Ārzemju tirgos

Šampinjonu ražošana ES

Kā liecina Eiropas sēņu ražotāju apvienības (GEPC) dati, 2008. gadā visā ES tika saražotas 1049300 t šampinjonu. Šī organizācija sadarbībā ar nacionālajām sēņu ražotāju asociācijām veic regulāru ražošanas un pārdošanas apjomu uzskaiti. Pērnā gada dati vēl nav apkopoti, bet provizoriskās aplēses liecina, ka kopējie sēņu ražošanas apjomi ES ir sarukuši. 2008. gadā ES lielākā sēņu ražotājvalsts bija Nīderlande (253 tūkst. t), no kuras tikai nedaudz atpalika Polija (239 tūkst. t), tāpat daudz sēņu tika izaudzēts Francijā (108,8 tūkst. t) un Spānijā (104,2 tūkst. t), tām sekoja Itālija (65,1 tūkst. t), Vācija (57 tūkst. t) un Īrija (55 tūkst. t).

Pēc Nīderlandes statistikas (CDS) datiem, šampinjonu audzētavu skaits 2009. gadā šajā valstī ir sarucis par 12% līdz 207 saimniecībām. Samazinājušās arī audzēšanas platības, bet mazākā mērā, tikai par 2%. Savukārt palielinājies vidējās saimniecības lielums un 11% saimniecību tas ir divkāršojies pēdējo desmit gadu laikā. Kopējā ražība no 1 m² 2009. gadā ir palielinājusies par 2%, pateicoties mazākai infekciju izplatībai un audzēšanas cikla pagarināšanai. Ražotājiem par sarūgtinājumu vidējā ražotāja cena 2009. gadā Nīderlandē ir samazinājusies par 15%. Stingrais eiro kurss un lētais zlots bija iemesls tam, ka samazinājās eksporta apjomi uz Lielbritāniju un Vāciju (par 9% uz katru valsti) un palielinājās uz Franciju (par 14%). Uz šīm trīs valstīm aiziet 90% no kopējā Nīderlandes sēņu eksporta. Palielinājās ražošanas izmaksas (substrātiem, energoresursiem un darba algām), kā rezultātā sēņu audzētāju ienākumi 2009. gadā ir samazinājušies vidēji no 63 tūkst. eiro līdz 35 tūkst. eiro.

Polijas sēņu konkurence ir lielākais bieds citu valstu ražotājiem. Tās ir lētas, kvalitatīvas un to piegādes apjomi strauji aug. Sevišķi strauji palielinās svaigo sēņu eksports, laika posmā no 1996. gada līdz 2007. gadam tas palielinājies 10 reizes un sasniedzis rekordaugstu apjomu (vairāk par 126,5 tūkst. t), pēc tam eksporta apjomi ir nedaudz sarukuši (līdz 120 tūkst. t). Lauvas tiesa (95%) Polijā ražoto sēņu ir šampinjoni. „Pārējo sēņu” – austersēnes, šitake un līdzīgas – ražošana nepārsniedz 10 tūkst. t. Apmēram 70% Polijā saražoto sēņu tiek eksportētas. Polijas sēņu eksporta ēras sākumā tās tika piedāvātas galvenokārt Vācijā (un arī šodien tā paliek lielāka noņēmējvalsts) un bija grūti nodrošināt pietiekami viendabīgas partijas lielveikalu apgādei. Tomēr pēdējos gados Polijā notiek nozares pārstrukturēšanās. No 3000 sīko saimniecību, kas audzēja sēnes 2000. gadā, šodien liela daļa ir atkritusi. To vietā strādā lielas un vidēja lieluma saimniecības, kas ir nodrošinātas ar modernu tehniku. Vēl pirms 10 gadiem poļu sēņu ražošana katru vasaru saruka karstuma dēļ, šodien audzētavas ir aprīkotas ar gaisa kondicionieriem un dzesētājiem. Vācijā 2009. gadā gandrīz 40% mājsaimniecību iegādāto svaigo sēņu bija Polijas izcelsmes. Ja kādreiz poļu sēnes vācu lielveikalos bija uz pusi lētākas par holandiešu produktu, pērn cenu starpība bija tikai 10%. Citas poļu sēņu eksporta valstis ir Nīderlande, Lielbritānija un Francija, kā arī Krievija.

Interesanti, ka uz Latviju poļu sēnes jau vairākus gadus netiek vestas, to vietā mūsu tirgu apgāda mūsu kaimiņi – lietuvieši.

Baltijā lielāka sēņu audzēšanas firma ir Lietuvas „ Baltic Champignons“, kuras eksporta apjomi vien pērn sasniedza 8 tūkst. t. Interesanti, ka šī firma, kas tika dibināta 1994. gadā, pēdējo 5-6 gadu laikā ir praktiski izkonkurējusi poļu un holandiešu šampinjonus Latvijas tirgū. Šampinjonu imports Latvijā aug. Ja pēc CSP datiem 2008. gadā mēs ievedām tikai 182 t svaigo šampinjonu (99% no Lietuvas), tad 2009. gadā Latvija importēja jau 3 reizes vairāk - 644 t šampinjonu (643 t no Lietuvas).

Pēc žurnālu „Fruchthandel Magazin” un „Mushroom Business” informācijas