Ziņas no biznesa

Dūklavs: Latvijai būtiskākais ir tiešo maksājumu sistēmas pārskatīšana un to izlīdzināšana

Pārrunājot KLP mērķus pēc 2013. gada, J.Dūklavs uzsvēra, ka Latvijai būtiskākais ir tiešo maksājumu sistēmas pārskatīšana un to izlīdzināšana, atsakoties no līdz šim pastāvošajiem vēsturiskajiem sadales kritērijiem un principiem. Zemkopības ministrs arī izteica gandarījumu, ka ES vecās dalībvalstis ir gatavas debatēt par vienlīdzīgākiem maksājumu principiem nekā šobrīd, kā arī izstrādāt jaunus nozares finansējuma kritērijus, kas būtu skaidri un saprotami.

12. jūlijā  zemkopības ministrs Jānis Dūklavs Zemkopības ministrijā (ZM) tikās ar Vācijas Federālo Pārtikas, lauksaimniecības un patērētāju aizsardzības ministri Ilzi Aigneri, informēja ZM Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājas vietniece Solveiga Lazovska. Abi ministri apmainījās viedokļiem par  Eiropas Savienības (ES) Kopējo lauksaimniecības politiku (KLP) pēc 2013. gada.

Pārrunājot KLP mērķus pēc 2013. gada, J.Dūklavs uzsvēra, ka  Latvijai būtiskākais ir tiešo maksājumu sistēmas pārskatīšana un to izlīdzināšana, atsakoties no līdz šim pastāvošajiem vēsturiskajiem sadales kritērijiem un principiem. Zemkopības ministrs arī izteica gandarījumu, ka  ES vecās dalībvalstis ir gatavas  debatēt par  vienlīdzīgākiem maksājumu principiem nekā šobrīd, kā arī izstrādāt jaunus nozares finansējuma kritērijus, kas būtu skaidri un saprotami.

Arī I.Aignere atzina, ka maksājumu izlīdzināšana ir būtisks jautājums veiksmīgai KLP darbībai visās dalībvalstīs. Taču viņa arī norādīja, ka visām dalībvalstīm  būs grūti vienoties par tiešmaksājumu vienlīdzīgākiem kritērijiem. Vācija izsaka priekšlikumu, ka tās valstis, kuras tiešos maksājumus saņem virs vidējā līmeņa varētu dalīties ar tām valstīm, kas saņem vidējus maksājumus vai arī zem vidējā līmeņa (vidējais maksājumu līmenis - 276 eiro par hektāru). Tāpat Vācijas lauksaimniecības ministre norādīja, ka nākamā finanšu perioda budžets ir ļoti nozīmīgs kritērijs, kas noteiks arī tiešo maksājumu apjomu dalībvalstīs 2013. – 2020. gada finanšu periodā. Viņa arī skaidroja, ka Vācija jau šobrīd pārkārtojas uz atdalītajiem tiešajiem maksājumiem, un, sākot ar 2014. gadu, lauksaimniecības maksājumu shēma darbosies pēc reģionālā principa.

Abu valstu nozares ministri bija vienisprātis, ka sarunās par KLP nākotni jaunajām dalībvalstīm ir ļoti svarīgi atrast kompromisu un veidot vienotu viedokli. J.Dūklavs atzīmēja, ka jau šobrīd starp jaunajām dalībvalstīm šādas diskusijas notiek.  

Sarunas gaitā I.Aignere tika iepazīstināta ar Latvijas lauksaimniecības struktūru, tās atšķirīgajiem virzieniem un īpatnībām reģionālā griezumā, kā arī ražojošām nozarēm, plašāk izklāstot piena lopkopības attīstību.  Vācijas Federālā Pārtikas, lauksaimniecības un patērētāju aizsardzības ministre arī atzīmēja, ka vēlas iepazīties ar Latvijas lauksaimniecību klātienē, lai izprastu, kā mūsu valstī KLP ietekmē nozari.

Vēlāk zemkopības ministrs Jānis Dūklavs un Vācijas Federālā Pārtikas, lauksaimniecības un patērētāju aizsardzības ministre Ilze Aignere darba vizītē Dobeles novada Bikstu pagastā apmeklēja zemnieku saimniecību „Kraujas”, kas nodarbojas ar piena lopkopību.

I.Aignere, iepazīstoties ar saimniecību, atzīmēja, ka saskatot līdzības ar šāda veida saimniecībām Vācijā, kur labāku rādītāju ieguvē piena ražošanā aktīvi tiek izmantots Eiropas Savienības (ES) atbalsts.

Uz saimniecības īpašnieka Ulda Kristapsona jautājumu par Vācijas nostāju maksājumu izlīdzināšanā, I.Aignere paskaidroja, ka Vācija atbalsta maksājumu satuvināšanu. Vācijas priekšlikums ir, ka tās valstis, kuras tiešos maksājumus saņem virs vidējā līmeņa, varētu dalīties ar tām valstīm, kas saņem vidējus maksājumus vai arī zem vidējā līmeņa. Taču vienlaikus norādīja, ka pilnīgi vienādu maksājumu līmeni visām dalībvalstīm tomēr nebūs iespējams noteikt.

Saimniecībā ir 47 slaucamas govis, tā apsaimnieko nepilnus 200 hektārus zemes. Saimniecības attīstībai realizēti vairāki projekti, apgūstot ES finansējumu dažādās atbalsta programmās. „Kraujās” uzstādīts ES prasībām atbilstošs piena dzesētājs, veikta noliktavas rekonstrukcija, plānots būvēt jaunu liellopu novietni un mēslu krātuvi.

Pēc ekonomiskajiem rādītājiem saimniecība ietilpst ekonomiski spēcīgāko saimniecību grupā, kas veido 1% no visu saimniecību skaita. Arī govju skaita ziņā šī saimniecība ierindojas lielāko saimniecību skaitā (Latvijā vidējais govju skats saimniecībā - 2,5). Izslaukums vērtējams kā augsts, tas ir - 6200 kilogramu no govs gadā (2008. gada dati), salīdzinoši ar vidējo rādītāju Latvijā – 5487 kilogrami no govs gadā. Arī ES un valsts īstenotā atbalsta apjomi saimniecībā katru gadu pieauguši, piemēram, ja 2003. gadā tikuši īstenoti projekti par 7 tūkstošiem eiro, tad gan 2007. gadā, gan 2008. gadā – par 34 tūkstošiem eiro.