Politikas jaunumi

Starptautiskā konference dod iespēju Eiropas Savienības dalībvalstu pārstāvjiem labāk iepazīt situāciju Baltijas valstu lauksaimniecībā

Dace Millere, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKC)
18.05.2012

Jūrmalā 3. maijā notika starptautiska Latvijas – Lietuvas pārrobežu konference par kopējo lauksaimniecības politiku KLP nevienlīdzība – sekas un iespējas. Tā notika ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas (EESK) atbalstu un pēc šīs komitejas locekļa no Latvijas – Armanda Krauzes iniciatīvas, lai iepazīstinātu Eiropas valstu vadošas amatpersonas un arī citus interesentus ar situāciju Latvijas un Lietuvas lauksaimniecībā un laukos kopumā. Konferences darbu Latvijā nodrošināja Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP), Valsts Lauku tīkls un SIA Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKC). Pasākumā piedalījās vairāk nekā simts dalībnieku no Vācijas, Skotijas, Bulgārijas, Dānijas, Slovākijas, Ungārijas, Portugāles, Zviedrijas, Beļģijas, Nīderlandes, Igaunijas, Lietuvas un Latvijas. Nākamajā dienā konference darbu turpināja Lietuvā.

Konferences atklāšanas sesija

Konferenci vadīja Armands Krauze, atklāšanas sesijā dodot vārdu uzrunām vairākiem lauksaimnieku organizāciju un ministriju pārstāvjiem.

EESK Lauksaimnieku kategorijas prezidents Īvs Somvils konferences dalībniekiem nodeva sveicienus komitejas priekšsēdētāja Stafana Nilsona, kā arī īsumā pastāstīja par komitejas darbu, kurā strādā 344 locekļi no 27 valstīm. Viņš uzsvēra, ka ir labi zināms, ka Baltijas valstis saņem vismazākos tiešos platību maksājumus un ir labvēlīgi noskaņoti par maksājumu izlīdzināšanu, taču jāņem vērā pašreizējā situācija, un tajā komiteja izvēlējusies pievērst lielāku uzmanību jauno lauksaimnieku atbalstam.


Latvijas vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs uzsvēra, ka pašreizējā Eiropas Savienības kopējā lauksaimniecības politika ir veidojusies daudzu gadu gaitā, un tās izstrādāšanā Latvijai nav bijis iespējams piedalīties, kā arī ir mazas cerības to mainīt tagad. Taču var darīt pašu spēkos esošo. Piemēram, attīstot uzņēmējdarbību laukos un videi draudzīgu lauksaimniecību. Jau izstrādātā Latgales attīstības programma paredz lauksaimnieku zināšanu un prasmju uzlabošanu, tiek piedāvāta visaptveroša konsultāciju sistēma. Plašāk jāizmanto arī pašvaldībās uzkrātās zināšanas, jo tieši atsevišķā teritorijā iespējams ātrāk un mobilāk reaģēt uz mainīgām situācijām. VARAM ir izstrādājusi reģionālās attīstības programmu laika posmam līdz 2020. gadam. Tiek strādāts pie nodokļu sistēmas izmaiņas pašvaldībās, lai atbalstītu cilvēkus, kuri vēlas kaut ko darīt, tajā skaitā lauksaimniecībā. Ministrs uzsvēra, ka „zaļās" lauksaimniecības attīstība ir vienīgā iespēja nodrošināt ilgtspējīgu nozares attīstību, taču atzina, ka piesardzīgi atzinīgi vērtē vides kritēriju iekļaušanu tiešo maksājumu saņemšanas kritērijos. Uzrunas noslēgumā viņš teica: - Latvija ir zeme, kurā dzīvo cilvēki, kuri zina, ko viņi vēlas. Ja noticēsim sev, mums noticēs citi, un kopā mēs – VARAM!


