Ziņas no biznesa

Vairāk pērk Latvijas saldējumu

Laikrakstā "Latvijas Avīze" vēstīts, ka pretēji kopējam mazumtirdzniecības kritumam saldējuma pārdošanas daudzums kāpj.

Cilvēki arī krīzes laikā ēd to saldējumu, kas viņiem garšo, taču vairāk uzmanības pievērš akcijas produktiem, rūpīgāk nekā agrāk izvēlas pirkuma lielumu. Dažkārt vecāki saldējumu pērk vien bērniem, paši no pirkuma atturas. Salīdzinājumā ar ziemu saldējuma patēriņš saulainās un karstās vasaras dienās ir pat 12 reizes lielāks. Tā norāda aukstā našķa ražotāji.

Veikalos pretēji kopējam mazumtirdzniecības kritumam saldējuma pārdošanas daudzums kāpj. "Rimi Latvija" mārketinga vadītāja Zane Eniņa norāda – šajā gadā salīdzinājumā ar aizvadīto saldējumu pērk par 20% vairāk. "Saldējuma vidējā pārdošanas cena saistībā ar akcijām ir par aptuveni 10% zemāka nekā pērn. Ir pieaugusi Latvijā ražotā saldējuma pārdošana. Pērn tā veidoja vairāk nekā pusi, bet patlaban aptuveni 70% no pārdotā saldējuma daudzuma," stāsta Z. Eniņa.

Latvijas ražotāju veikums

Ražotāju sniegtā informācija rāda, ka Latvijas saldējuma ražotāju vieta vietējā tirgū pēdējos gados ir stabila – tā veido aptuveni 55% lielu īpatsvaru, nerēķinot pasūtītos privāto zīmolu produktus. Ik gadu tiek veidotas jaunas saldējuma šķirnes, jauns, pircējam tīkamāks iepakojums.

"Latvijas pircēji tomēr vairāk izvēlas vietējo nekā ievesto saldējumu. Kurzemes novadā populāra ir Saldus uzņēmuma "Druvas pārtika" prece, bet Vidzemes novadā – Rūjienā ražotais saldējums. Mēs ar saviem produktiem cenšamies darboties visur," norāda a/s "Rīgas piena kombināts" (RPK) sabiedrisko attiecību vadītāja Līga Rimševiča.

RPK patlaban uzstāda iekārtas porciju saldējuma "Ekselence" ražošanai, bet SIA "Rūjienas saldējums" jau jūlijā sola jaunu produktu – saldējumu uz kociņa. Tas būšot gatavots tikai no dabiskām izejvielām un, kā uzskata paši ražotāji, garšas ziņā galvas tiesu pārāks nekā citi līdzīgie produkti. "Rūjienas saldējuma" valdes priekšsēdētājs Igors Miezis norāda, ka pēdējos divos gados jaunajās iekārtās ieguldīti aptuveni Ls 180 000. Uzņēmums arī iecerējis paplašināt saldējuma toršu ražošanu, tostarp pēc pasūtījuma – Rūjienā tās darina ar rokām. Naudu izaugsmē iegulda arī citi ražotāji.

Abi lielākie Latvijas saldējuma ražotāji (RPK un "Rūjienas saldējums") ik gadu atjauno sortimentu – cilvēki šajā gadā jau iecienījuši Rūjienā ražoto porciju saldējumu ar kondensēto pienu, rupjmaizes kārtojumu, kā arī dzērveņu ievārījumu (roku darbs) ģimenes iepakojumā. Savukārt RPK darbiniekus priecē, ka jaunais saldējums "Lemonade" ļoti garšo bērniem (vecāki varot neuztraukties par alerģiju, jo tam nav pievienotas mākslīgas krāsvielas, norāda uzņēmumā), kā arī negaidīti labie porciju saldējuma "Ekselence" pārdošanas rezultāti.

A/s "Druvas pārtika" īpaši "Narvesen" veikalu tīklam izveidojusi "Latee" saldējumu. "Vispieprasītākais gan ir plombīra cigoriņu saldējums, kuru mēs Latvijā vienīgie ražojam jau 24 gadus un esam patentējuši. Iecienīts ir arī svētku – Lieldienu – saldējums," norāda uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Aldis Ošenieks.

