Ārzemju tirgos

Siltumnīcu attīstība Spānijā un Turcijā

Spānijā tiks veicināta siltumnīcu attīstība

Spānijas Vides, lauksaimniecības un zvejniecības ministrija kopā ar vairāku provinču (Murcija, Andalūzija, Kanāriju salas un Valensija) lauku attīstības programmas ietvaros ir izstrādājusi vadlīnijas, kuras paredz īpašus palīdzības pasākumus siltumnīcu saimniecībām, tostarp tām, kas audzē tomātus. Kopējā valsts subsīdiju summa ir 94,6 milj. EUR, vietējās pašvaldības drīkst piedalīties ar papildus līdzfinansējumu. Pasākumu mērķis ir palielināt to saimniecību konkurētspēju, kas audzē dārzeņus siltumnīcās ziemas mēnešos (vasarā to traucē karstums). Dārzeņkopjiem jāpielāgojas jauniem apstākļiem, kad pieprasījums arvien biežāk nesakrīt ar augošo piedāvājumu no trešajām valstīm, kā arī no citām ES valstīm, kur siltumnīcas tiek intensīvi modernizētas.

Avots: http://www.fruchthandel.de/index.php?id=news-anzeigen&news_id=15637&pid=120&L=

Turcijā palielinās siltumnīcu platības

Pašlaik siltumnīcu platības Turcijā aizņem 35 tūkst. ha un tās palielinās ar katru gadu. Apmēram 500 ha tiek izmantoti audzēšanai hidroponikā, lielākoties minerālvatē. Visvairāk siltumnīcu atrodas valsts rietumu daļā – Vidusjūras piekrastē. Tā pazīstamajā kūrvietā Antaljā atrodas 50% visu siltumnīcu. Tāpat daudz siltumnīcu ir reģionos Mersina (20%) un Fethije Mugla (10%). Vairākās citās vietās siltumnīcu apkurei tiek izmantoti ģeotermālie ūdeņi, tieši tur visvairāk izmanto hidroponiku. Populārākie dārzeņi Turcijas siltumnīcās ir tomāti (65%), paprikas, baklažāni, gurķi, kabači, arbūzi un melones. Tikai 20% siltumnīcu ir stikla seguma, pārējās ir plēves siltumnīcas. Tiek izmantotas daudz un dažādas konstrukcijas, bet populārākie ir relatīvi zemie plēves tuneļi. Kaut gan pārsvarā lieto pilienlaistīšanu, lielākoties tā ir pašu zemnieku konstruēta, bez projektēšanas darbiem un modernāku zināšanu izmantošanas. Arvien vairāk palielinās integrētās augu aizsardzības metodes popularitāte, it sevišķi tāpēc, ka nesen Lauksaimniecības ministrija ir aizliegusi turpmāk izmantot lielu daudzumu augu aizsardzības līdzekļu. Bioloģiskajai audzēšanai izmanto mazāk kā 1% visu siltumnīcu platību. Strauji palielinās hidroponikas ieviešana. To skaidro ar iespējām iegūt augstākas ražas. Ja tradicionālajās siltumnīcās vidējā ražība sasniedz 30 kg/m², minerālvatē iegūst 40-60 kg/m². tikai 5% kopējā svaigo dārzeņu apjoma tiek eksportēti, tāpat daudz dārzeņu tiek eksportēti pārstrādātā veidā (tomātu pasta, kečupi utt.). Galvenie eksporta virzieni ir ES, Ukraina, Krievija, Tuvie Austrumi (Irāna, Irāka, Sīrija, Jordana, Sauda Arābija, Libāna, Bahreina), kā arī Āzijas valstis (Kazahstāna, Azerbaidžāna, Kirgistāna, Uzbekistāna, Tadžikistāna, Turkmenistāna). Lielas problēmas tomātu audzētājiem 2009. un 2010. gadā ir sagādājusi tomātu kode (Tuta absolūta), jo karantīnas apsvērumu dēļ vairākas eksporta valstis atteicās no turku tomātiem. Tomēr Lauksaimniecības ministrijas pārstāvji uzskata, ka Turcijas siltumnīcas turpinās augt plašumā un modernizēties un jau 10 gadu laikā platības divkāršosies.

Avots: http://www.sera-bir.org.tr/