Citas ziņas sadaļā
Latvijas nacionālais kopstends Berlīnes starptautiskajā izstādē "Zaļā nedēļa 2017"
Vairāk nekā 10 000 veikali beigs tirgot sprostos dētās olas
PF "Ķekava" prezentē jauno eksporta zīmolu starptautiskajā pārtikas izstādē
"Food Union" sāk piena produktu eksportu uz Ķīnu
Būtiski pieaug "Spilvas" produkcijas eksports uz Lielbritāniju un Ukrainu
"Food Union" sāk eksportu uz Irāku
Latvijas pārtikas produkti iekaro Ēģiptes tirgu
Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs cer paplašināt sadarbību ar Irānu
Krievijas pagarinātā embargo dēļ papildu kompensācijas uzņēmējiem netiek plānotas
ES un ASV tirdzniecības līgums: Netarifu barjeru atcelšana sanitārajā jomā veicinātu eksportu, nemazinot kvalitāti
Ārzemju tirgosLauksaimniecība UkraināAgnese Krieviņa, AgroPols
06.01.2010 Ukraina ir otra lielākā valsts Eiropā (aiz Krievijas), kā arī lielāka par jebkuru ES-27 dalībvalsti. Tās ģeogrāfiskais stāvoklis un auglīgā zeme nodrošina milzīgu lauksaimniecības potenciālu, taču Eiropas Komisija (EK) savā jaunākajā analīzē secina, ka līdz šim tas nav ticis pilnībā izmantots. Ukraina ir lauksaimniecības produkcijas neto eksportētājvalsts un viena no vadošajām valstīm pasaulē graudu un saulespuķu eļļas eksportā. Tomēr pilnas eksporta kapacitātes sasniegšanu kavējuši valsts uzliktie ierobežojumi eksportam, lai kontrolētu inflāciju. Ukrainas pievienošanās PTO 2008. gadā sekmējusi tirdzniecības iespēju paplašināšanos ES, kas kļuvusi par lielāko Ukrainas tirdzniecības partneri, apsteidzot tās ilggadējo partneri Krieviju. Komisija arī secina, ka Ukraina ir augošs ES gatavās produkcijas eksporta tirgus, turklāt Brīvās tirdzniecības līgums, par kuru uzsāktas sarunas, vēl vairāk sekmēs ES tirdzniecības iespēju attīstību.
Šobrīd ES ir Ukrainas galvenā tirdzniecības partnere gan eksportā, gan importā. Tajā pašā laikā ES no Ukrainas galvenokārt importē starppatēriņa produktus, savukārt tā ir liels noieta tirgus ES gatavajai produkcijai.
|