Attīstās mazie ražotāji. Pirms aptuveni diviem gadiem izveidotā SIA "Rozīne" Skrīveros piedāvā aptuveni 50 Mājas saldējuma šķirnes. Šo saldējumu gan var nopirkt nedaudzās vietās Rīgā un Skrīveros, kā arī gadatirgos un citos masu pasākumos. "Saldējumu paši gatavojam no tīra lauku piena, kuram pievienojam cukuru, olas, nedaudz kartupeļu cietes un sviesta. Tad masu iebiezinām ar aukstumu. Izveidojas baltais saldējums, un var sākt improvizāciju. Piemēram, pievienojam pašu audzētas svaigas ogas vai augļus, meža veltes, īstu rumu vai balzamu," stāsta "Rozīnes" saimniece Lelde Sotniece. Mājas saldējuma gatavošanā daudz izmantots roku darbs, tāpēc vienas porcijas cena jau kopš darbības sākuma – viens lats.

Diskutēs par nosaukumu

Šodien [8. jūlijā] Zemkopības ministrijā notiks SIA "Rūjienas saldējums" rosinātā diskusija par cilvēku informēšanu par saldējuma izejvielu sastāvu. "Mēs vēlamies sabiedrībā sākt diskusiju par to, kas ir īsts saldējums un kas – tā produkts. Jau panāktas izmaiņas nosacījumos, kas liek atšķirīgi marķēt krējumu un krējuma izstrādājumu, kā arī sviestu un sviesta produktu. Augu tauku pievienošana saldējumam ļauj samazināt tā pašizmaksu vismaz par 30%. Mēs nesakām, ka saldējums ar augu taukiem ir slikts, veselībai kaitīgs, tomēr tas ir atšķirīgs no tā saldējuma, kam šīs piedevas nepievieno," norāda I. Miezis.

Igoru Miezi sliecas atbalstīt arī cits liels Latvijas tirgus dalībnieks – Somijas "Ingman saldējuma" direktors Normunds Labrencis: "Aptuveni 80% no mūsu pārdotā saldējuma ir krējuma un sviesta saldējums. Ir cilvēki, kas uz saldējuma izejvielām neskatās, tomēr izcelt tās vajadzētu."

I. Miezis uzsver – "Rūjienas saldējums" arī turpmāk saldējumam pašizmaksas samazināšanas vārdā nepievienošot augu taukus.

Gadā – 4,8 kilogrami

Tik daudz Latvijā pēdējos gados vidēji apēd viens cilvēks. Salīdzinājumam – Somijā viens cilvēks apēd 8,4, bet Krievijā – 2,8 kilogramus saldējuma. Latvijā izteikta ir sezonalitāte – ziemā, kad ļoti maz pērk porciju saldējumu, ražotņu darbinieki dodas atvaļinājumā. Savukārt Skandināvijas valstīs visu gadu pieprasīts ir saldējums ģimenes iepakojumā.

Citās valstīs pārdotā saldējuma daudzums nav liels. L. Rimševiča teic, ka iemesls ir lielie mārketinga izdevumi. RPK nelielu daļu no kopējā saldējuma daudzuma pārdod Vācijā.

"Rūjienas saldējuma" vadītājs norāda, ka rudenī varētu sākt rupjmaizes kārtojuma pārdošanu Skandināvijas valstīs. Patlaban nelielu daudzumu Rūjienā ražotā porciju saldējuma pārdod Igaunijā, galvenokārt netālu no robežas, kur pazīst "Rūjienas saldējumu".

Ļoti iepriecināts par aizvadītā mēneša eksporta rādītājiem ir A. Ošenieks: "No 200 000 latu lielā saldējuma apgrozījuma eksports uz kādu rietumvalsti, neteikšu, uz kuru, veidoja vienu ceturto daļu. Esam ļoti apmierināti, ka izdevās atrast labu sadarbības partneri. Ceram tāpat turpināt."

I. Miezis norāda – Latvijā saldējuma patērētāju kultūra ir jāmaina. "Saldējumu var baudīt daudz dažādos veidos, tostarp arī, piemēram, mājās gatavotos kokteiļos. Mūsu mērķis ir palielināt Latvijā tirgus daļu līdz 10%, bet eksportā no kopējā uzņēmuma apgrozījuma sasniegt 30 – 40% lielu īpatsvaru." Sezonas laikā "Rūjienas saldējums" nodarbina 45, bet visu gadu – vien 15 darbiniekus. Patlaban darbs notiek trīs maiņās, ik dienu ražo vidēji sešas tonnas saldējuma. Ar iekārtām, kas uzņēmuma rīcībā ir patlaban, lielu ražošanas kāpumu nodrošināt neizdosies.

A. Ošenieks norāda – Latvijas tirgū importa saldējuma pārdošana ļoti lielā mērā ir atkarīga no reklāmas kampaņām. Latvijas ražotāji par savu vietu jūtas stabili un vērtē iespējas palielināt īpatsvaru tirgū. Ar eksportu pagaidām lielas cerības nesaista. Pērn Latvijā pārdeva aptuveni 9000 tonnas saldējuma, bet eksports uz citām valstīm bija vien 185 tonnas.