvībai tas nav labi, taču, manuprāt, pirmo reizi vecās dalībvalstis izjuta, ka tās nevar nerēķināties ar jaunajām dalībvalstīm. Lai arī agresīva metode, tā bija nepieciešama, lai arī lauksaimnieku līmeni dalībvalstis sāktu sarunāties kā vienlīdzīgas," pēc sēdes atzīst Maira Dzelzkalēja, Zemnieku saeimas priekšsēdētāja vietniece.

Neapmierināto ar KLP reformas pēc 2013. gada gaitu ir ļoti daudz. Ja jaunās ES dalībvalstis protestē pret nevienlīdzīgo un lēno tiešmaksājumu izlīdzināšanu, tad Dienvideiropas valstīm viens no smagākajiem ir Komisijas piedāvātais "zaļošanas" pasākumu komplekss, kā arī neatrastais risinājums jauniešu iesaistei lauksaimniecībā. Kopējās Eiropas lauksaimnieku pozīcijas bloķēšana nozīmē, ka pašiem lauksaimniekiem Eiropas līmenī būs jāvienojas par kompromisiem, taču, ja netiks sasaukta ārkārtas COPA/COGECA prezidija sēde, nākamā sanākšana būs tikai pēc diviem mēnešiem.

LOSP valdes loceklis Armands Krauze: “Mums svarīgi ir panākt, lai Latvijas zemnieku intereses ir ievērotas un iestrādātas Eiropas līmeņa organizāciju dokumentos, jo šo organizāciju ieteikumus ņem vērā ES ierēdņi izstrādājot likumdošanu, piemēram, par tiešo maksājumu pārdali. Šoreiz mēs parādījām savu spēku, ka spējam apvienoties ar citām valstīm, lai cīnītos par godīgu lauksaimniecības politiku nākotnē Eiropā."

LLKA valdes loceklis Uldis Krievārs: "Deviņu Austrumeiropas valstu lauksaimnieku organizāciju vienotas pozīcijas izveidošana un KLP reformas apspriešanas procesa apturēšana Eiropas lauksaimnieku organizācijā COPA/COGECA bija vēsturisks brīdis šīs organizācijas pieredzē un esmu lepns, ka tajā piedalījos. Tomēr, lai veiksmīgi panāktu Latvijai izdevīgākus nosacījumus ES naudu sadalē, turpmāk mums nāksies strādāt ar smalkākām, uz stratēģiju un diplomātiju balstītam metodēm, jo mēs, Latvija un pārējās Baltijas valstis, neesam tik lieli, lai ar masu protestiem sasniegtu mums vēlamo rezultātu."

Latvijas lauksaimnieku intereses tikšanās laikā pārstāvēja Armands Krauze, biedrības "Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome" (LOSP) valdes loceklis, Maira Dzelzkalēja, biedrības "Zemnieku saeima" (ZSA) priekšsēdētāja vietniece un Uldis Krievārs, Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA) valdes loceklis.