Politikas jaunumi

Laimdota Straujuma turpina skaidrot nepieciešamību ieviest taisnīgus tiešos maksājumus - šoreiz Vācijas vēstniekam

Ceturtdien, 29. martā zemkopības ministre Laimdota Straujuma tikās ar Vācijas Federatīvās Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Klausu Burkhartu, lai pārrunātu jautājumus par Eiropas Savienības (ES) Kopējās lauksaimniecības politikas reformu pēc 2013. gada, pastāstīja ZM Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājas vietnieks Kaspars Funts. Zemkopības ministre Vācijas vēstnieku informēja par Latvijas nostāju, ka ES nākamajā plānošanas periodā no 2014. līdz 2020. gadam nepieciešams izlīdzināt tiešos maksājumus, lai tie beidzot būtu taisnīgāki pret visu ES dalībvalstu lauksaimniekiem un nākotnē atsevišķu dalībvalstu lauksaimnieki netiktu nostādīti nevienlīdzīgos konkurences apstākļos.

Vācijas vēstnieks Klauss Burkharts sarunā ar zemkopības ministri Laimdotu Straujumu uzsvēra, ka Vācija izprot situāciju, ka tiešo maksājumu apjomi, kurus saņem Latvijas lauksaimnieki nav adekvāti. Vācijas vēstnieks arī uzsvēra: ir būtiski, ka trīs Baltijas valstis – Latvija, Lietuva un Igaunija – savu prasību pēc taisnīgiem tiešajiem maksājumiem aizstāv kopīgi, kas vieš lielākas cerības, ka Latvijas prasība ES tiks saklausīta.

Tāpat arī Latvija, uzskata, ka Kopējās lauksaimniecības politikas lauku attīstības politikā lielākam uzsvaram ir jābūt uz lauku uzņēmējdarbības un konkurētspējas stiprināšanu un nevis tikai uz vides un ar klimata izmaiņām saistītu problēmu risināšanu.

Kā zināms, Latvijas prasība Eiropas Komisijai ir taisnīgi un objektīvi tiešie maksājumi visiem ES lauksaimniekiem, nosakot, ka minimālais tiešo maksājumu līmenis ir vismaz aptuveni 80 procentu apmērā (ap 214 eiro par hektāru) no ES vidējā, kas ir jāsaņem ikvienai ES dalībvalstij, turklāt sākot jau ar 2014. gadu.