LOSP valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs pateicās Eiropas EESK pārstāvjiem par līdzdalību konferencē, bet Armandam Krauzem, Baltijas valstu nevalstisko organizāciju pārstāvjiem un LLKC – par pasākuma organizēšanu. Viņš uzsvēra, ka Baltijas valstu pārstāvji cīņu par godīgu un taisnīgu tiešo maksājumu piešķiršanu sāka pagājušogad, un gandarījumu rada tas, ka Latvijā šajā procesā iesaistījušies arī Valsts prezidents Andris Bērziņš un nozaru ministri. Panākti arī pirmie rezultāti, jo Baltijas valstu nostājai atbalstu izteikusi Eiropas lauksaimnieku organizācija COPA/COGECA, lai mūsu lauksaimnieki saņemtu tiešo maksājumus 90% apjomā no Eiropā vidējā maksājuma lieluma. Tikai tā iespējams konkurēt kopējā Eiropas tirgū. Edgars Treibergs uzsvēra, ka šī konference palīdzēs citu Eiropas Savienības valstu dalībniekiem tuvāk iepazīt situāciju Baltijas valstu lauksaimniecībā, lai par to varētu informēt savās valstīs un pārstāvētajās organizācijās.

EESK pārstāvis no Lietuvas Mindaugs Maciulevičs vērsa uzmanību uz to, ka par situāciju lauksaimniecībā jāinformē visa sabiedrība, jo tā skar ne tikai pārtikas ražotājus, bet arī patērētājus un piegādātājus.

Igaunijas Lauksaimniecības un tirdzniecības kameras pārstāvis Romets Sormus atzina, ka kopš pagājušā gada panākta auglīga Baltijas valstu nevalstisko lauksaimnieku organizāciju sadarbība, kas, cerams, dos panākumus cīņā par taisnīgu un godīgu lauksaimnieku konkurenci Eiropā. Kopš iestāšanās ES trīs mūsu valstis ir paveikušas ļoti daudz, bet šis pārejas periods bijis arī ļoti grūts. Sākās strauja attīstība, bet augsta ir arī „cena", kas par to jāmaksā – resursi, kas lielā apjomā jāiegulda lauksaimnieciskajā ražošanā. Tāpēc šāds pasākums ir ļoti svarīgs, lai skaidrotu citu valstu cilvēkiem situāciju Baltijā.


Latvijas Zemkopības ministrijas valsts sekretāres pārstāvis Zigmārs Ķikānssacīja, ka konference sarīkota ļoti piemērotā brīdī, lai skaidrotu Baltijas valstu attieksmi pret KLP. Tā ir reformēta vairākkārt, lai pielāgotos jaunu dalībvalstu uzņemšanai. Šajā procesā mainījies arī tiešo maksājumu mērķis, kas radījis problēmu par to taisnīgu un godīgu sadali. Nākotnes KLP jābūt tādai, kas sniegtu labumu visiem Eiropas iedzīvotājiem visās valstīs, un ne tikai lauksaimniekiem. To var nodrošināt: dzīvotspējīga pārtikas ražošana, ilgtspējīga dabas resursu apsaimniekošana un pasākumi klimatisko pārmaiņu ierobežošanai, līdzsvarota teritoriju attīstība. Tiešie maksājumi ir jāpārdala, bet to nevajadzētu darīt uz ekonomikas un vides kritēriju pamata. Jāpalielina arī atbalsts aktīvajiem lauksaimniekiem, jāsamazina administratīvais slogs, piesakoties atbalstam dažādās ES finansējuma programmās u. c.


Pirmā sesija: Vispārīgie lauksaimniecības apstākļi. Pārskats par 1991.-2011. gadu

Sēdi vadīja EESK loceklis Franks van Oršots no Nīderlandes.

Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūta Sektora ekonomikas un politikas analīzes vienības vadītāja Guna Salputraraksturoja minēto laika periodu, sakot, ka kopš 1991. gada tas bijis pārejas periods no plānveida uz brīvo ekonomiku, bet kopš 1999. gada saimniekošanā ļoti daudzas nianses nosaka šā pirmā pārejas perioda sekas. Diemžēl apkopotie dati liecina, ka daudzos rādītājos Latvijā ražības līmenis atrodas zem vidējā veco dalībvalstu līmeņa, piemēram, kviešu audzēšanā u. c. Zemāka ir arī darbaspēka produktivitāte un bruto pievienotā vērtība. Taču jaunajām ES dalībvalstīm 2007.-2013. gadā iespējams atbalstīt savu ekonomikas izaugsmi aptuveni divas reizes mazākā apjomā nekā vecajās dalībvalstīs. Tāpēc izveidojusies situācija, ka vecās dalībvalstis spēj veiksmīgi konkurēt Eiropas iekšējā tirgū, bet jaunās – ārējā. Ja dažādā attīstības līmeņa valstis izlēmušas apvienoties, jācenšas darīt tā, lai labums būtu visiem. Bet mēs pagaidām varam tikai cerēt, ka ES līdervalstis, kam ir lielāka teikšana, spēs saprast, ka KLP jāveido vienlīdzīgi.

LLKC valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Cimermanis uzstājās ar prezentāciju Latvijas lauki – kurp ejam? Viņš uzsvēra, ka konferencē tiek runāts par lauksaimniecību, bet tā ir ļoti cieši savijusies ar lauku teritoriju attīstību. Būtiski ir izšķirties, ko mēs vēlamies redzēt nākotnē laukos, - nelielu iedzīvotāju skaitu ar lieliem ieņēmumiem vai apdzīvotus laukus? Fakti liecina, ka laika posmā no 2004. līdz 2010. gadam no laukiem, un īpaši pierobežas, devušies prom aptuveni 200 tūkstoši cilvēku. Un viņi nebrauc uz Rīgu, bet uz citām valstīm, jo Latvijas lauksaimniecība cilvēkus nespēj nodrošināt ar darbu un pienācīgu infrastruktūru. Šobrīd jau ir vairāki novadi, kuros iedzīvotāju blīvums ir sasniedzis kritisko – mazāk par pieciem cilvēkiem uz kvadrātkilometru. Turklāt visbiežāk tie ir veci cilvēki. Aprēķināts, ka 2023. gadā, salīdzinot ar 2008. gadu, par 35% samazināsies pirmskolas vecuma bērnu skaits, kas atstās vēl graujošāku iespaidu uz infrastruktūru – nepieciešamo pakalpojumu klāstu un apjomu laukos. Ieņēmumu ziņā starp Rīgu un pierobežas novadu iedzīvotājiem pastāv seškārtīga atšķirība, un tāpēc nav iespējams noturēt cilvēkus teritorijā, kuru saucam par ES ārējo robežu un vēlamies, lai tā būtu apdzīvota. Mazāk attīstītajās teritorijās līdz 88% nodarbināto ir tieši lauksaimniecībā, jo tur citu alternatīvu nav. Mēs maldinām jauniešus, stāstot, ka būs nopietns atbalsts jaunajiem lauksaimniekiem!!! Īstenībā pieejamie 40 000 eiro ir nenopietna summa, lai uzsāktu saimniekošanu no „nulles", ir jābūt vēl citām atbalsta programmām jauniešu saglabāšanai laukos! Tādējādi, iespēja attīstīties ir tikai tiem jaunajiem lauksaimniekiem, kuri pārmanto vecāku saimniecības. Lai gan aptauju dati liecina, ka 79% Latvijas iedzīvotāji uzskata, ka laukiem nepieciešams īpašs atbalsts, redzam, ka praksē tā nenotiek, un lauki iztukšojas. Kopējais lauksaimniecībā nodarbināto skaits no 138 tūkstošiem 2005. gadā samazinājies līdz 80 tūkstošiem 2010. gadā. Neizbēgami Latvijas agrobizness nākotnē nespēs absorbēt lielo darba ņēmēju skaitu, un šīs nozares konkurētspējas samazināšanās arī provocēs tālāku lauku depopulāciju, kas negatīvi ietekmēs lauku sociālekonomisko attīstību, ja netiks attīstītas nelauksaimnieciskās darba vietas. Īpaša problēma ir tā, ka Latvijas zemi šobrīd intensīvi izpērk ārzemnieki, tajā skaitā pensiju fondi, nodrošinot sev labu ieguldījumu nekustamajā īpašumā un regulārus ienākumus no nomas, taču laupot Latvijas zemniekam iespēju strādāt uz savas zemes. Noslēgumā Mārtiņš Cimermanis teica: - Mēs lauksaimniecības politiku neplānojam tikai tiem, kas šeit dzīvo tagad, bet nākotnei!

