Ārzemju tirgos

Lietuvas zemeņu raža apslīkusi pēc nesenajām lietusgāzēm

Lietuvas zemeņu audzētājiem, kas šovasar jau tā žēlojās par sliktu ogu ražu, jaunu triecienu devušas nesenās spēcīgās lietusgāzes, raksta avīze "Lietuvos rytas".

Desmit liti (divi lati) kilogramā - jūnija beigām šāda zemeņu cena ir nedzirdēti augsta, bet pircēji būtu gatavi maksāt arī to, taču tikai retais audzētājs var piedāvāt lielas, skaistas ogas - daudzviet zemenes vienkārši izmirkušas lietū.

"Kur tad lai ņem citādas? Jāapēd ātrāk šīs pašas, lai nesāk pūt," atzinusi kāda ekoloģiski audzētu zemeņu pārdevēja Viļņas tirdzniecības centrā "Panorama".

Zemeņu audzētāju biedrības vadītājs Vids Jodsnuķis tik sliktu gadu neatceras. "To, ko neizdarīja ziemas aukstums, piebeigušas lietavas vasaras sākumā," viņš sacījis, atzīstot, ka no saviem deviņiem hektāriem Marijampoles rajonā uz ražu var cerēt tikai aptuveni trešajā daļā platības. "Līdzīga situācija ir visā valstī," piebildis audzētājs.

Lietuvā kopumā šķirnes zemenes tiek audzētas aptuveni 800 hektāru platībā. Pērnvasar no viena hektāra izdevās novākt septiņas līdz astoņas tonnas ogu, bet šogad var cerēt labākajā gadījumā uz trim tonnām.

"Lai gan zemenes ziedēja ļoti skaisti, ziemas aukstums skāris saknes. Lielu daļu ražas sabojājis lietus. Vēl tagad šur tur zemeņu laukos stāv ūdens," stāstījis Jodsnuķis, kas zemenes vēl pārdod, bet ļauj arī cilvēkiem braukt pie viņa uz saimniecību un lasīt tirdzniecībai nederīgās ogas pašiem. "Ļaudis vēl cer, ka zemenes tirgū būs, bet šīs jau ir pēdējās ogas," viņš skaidrojis.

Tiesa gan, vēl tiek gaidīta arī vēlo šķirņu raža, bet audzētāji parasti labprātāk izvēlas agrās šķirnes, ko var pārdot par augstāku cenu. "Vēlajām zemenēm cena krītas, jo parasti cilvēki zemenes jau atēdušies, tāpēc vēlās šķirnes Lietuvā tiek audzētas tikai aptuveni desmit procentos visu platību," piebildis Jodsnuķis.

Kā uzskata Zemeņu audzētāju biedrības vadītājs, šai nozarē palikuši darboties vairs tikai paši lielākie entuziasti, jo tā ir ļoti riskanta nodarbe, ko neviens neatbalsta.

Pēc Jodsnuķa aplēsēm, vienā hektārā zemeņu gada laikā jāinvestē aptuveni 20 000 litu.

Šilales rajona zemnieks Vaclovs Neverdausks, kas pirmo gadu audzē zemenes ekoloģiski, arī novācis tikai trešo daļu ražas, bet viņu glābis tas, ka stādi ir jauni - tiem nav kaitējis nedz sals, nedz lietus. Par nelielajām ogām viņš prasa sešus litus (1,22 latus) kilogramā, un pircēju pietiek.

No lietavām un to izraisītajiem plūdiem šovasar cietuši arī Polijas zemeņu audzētāji. "Labu ogu trūkst arī Varšavā, bet uz Lietuvu tiek vestas sliktākas kvalitātes zemenes - labākās tiek pārdotas vietējā tirgū," sacījis Jodsnuķis.

Mazumtirdzniecībā Lietuvā šobrīd nopērkamas arī Nīderlandē un Turcijā audzētas zemenes, bet daļa Lietuvas audzētāju savu ražu pārdod latviešiem un igauņiem, kuri maksā vairāk un paši savu ražu sagaida vēlāk, norāda laikraksts.