LOSP valdes loceklis Armands Krauze savukārt pauda, ka viņam skats uz nākotni šķiet cerīgs, ko apliecinājusi EESK jauniešu plenārā sesija un komisijas apkopotie secinājumi Rio+20 par jauniešu vēlmi darboties lauksaimniecībā, radot jaunas darba vietas, attīstot zaļo saimniekošanu, kas spēs radīt ilgtspējīgu lauksaimniecību. Diemžēl, runājot par KLP, jāsecina, ka tieši tā daļēji samazinājusi Latvijas lauksaimnieciskās ražošanas apjomus, jo pēc iestāšanās ES sākās straujš pārtikas produktu eksporta vilnis uz Latviju. Šī lētā produkcija ar lielām eksporta subsīdijām veicināja mūsu lauksaimniecības sabrukšanu. No kļūdām jāmācās, un jārūpējas par ilgtspējīgas, ekonomiski pamatotas un spēcīgas lauksaimniecības veidošanu, kas vienlaikus stiprinās lauku teritorijas.


EESK locekle Diliana Slavova no Bulgārijas ir atzinuma KLP 2020. gada perspektīvā sagatavotāja. Šis dokuments aicina izlīdzināt tiešmaksājumus Baltijas valstīm 90% līmenī no Eiropā vidējā apjoma. Uzstājoties konferencē, Diliana Slavova sacīja, ka, klausoties prezentācijas, viņai šķiet, ka tiek runāts it kā par viņas valsti, - Bulgārijā pastāv līdzīgas problēmas, un to sekas ir cilvēku migrācija ne tikai uz tuvējo Spāniju, bet arī uz ES ziemeļvalstīm. Viņa uzsvēra, ka KLP 50 gadu pastāvēšanas laikā bijuši ļoti atšķirīgi viedokļi par atbalstu dalībvalstīm, tāpēc EESK pagājušajā gada maijā sākusi darbu, lai veidotu kopīgu dalībvalstu nostāju par KLP pamatnostādnēm. Sagatavoti 144 grozījumi un ieteikumi. Taču panākt pozitīvus risinājumus būs grūti, jo šo gadu laikā ES palielinājusies no sešām līdz 27 dalībvalstīm, kurās ir atšķirīga situācija lauksaimniecībā. Par galvenajiem principiem, kas jāņem vērā KLP veidošanā runātāja uzskata: sabalansētību, elastīgumu, pragmatismu, vienkāršošanu un caurskatāmību visos līmeņos un visās dalībvalstīs. Viena no galvenajām rūpēm – panākt, lai tiktu vienkāršotas atbalsta saņemšanas procedūras un maksājumu administrēšana.


Otrā sesija: Zaļākai nākotnei. Vides stāvoklis 1991.-2011. gadā

Sēdi vadīja EESK loceklis Adalberts Kīnle no Vācijas.

Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūta Lauku attīstības novērtēšanas nodaļas eksperts vides jautājumos Pēteris Lakovskis informēja, ka institūta mērķis ir palielināt lauksaimnieciskās ražošanas produktivitāti ar zinātnisko pētījumu palīdzību. Viņš raksturoja deviņas Eiropas dabas zonas, kuru iedalījumu nosaka dažādu dabas apstākļu kopums. Latvija ietilpst lauksaimniecībai vidēji labvēlīgā zonā, jo tikai 44% no tās teritorijas ir lauksaimniecībā izmantojamā zeme, bet 40% - mežs, un esam ceturtā mežainākā valsts Eiropā. Tikai atsevišķos novados Zemgalē un Latgalē lauksaimniecībā izmantojamā zeme pārsniedz mežu teritorijas. Taču būtiskas vides problēmas, salīdzinot ar daudzām citām valstīm, nav veidojušās, un vairāk nekā 50% no lauksaimniecībā izmantojamās zemes ir labā kvalitātē. Saskaņā ar ES normatīviem, tiek apstrādāti 76% no lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Īstenojot turpmāko grīninga jeb zaļās komponentes procesu, uzmanība jāvelta mežu un lauksaimniecības zemju kvalitatīvajiem rādītājiem un augu sekai. Tādējādi KLP, kas to nosaka, ir arī ļoti nozīmīgs instruments vides politikas realizēšanā, un zaļošanas pasākumi jāveic visā valsts teritorijā. Diemžēl Latvijā netiek veikts vides monitorings, nav pieejama informācija par augšņu un ūdeņu kvalitāti u. c. Taču, ņemot vērā līdzšinējā Lauku attīstības plāna pieredzi, jārealizē vairāk agrovides (laukmales, aizsargjoslas u. c.) pasākumu augsnes un ūdeņu aizsardzībai no piesārņojuma, tos attīstot arī intensīvajās saimniekošanas teritorijās.


Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas eksperte Māra Bergmane pastāstīja, ka pati saimnieko lielā bioloģiskajā saimniecībā, kurā audzē zāļu tējas. To popularitāte aug, taču ražošanas apjomus nav iecerēts palielināt, jo bērni devušies uz ārzemēm un citu palīgu nav. Asociācijas biedru skaits no 40 tās dibināšanas brīdī pieaudzis līdz 4000, taču diemžēl daudzas saimniecības likvidētas, jo nav izturējušas konkurenci, ar saviem ražošanas apjomiem nespējot iekļūt lielveikalu ķēžu apritē. Savukārt vācu un dāņu zemnieki nopērk zemi un saimnieko uz nebēdu, bagātīgi lietojot mēslošanas līdzekļus, lai saražotu vairāk. Māra Bergmane sacīja: - Kā sauc šo procesu, kad tautai atņem darbaspēku un arī zemi? Kolonizācija! /../ Ja gribam šeit saimniekot, jāpieņem gudri lēmumi un nav jāražo tas, no kā cilvēki saslimst. Novēlu visiem saprast, ka mēs dzīvojam pārāk īsu un vērtīgu dzīvi, lai to izniekotu tikai biznesam!


Biedrības Zemnieku saeima valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja runāja par zaļās komponentes pasākumiem, ko piedāvā KLP. Viņa atgādināja labi zināmu patiesību, ka sabiedrība vēlas, lai valstī būtu konkurētspējīga lauksaimniecība. Taču fakti liecina, ka atsevišķās nozarēs Latvija saražo tikai 30-40% no tā apjoma, kas tika sasniegts trīsdesmitajos gados. Mums ir zemākais lopu blīvums no Eiropas valstīm, faktiski esam pazaudējuši savu tradicionāli spēcīgo lopkopību. Latvija atrodas klimatisko apstākļu zonā, kurā iespējams ražot pārtiku sev nepieciešamā daudzumā, taču mūs baro Nīderlandes, Dānijas un Polijas lauksaimnieki. Esam vainīgi ne tikai paši, bet arī LKP pārstrukturizācija. Nedrīkst zaļās komponentes nosacījumus pieņemt visās valstīs vienādi, - ir liela atšķirība, vai nīderlandietim liek ieviest tikai aizsargjoslu, vai Latvijas gadījumā - zaudējam vēl 7% no lauksaimniecības zemes. Jāparedz tas, lai valstīs, kur vieglāk nodarboties ar lauksaimniecību, - noteikumi būtu stingrāki, bet mums, kur nav iespējams saražot tik daudz no vienas zemes platības vienības, neuzliktu papildus apgrūtinājumus.

EESK loceklis un zemnieks no Beļģijas Īvs Somvils uzsvēra, ka KLP ietvaros tiek runāts par pārtikas ražošanu un vides aizsardzību, bet tad, kad pilsonis kļūst par patērētāju, viņš vienkārši preci grib nopirkt lētāk. Tāpēc ar lauksaimniecisko ražošanu saistītās problēmas plaši jāizdiskutē sabiedrībā. Runātājs zaļo komponenti uzskata par nepieciešamu pasākumu, lai leģitimētu un saglabātu bioloģisko daudzveidību, vienlaikus domājot par ražīgumu, un piebilda, ka nav domāts 7% zemes atņemt lauksaimnieciskajai ražošanai, bet gan tajās saimniekot, ievērojot ekoloģijas prasības. Beļģijā zaļās komponentes pasākumi esot sabiedrības prasība, taču no KLP šajā jomā varētu vēlēties nevis ierobežojošu, bet veicinošu attieksmi. Šinī virzienā jāiet, ja ES vēlas iegūt pasaules uzticību Eiropas valstu lauksaimniekiem. Bet, lai cilvēki paliktu laukos, jānodrošina viņiem atbilstoši ienākumi un tiesiskā regulējuma stabilitāte.


Trešā sesija: Jaunie lauksaimnieki. Mazie lauksaimnieki. Aktīvie lauksaimnieki

Sēdi vadīja EESK loceklis Kauls Nurms no Igaunijas.

Igaunijas Lauksaimniecības un tirdzniecības kameras vecākais padomnieks Andress Opkaups uz Igaunijas piemēra ieskicēja problēmu, ka deviņdesmitajos gados mazo zemnieku skaits pieauga, bet kopš 2000. gadā kritās. Ir 36% saimniecību, kuru platība nepārsniedz 5 ha, kopā tādā veidā apsaimniekojot tikai 2% no visas lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Bet 69% ir saimniecību, kuru platība pārsniedz 100 ha, un tās izmanto kopā tikai 7% zemes. Igaunijā ir salīdzinoši labvēlīga attieksme pret mazajiem zemniekiem, un šo statusu nosaka pēc saimniecībā nodarbināto cilvēku skaita – līdz deviņiem. EESK iesaka mazā zemnieka statusu noteikt pēc saimniecības teritorijas. Taču loģiskāk būtu - pēc tā, no kā viņš iegūst dzīvei nepieciešamos līdzekļus: no ražošanas vai subsīdijām, kas daudzos gadījumos sastāda pat 70% no kopējiem saimniecības ienākumiem. Runātājs atgādināja, ka lauksaimniecībā nodarbināto skaits samazinās gandrīz visās ES valstīs, tikai šim procesam ir atšķirīga dinamika. Baltijas valstīs lauksaimniecībā nodarbināto cilvēku skaita samazinājums zināmā mērā saistīts ar padomju laika saimniekošanas sabrukumu, kad sovhozos un kolhozos bija daudz papildus nozaru, kurās arī bija nepieciešami darbinieki. Turklāt papildus faktors ir arī tas, ka saimniekošana kļūst efektīvāka. Palielinās arī lauksaimniecībā nodarbināto vecums, kas nākotnē sola vēl lielāku strādājošo skaita kritumu. Igaunijā vairāk nekā 60% lauksaimniecībā strādājošo ir vecumā no 35 līdz 64 gadiem. Tāpēc EESK priekšlikums ir garantēt gadskārtējus atbalsta maksājumus zemniekiem līdz 40 gadu vecumam un izmantot lauku attīstības programmas, lai sniegtu atbalstu jaunajiem zemniekiem un kooperatīviem. Par aktīvo lauksaimnieku uzskatāms tas, kurš piekopj labu lauksaimniecības praksi un gūst ienākumus no zemes apsaimniekošanu nevis citām nozarēm. Tādējādi Igaunijā tikai puse no lauksaimniekiem būtu iekļaujami aktīvo lauksaimnieku kategorijā.


Latvijas Zemnieku federācijas valdes priekšsēdētāja Agita Hauka nosauca skaitļus, kas raksturo ES atbalstu lauksaimniecībā: Latvijā ir 83 386 zemnieku saimniecības, bet 8000 no tām kopā saņem 50% no visa ES atbalsta. Galvenās grūtības ir mazajiem un vidējiem zemniekiem, jo viņiem trūkst apgrozāmo līdzekļu ražošanas attīstībai. Publiskajā telpā tiek deklarēts, ka jāatbalsta lauki, lai veicinātu to apdzīvotību, bet realitātē ir citādāk. Turklāt ir noteikti „sliekšņi" atbalsta saņemšanai, bet nav reglamentēti „griesti". Tāpēc daudzi šajos apstākļos neiztur konkurenci. Zemnieks ir arī noguris sekot dažādajiem sarežģītajiem atbalsta nosacījumiem, tāpēc daudzi to neiztur, pārdod zemi un dodas projām. Nobeigumā Agita Hauka teica: - Zeme mums ir tikai aizdota, tāpēc mēs nedrīkstam nedomāt par to, kā to atstāt saviem bērniem.


Biedrības Zemnieku saeima valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja šajā konferences sēdē akcentēja, ka jātiek beidzot skaidrībā ar minētajām zemnieku statusa definīcijām, jo katrs ar vārdiem „mazais", „jaunais" un „aktīvais" saprot ko citu. Turklāt jādefinē, kādu atbalstu vēlamies saņemt, jo, izvēloties vienu no veidiem, iespējams, var zaudēt vairāk, nekā iegūt. Runājot par to, ka cilvēki aizplūst no laukiem, Maira Dzelzkalēja rosināja apzināties, ka ne visu nosaka tikai pieejamā infrastruktūra, bet arī nozares prestižs. Ja tā būs ienesīga, tas būs moderni, jaunie cilvēki vēlēsies nodarboties ar lauksaimniecību. Savukārt nozares prestižs lielā mērā atkarīgs arī no pašiem zemniekiem, kuri ar savu čīkstēšanu dažkārt paši to grauj. Lai mudinātu jauniešus strādāt laukos, būtu nepieciešamas pirmkārt valsts garantijas kredītiem zemes iegādei.

LOSP valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs turpināja diskusiju par mazā, jaunā un aktīvā lauksaimnieka definīcijām. Tā kā tiešmaksājumi orientēti tieši uz šīm trim grupām, kas ir jaunums šajā KLP versijā, ļoti nepieciešams vienoties par kritērijiem statusa noteikšanā. Jāanalizē tas, vai atbalsta pasākumi jaunajiem lauksaimniekiem tiešām efektīvi samazinās lauksaimnieku novecošanos, un par cik palielināsies administrēšanas izdevumi, ja atbalsts vienlaikus tiks piešķirts divās programmās. Tika akcentēts, ka atbalsts mazajām saimniecībām ir ļoti svarīgs, jo tieši tās nodrošina lauksaimniecības daudzveidību, saglabā patīkamu ainavu un sadzīves tradīcijas, kā arī vienlaikus var būt efektīvas, nodrošināt ilgtspējīgu saimniekošanu, orientēties uz specifisku produktu tirgiem, kooperēties un izmantot modernu tehniku. KLP kā politisks instruments šajā jomā varētu palīdzēt – gan atbalstīt aktīvos zemniekus, gan kritērijus izstrādāt tā, ka lauksaimniekiem paredzēto atbalstu nesaņemtu cilvēki, kuri uz savas zemes iekārtojuši golfa laukumus vai kā citādāk izmanto lauksaimniecības zemi nelauksaimnieciska rakstura darbību veikšanai.

Debates un secinājumi

Debatēs izskanēja visdažādākie viedokļi par KLP ietekmi uz Baltijas valstu lauksaimniecību, atzīstot, ka šai KLP reformai sekos jauna, kam vajadzēs labot šobrīd pieļautās kļūdas. Tāpēc tuvākajā laikā maksimāli plaši ir jāizdiskutē ES atbalsta principi, definīcijas un mērķi, kurus vēlams sasniegt. KLP ir jārūpējas par to, lai labāk būtu dzīvot gan ES kopā, gan katrai valstij atsevišķi. Vienprātīgi tika atzīts, ka Baltijas valstīm nepieciešams palielināt tiešos platību maksājumus, jo tās atrodas grūtākā situācijā nekā citas jaunās ES dalībvalstis, ņemot vērā vēsturisko situāciju un atrašanos padomju režīmā, kā arī iedzīvotāju migrāciju un ES ārējās robežas statusu.


Programma (doc.)

Prezentācijas (pdf.):


Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKC)

x

Paroles atgadināšana